VK: ES fonda līdzekļi tika izmantoti ceļu būvniecībai, nevis prioritārajiem mērķiem

Savukārt nepietiekamā sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos.

“Valsts kontrole neapšauba, ka infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču nevar noliegt, ka finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas. Pašvaldībām kopumā bija pieejams teju pusmiljards eiro, ko ieguldīt ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos, taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu šobrīd ir negatīva finanšu atdeve. Valsts kontrole konstatējusi, ka revidētajās pašvaldībās pēc projektu īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance vismaz 1 019 904  eiro apmērā, kas saņemto aizņēmumu atmaksas laikā var sasniegt līdz pat 20 513 466 eiro. Ņemot vērā vēl pavisam nesen Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā konstatēto finanšu līdzekļu iztrūkumu, Valsts kontrole aicina pašvaldības izvērtēt īstenoto projektu ietekmi uz budžetu un nepieciešamības gadījumā ieviest šāda riska mazinošos pasākumus, lai pārskatāmā nākotnē nenonāktu līdzīgā situācijā,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. 

ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašvaldībām pirmo reizi bija pieejami finanšu resursi no vairākiem specifiskā atbalsta mērķiem (SAM) prioritārā virziena “Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja” ietvaros, tostarp SAM 3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” un SAM 5.6.2. “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”. 

Pašvaldības, izmantojot pieejamo finansējumu, īstenojušas 229 investīciju projektus, kopumā ieguldot 489 839 170 eiro, tai skaitā 294 510 457 eiro ES līdzfinansējumu un 195 628 713 eiro nacionālo finansējumu. Taču tikai 32 % projektu aktivitātes ietver ēku būvniecību vai pārbūvi, kas rada jaunu telpu uzņēmējdarbībai – vietu, kur izvietot ražotni, iekārtas un radīt jaunas darba vietas. Lai gan SAM 3.3.1. un 5.6.2. ceļu infrastruktūra nav izcelta kā prioritāri risināma problēma mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, tomēr faktiski lielākais finansējums tika novirzīts tieši šim mērķim. 

“Pašvaldību koncentrēšanās uz lieliem publiskās infrastruktūras projektiem ir saprotama, ņemot vērā šādu projektu izmaksas, tomēr visos plānošanas dokumentos uzsvērta sadarbības partneru un līdzieguldījumu nozīme projektu īstenošanā. Pašvaldībām bija iespēja īstenot projektus sadarbībā ar komersantu, piesaistot privātās investīcijas (līdzieguldījumu), līdz ar to mazinot nepieciešamību piesaistīt publisko finansējumu, savukārt ar mazāku publisko līdzfinansējumu būtu iespējams atbalstīt vairāk projektu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai,” piebilst Oskars Erdmanis.

Investīciju projektus bija iespējams īstenot gan pašām pašvaldībām, veidojot universālu uzņēmējdarbības infrastruktūru un saņemot 85 % ES līdzfinansējumu, gan pašvaldībām piesaistot komersantu kā sadarbības partneri, veidojot uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, taču saņemot tikai līdz 55% līdzfinansējumu no ES fondiem. Tomēr sadarbības forma – piesaistot komersantu kā sadarbības partneri – netika īstenota nevienu reizi. Tas nozīmē, ka faktiski visus iespējamos riskus un atbildību par projektos plānoto iznākumu rādītāju sasniegšanu uzņēmās pašvaldības, komersanti nepiedalījās ar līdzfinansējumu un līdz ar to nav līdzatbildīgi par iznākuma rādītāju sasniegšanu.

Eiropas Komisija 2014.–2020. gada plānošanas periodā īpašu dalībvalstu uzmanību vērsa uz publisko investīciju efektivitātes vērtējumu, kas ir katras ES dalībvalsts atbildība. Lai gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) normatīvajos aktos iekļāva Valsts kontroles ieskātā labvēlīgu prasību pašvaldību īstenoto projektu iznākumu rādītāju atzīšanai par apstiprinātiem priekšlaikus, proti, divu gadu periodā pirms projektu pieteikumu iesniegšanas, ar mērķi paplašināt iespēju pašvaldībām pieteikt ES līdzfinansējumu pašvaldību īstenotiem projektiem, taču neradīja skaidru kontroles vidi kā novērtēt intervences loģiku šajos projektos. Līdzīgi riski saskatāmi projektos, kuros iznākuma rādītāji sasniegti projekta īstenošanas laikā. Tas Valsts kontrolei rada bažas, vai ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotie projekti 98 675 843 eiro jeb 20 % no kopējā finansējuma ir ar visaugstāko iespējamo produktivitāti.

Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka normatīvajā regulējumā paredzētais kontroles mehānisms nav pilnībā nodrošinājis, ka tiek izslēgti neefektīvi un neproduktīvi investīciju projekti. Šobrīd vairākiem objektiem joprojām nav izdevies atrast nomniekus. Viens no iemesliem šādai situācijai ir trūkumi pašvaldību attīstības plānošanas stratēģijās, kurās ne vienmēr ir iespējams identificēt uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības jomas problemātikas novērtējumu. Projektu ideju atlase norisinājās vairākās kārtās, un šo atlases procesu nodrošināja Reģionālās attīstības koordinācijas padome, kuras sastāvā nebija iekļauta LIAA. LIAA nebija iesaistīta arī pašvaldību investīciju projektu realizācijas procesā un izsoles rīkošanā nomas objektiem.

Nepietiekama plānošanas reģionu, LIAA un pašvaldību sadarbība kavē privāto investīciju, piesaisti reģionos. Atbildība par tādu SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2. projektu īstenošanu, kas nav pietiekami veicinājuši uzņēmējdarbību un sekmējuši investīciju piesaisti pašvaldībās, faktiski ir visām iesaistītajām pusēm – pašvaldībām, plānošanas reģioniem, Reģionālās attīstības koordinācijas padomei, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai.

Valsts kontroles ieskatā, pretēji sākotnēji plānotajam, reģionālajā līmenī nav panākta vienošanās un attīstības plānošanas dokumentos nav noteikta reģionu un pašvaldību ekonomiskā specializācija jeb profilēšana uzņēmējdarbības jomās. Šāda pieeja ļautu plānot un virzīt pieejamo finansējumu pašvaldības ekonomiskajai izaugsmei atbilstoši tās stiprajām pusēm. Tādējādi tiktu mazināta negatīva konkurence reģionos un pašvaldībās par investīcijām un darbaspēku. Pašlaik plānošanas reģionu loma uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomā ir formāla un nedod lielu pievienoto vērtību pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanā un investīciju piesaistē, taču būtu sagaidāms vismaz konsultatīvais atbalsts un praktiskas darbības potenciālo investoru uzrunāšanā. Pozitīvs sadarbības piemērs: 2022. gadā Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar LIAA Balvos piesaistīja ārvalstu uzņēmumu, kura šūšanas ražotne nodarbina ap 200 darbinieku.

Tomēr kopumā LIAA sadarbība ar pašvaldībām ir uzlabojama, lai veicinātu ārvalstu investīciju aktīvāku ieplūdi tautsaimniecībā. Jau 2010. gadā LIAA uzsāka ieviest un īstenot investīciju piesaistes un apkalpošanas instrumentu – POLARIS metodoloģiju. Viena no metodoloģijas nozīmīgākajām aktivitātēm ir iespēja prioritārā kārtībā, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, virzīt valstiski nozīmīgus investīciju projektus. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka sistēmas pamatprincipi tā arī “palika uz papīra”, un tikai 10 % pašvaldību izprot tās būtību.
Arī valsts platformā biznesa attīstībai business.gov.lv izveidotā investīciju karte, kurā ir iespēja vienuviet izvietot informāciju par potenciāliem investīciju objektiem katrā pašvaldībā nav pietiekami popularizēta pašvaldību vidū. Tas rada informācijas sadrumstalotību un administratīvo slogu, jo pašlaik pašvaldības informāciju LIAA iesniedz tikai pēc pieprasījuma, kā arī uztur attiecīgas sadaļas savās tīmekļvietnēs. Valsts kontroles ieskatā, šāda sistēma neveicina informācijas apmaiņas ātrumu un pilnīgumu investoriem, kuri patstāvīgi iegūst informāciju par potenciālajiem investīciju objektiem Latvijā.

“Revīzijas laikā mēs identificējām nozīmīgu investīciju projektu, kas, iespējams, tiktu īstenots efektīva POLARIS metodoloģijas procesa piemērošanas rezultātā. Taču šī metodoloģija netika piemērota un valsts neieguva aptuveni 5–10 milj. eiro investīciju. Valsts kontrole sagaida, ka LIAA kļūs par sabiedroto pašvaldību ikdienas darbā, nodrošinot aktuālo informāciju un datus, sniedzot konsultatīvo atbalstu un tieši iesaistoties potenciālo investīciju projektu īstenošanā,” uzsver Oskars Erdmanis.

Valsts kontroles ieteikumi

Revīzijā revidētajām pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un LIAA sniegti 10 ieteikumi, kurus ieviešot (1) pašvaldībās tiks īstenoti ekonomiski pamatoti investīciju projekti; (2) sistemātiski tiks uzraudzīti uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas noteiktie uzraudzības rādītāji; (3) tiks novērsta negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem; (4) LIAA uzņemsies koordinējošo lomu, izstrādājot rīcības plānu un ietvaru sadarbības veicināšanai ar pašvaldībām un valsts platformas biznesa attīstībai business.gov.lv centralizētai izmantošanai; (5) VARAM nodrošinās monitoringa sistēmu, izstrādājot pašvaldībām vienotus uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas uzraudzības rādītājus; (6) tiks mazināta “negatīva konkurence” starp pašvaldībām, veicinot labās prakses un pieredzes apmaiņu par pašvaldību ekonomiskās specializācijas priekšrocībām un perspektīvajām iespējām, ar mērķi stiprināt to ekonomisko izaugsmi; (7) tiks veicināta efektīvāka un produktīvāka investīciju projektu īstenošana, uzlabojot ES projektu iekšējās kontroles sistēmas darbību.