Kādu cenu prasa par kvadrātmetru Vecrīgā? Nekustamo īpašumu darījumi joprojām aktīvi

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" pārziņā.

Saskaņā ar darījumu datiem viena kvadrātmetra cena ir bijusi ļoti atšķirīga, kā arī īstenoto īpašumu stāvoklis ir bijis dažāds - jaunu īpašnieku rokās nonākušas jau atjaunotas mājas, kā arī īpašumi ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Joprojām daudzu ēku īpašnieki uztur augstas cenas, pamatojoties tikai uz Vecrīgas īpašo statusu.

Kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" īpašniece Ilze Mazurenko norāda: "Īpašumu novērtējums pašu īpašnieku skatījumā Vecrīgā ir ļoti dažāds, tāpat kā to tehniskais stāvoklis. Īpašniekiem būtu jāsaprot, ka šodien, lai sekmīgi pārdotu īpašumu Vecrīgā, nepietiek tikai ar atrašanās vietu, jo jāņem vērā arī specifiskās prasības, kas jāievēro, lai to restaurētu vai atjaunotu. Esošajiem īpašniekiem būtu jāizvērtē savas iespējas attīstīt un reāli ieguldīt īpašumos, un pašvaldībai būtu jānāk ar pārdomātiem un konkrētiem pasākumiem, lai līdzsvarotu tik atšķirīgās Vecrīgas apkaimes."

Pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, kā veicināt labvēlīgus apstākļus attīstībai. Piemēram, īpašniekiem varētu piemērot atšķirīgu nodokļu politiku attiecībā uz ēku fasāžu sakārtošanu. Pilsētai noteikti jādomā par stāvvietu kārtības pārskatīšanu, jo pašreizējā situācijā Vecrīga kalpo kā bezmaksas stāvlaukums elektroautomobiļiem visas dienas garumā, liedzot iespēju klientiem vai biroju apmeklētājiem īslaicīgi iebraukt un apstāties, nemaz nerunājot par Vecrīgas iedzīvotājiem.

Kaut arī Vecrīgā patstāvīgo iedzīvotāju skaits ir daudzkārt samazinājies, šajā pilsētas daļā tiek iegādāti dzīvokļi un attīstīti īpašumi, piemēram, īstermiņa īrei.

Ilze Mazurenko skaidro: "Manuprāt, pilsēta tikai iegūtu, ja Vecrīga tiktu veidota kā ērta un pieejama vieta kā tās iedzīvotājiem, tā arī pilsētas viesiem. Ieguvēji būtu arī telpu iznomātāji, biroju, veikalu, kafejnīcu, viesnīcu īpašnieki. Lai atdzīvinātu šo pilsētai tik svarīgo daļu, nepietiek tikai formāli izpildīt kādu vienu risinājumu, piemēram, pārkārtot satiksmes plūsmu - šī sadarbība ir nepieciešama visu laiku, lai potenciālie investori saņemtu signālu un praktiski redzētu, ka lietas virzās, tiek reāli risinātas, notiek uzlabojumi, tātad - te ir droši ieguldīt, pat ja tas nozīmē - investēt vairāk -, lai saglabātu tik vērtīgo kultūras mantojumu."

Apkopotie dati par dzīvokļu īpašumu darījumiem Vecrīgā pēdējos trīs gados rāda, ka kopā reģistrēti gandrīz 60 darījumi ar dzīvokļiem virs 150 tūkstošiem eiro, ar izteiktu aktivitātes pieaugumu 2023.gadā, kad darījumu skaits pieauga par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2024.gadā tika veikts 21 darījums, kas norāda uz tirgus stabilizāciju. Darījumu kopējā vērtība trīs gados bijusi vairāk nekā 12 miljoni eiro.

"Premium" īpašumu cenas Vecrīgā uzrāda vieglas svārstības. 2022.gadā vidējā īpašuma cena bija 228 tūkstoši eiro. 2023.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 213 tūkstošiem eiro, bet 2024.gadā atkal sasniedza 217 tūkstošus eiro. Vidējā kvadrātmetra cena Vecrīgā pēdējos trijos gados bija 2200 eiro, tomēr katru gadu ir bijis arī darījums, kurā kvadrātmetra cena ir sasniegusi aptuveni 5000 eiro.

Pirkto dzīvokļu platības ir dažādas - no kompaktiem vienistabas īpašumiem līdz lieliem dzīvokļiem (virs 150 m2). Tipisks Vecrīgas dzīvoklis ir aptuveni 110 kvadrātmetru plašs, ar trim istabām.