Vai iespējams panākt pārtikas cenu samazinājumu? Nozares pārstāvji ir skeptiski
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pagājušajā nedēļā sabiedrībai darīja zināmu, ka vēlas panākt pārtikas cenu samazinājumu. Viņa ieceres šonedēļ atbalstījusi arī koalīcija. Tomēr vai ministra labā griba nav iejaukšanās privātajā sektorā un vai plāni tiešām var sasniegt mērķus? To izzināja 360TV ziņu raidījums “Ziņneši”.
Koalīcija rosina samazināt pārtikas cenas, izstrādājot jaunus ierobežojumus tirgotājiem. Pašlaik gan priekšlikumi ir vispārīgi, trūkst detaļu. Tāpat neskaidrs ir sagaidāmais rezultāts – cenas saruks vai tomēr skaļie rosinājumi ir vien priekšvēlēšanu kampaņa.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis piedāvā piecus priekšlikumus pārtikas cenu samazināšanai. Iecerēts noteikt veikalnieku uzcenojuma griestus, noteikt zemāko cenu katrā preču kategorijā, ieviest digitālo rīku preču salīdzināšanai, kā arī aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces. Tāpat plānots aizliegt pārmērīgas un ilgstošas atlaides. Tiesa, visi šie priekšlikumi Valainim radušies bez sarunām ar nozari.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs ministra priekšlikumus vērtē kā savstarpēji pretrunīgus: “No vienas puses ministrs vēlas, lai nebūtu preču atlikumu, lai visa pārtika tiktu vai nu apēsta, vai ziedota, vai savādāk, tajā pašā laikā ierobežo atlaides šādas te pārtikas izpārdošanai.”
Tāpat nepārdomāts esot piecenojumu griestu noteikšanas aspekts. Tā, piemēram, ja tirgotājs iepērk pienu par 1 eiro un piecenojumu piemēro 20%, par pārdoto preci veikals iegūs 20 centus. Ja iepirktā piena cena ir 50 centi, veikals ar 20% piecenojumu nopelnītu vien 10 centus. Citiem vārdiem sakot, tirgotājs būs ieinteresēts pirkt dārgāku produktu, lai kompensētu veikala uzturēšanu. Tātad arī produkts plauktā būs dārgāks.
Taču aktuāls paliek jautājums – kādā apmērā politiķis var ietekmēt tirdzniecības sektoru? Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis skaidro: “Tur tiešām jāvērtē ir ilgtermiņa ietekme. Par uzcenojuma griestu noteikšanu vai maksimālo cenu Konkurences padome nevar viennozīmīgi atbalstīt šādu ideju, jo tas ir principā pretrunā brīvam tirgum, ko uzrauga Konkurences padome.”
Gaiķis arī neslēpj, ka simpātiskākais no Valaiņa piedāvājumiem ir digitālais rīks cenu salīdzināšanai dažādos veikalos. Šo priekšlikumu iepriekš Ekonomikas ministrijai piedāvājusi arī pati padome.
Arī tirgotājiem par ministra idejām cenu samazināšanai ir virkne neskaidrību. “Maxima” un “Lidl” pārstāvji “Ziņnešiem” atbildes uz jautājumiem sniedz vien rakstiski norādot, ka plašākus komentārus sniegt ir pāragri, jo konkrēti lēmumi vēl nav sagaidīti. Tikmēr sarunu neatsaka “Rimi”.
“Šajā gadījumā jāņem vērā, ka pārtika kā tēma vienmēr ir tā, kas visplašāko cilvēku loku arī uztver. Šajā gadījumā dažādi priekšlikumi attiecībā uz mazumtirgotāju un konkurenci nav citādi nosaucami, kā priekšvēlēšanu demagoģija, gatavojoties vēlēšanām. Un bieži vien arī šie apgalvojumi ir ne vien neprecīzi, bet arī apmelojoši,” norāda “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Ekonomikas ministra piedāvājumus pārtikas cenu samazināšanai pie varas esošās partijas turpinās skatīt novembra beigās.
