Latvijā šogad plānoti 3,7 miljardu eiro ieguldījumi

Tostarp izvirzīts mērķis, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju projektos jāpiesaista viens miljards eiro, bet kreditēšanā un privātajās investīcijās jāpiesaista 1,5 miljardi eiro.

EM ziņojumā teikts, ka rīcības plāns kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā paredz līdz 2029.gadam palielināt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un dubultot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro.

Tam nepieciešama komercbanku kreditēšanas stimulēšana, publiskās un privātās partnerības iespēju izmantošana, mērogojamu investīciju projektu attīstība, smilškastes pieejas jaunu tirgus spēlētāju piesaistei attīstīšanai, pensiju fondu iesaiste "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" attīstības investīciju finansēšanā, pensiju fondu ieguldījumu Latvijā stimulēšana.

Tāpat saskaņā ar ziņojumā teikto šogad paredzēti 200 miljonu eiro ieguldījumi aizsardzības industrijā. Saskaņā ar EM plānu 2025.gadā paredzēts valsts budžeta finansēts investīciju fonds arī militārā pielietojumu preču ražošanai 43 miljonu eiro apmērā, aizsardzības industrijas projektu attīstībai plānota jauna atbalsta programma par kopējo finansējumu 150 miljoni eiro.

EM norāda, ka lielajos Nacionālo bruņoto spēku līgumos vietējo uzņēmumu iesaiste jāpalielina līdz 30% apjomā, kā arī aizsardzības industrijas uzņēmumu apgrozījums jādubulto līdz 1,3 miljardiem eiro.

Saskaņā ar EM plānoto Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām un privātajam līdzfinansējumam uzņēmumu attīstībai šogad jāpieaug par 800 miljoniem eiro, bet ES investīcijām un privātajam līdzfinansējumam īres mājokļiem un ēku siltināšanai jāpieaug par 200 miljoniem eiro.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) valdības sēdē aicināja gatavoties dažādiem scenārijiem saistībā ar ASV ieviestajiem tarifiem. Līdztekus viņa aicināja ministrus divpusējās ārvalstu vizītēs līdzi ņemt attiecīgās nozares uzņēmējus.

Līdztekus Braže norādīja, ka sadarbība ar ASV, savstarpējo attiecību padziļināšana ir un paliks prioritāte.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pauda, ka ziņojuma prioritātes ir pamatotas, tostarp militārās industrijas attīstībā mērķi ir skaidri.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka no kultūras nozares perspektīvas svarīgi, lai radošās nozares tiek ieraudzītas kā tās, kas sniedz nozīmīgu pienesumu eksprotspējai. Lāce aicināja izstrādājot dažādus atbalsta instrumentus ņemt vērā šo industriju specifiku.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) pauda, ka svarīgi ir stiprināt STEM un STEAM visos izglītības līmeņos, darba tirgum tuvināt profesionālo izglītību, kā arī sasaistīt augstskolu budžeta vietas ar nozaru vajadzībām.

Melbārde norādīja, ka daudz vairāk jāstrādā, lai veidotu ātrākas reaģēšanas izglītības programmas, kas ātri reaģē uz tirgus mainību, tiek ieviesta modulārās programmas un mikroapliecinājumi. Tāpat nepieciešams attīstīt pamata digitālās prasmes, pauda Melbārde.

Līdztekus, viņasprāt, nepietiekoši cilvēkresursu attīstības stratēģijās tiek iesaistītas augstākās izglītības iestādes, līdz ar to tam nākotnē būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) savukārt atzīmēja, ka reģionālo attīstību nevar īstenot viena ministrija, ir nepieciešama ministriju sadarbība.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Arta Dimbiere sēdē norādīja, ka informatīvajā ziņojumā būtu jāiekļauj konkrēti darbi, kā ambiciozie mērķi sasniedzami.

Savukārt Latvijas Bankas pārstāvis atzīmēja, ka joprojām neizmantota iespēja kapitāltirgus jomā ir valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotēšana biržā, kas dotu iespējas piesaistīt līdzekļus no pensiju fondiem.