Pēc skandāla ar ēdiena piegādi "Bolt Food" ievieš jaunas higiēnas normas - aizrit spraigas diskusijas par kurjeru sanitārajām prasībām

Jau ziņots, ka aizvadītajā mēnesī, 14. septembrī, Jauns.lv ziņoja par diviem negodprātīgiem ārvalstu "Bolt" ēdiena kurjeriem - iemūžinātajos kadros bija manāms, ka viens no viņiem šiverē pa pasūtījumu, kamēr otrs aiztiek savu bikšu priekšu. Lieki teikt, ka kadri daudzos Latvijas iedzīvotājos izraisīja šoku un nepatiku. 

Pēc minētajām publikācijām, Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un PVD ģenerāldirektors Māris Balodis vienojās, ka nepieciešami uzlabojumi pašreizējā kārtībā, uzņēmumiem sniedzot iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu. Kā ziņo "Bolt Food",  uzņēmums ieviesis jaunus higiēnas standartus, turklāt daļu no šīm aktivitātēm turpmāk uzraudīzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Jaunās izmaiņas paredz gan higiēnas normu ieviešanu, gan pārtikas iepakojumu aizzīmogošanu ar ēdiena uzlīmēm. 

Kādas izmaiņas paredzētas?

Lai nodrošinātu, ka tas no ēdināšanas uzņēmuma līdz lietotājam tiek piegādāts neskarts, "Bolt Food" akcijas ietvaros saviem ēdināšanas uzņēmiem bez maksas nodrošinās īpašas uzlīmes ēdiena iepakojuma noslēgšanai. Sakomplektējot lietotāja pasūtījumu, ēdināšanas uzņēmuma darbinieki varēs aizlīmēt iepakojumu ar papildus uzlīmi, savukārt lietotājs, saņemot šo pasūtījumu un pārbaudot uzlīmes stāvokli, varēs pārliecināties, ka piegādes laikā kurjeri tā saturam nav piekļuvuši. "Daļa ēdināšanas uzņēmumu jau šobrīd praksē piekopj iepakojuma aizlīmēšanu vai aizskavošanu, un mēs uzskatām, ka tā ir vislabākā pieeja, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar piegādātā ēdiena kvalitāti un drošību. Pēc akcijas noslēguma ēdināšanas uzņēmumi varēs iegādāties uzlīmes no "Bolt" vai arī aizskavot ēdiena iepakojumu, lai nodrošinātu saviem klientiem vislabāko pieredzi," "Bolt Food" vadītājs Latvijā Kristaps Purvinskis.

Savukārt ar mērķi veicināt higiēnas prasību ievērošanu "Bolt Food" partnerkurjeru vidū, plānots īstenot regulāras pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos. Pārbaužu laikā tiks novērtēta gan pašu kurjeru higiēna, gan arī to piegādes somu stāvoklis. Kā stāsta "Bolt Food" vadītājs Latvijā, uzņēmums jau šobrīd regulāri pārskata visus klientu, ēdināšanas uzņēmumu un sociālo tīklu lietotāju atstātos vērtējumus un komentārus par kurjeriem, lai nodrošinātu kvalitāti, un gadījumā, ja kāds no viņiem ziņo par pārkāpumu, tai skaitā higiēnas prasību neievērošanu, tiek veiktas rūpīgas pārbaudes. 

Vai kurjeriem būtu jāiziet sanitārā minimuma kursi? 

Pēc Jauns.lv publikācijas Zemkopības ministrs Armands Krauze nāca klajā ar vairākiem uzlabojumiem, ko būtu nepieciešams ieviest, lai sniegtu iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu. ZM ierosināja izveidot kurjeru identificēšanas sistēmu, uzņēmumiem ierīkot atsevišķu telpu pārvadāšanas somu uzglabāšanai, kā arī rosināja kurjeriem ieviest obligātus sanitāros kursus. Tomēr vairāki Latvijas iedzīvotāji pēdējā priekšlikumā saskata rasisma pazīmes.

Žurnālists Guntis Bojārs norāda, ka viņam Zemkopības ministrijas virzītās prasības atgādinot rasismu. "Saprotu, ka daudziem ir aizspriedumi pret šiem vizuāli gana atšķirīgajiem cilvēkiem no mums - latviešiem, bet... Viņi ir cilvēki, kas ir šeit un ir ar mums! Un šāds Zemkopības ministrijas plāns ar vāji maskētām rasisma pazīmēm man rada jautājumu, vai mēs tiešām esam tik sīka nācija, ka mums jābaidās un jāpazemo, piedodiet, daži indieši?!" norāda Bojārs.

Viņš norāda, ka "kurjeriem būs jāiziet “sanitārais minimums”, un kursi par šo “minimumu” būs latviešu valodā, tāds plāns šobrīd esot Zemkopības ministrijai. Nav šaubu, ka galvenie adresāti ir ārvalstu studenti no Indijas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, kas šobrīd līdzās studijām piestrādā par kurjeriem un kuriem šāda prasība varētu nozīmēt palikt bez šī darba. Viņš uzskata, ka "gadījumā, ja ir satraukums par higiēnu, ēdienus iespējams labi iepakot un nomarķēt, bet ar kursiem latviešu valodā kurjeri tiek sodīti, ka viņi neprot valodu". "Latvijas valsts jau gadu gadiem nespēj izvirzīt prasības un nodrošināt šiem ārvalstu studentiem pieejamus latviešu valodas kursus. Nav skolotāju, nav vēl sazin’ kas, bet nav. Un man arī ļoti patiktu, ka viņi spētu runāt mazliet latviski," vēsta žurnālists.

Bojāra teiktajam piekrīt arī Miks Celmiņš, kas norāda, ka "šādi tiks pazemoti daži indieši". Tomēr citu iedzīvotāju domas par šo jautājumu ir atšķirīgas. Iveta norāda, ka "citās valstīs bērnudārza apkopējai ir nepieciešams iziet higiēnas kursus, turklāt attiecīgās valsts valodā". Bez tāda sertifikāta, viņa norāda, strādāt nedrīkstot. Un arī Elita savās pārdomās ir skarba, norādot, ka "vietējiem ražotājiem jau gadiem ir noteiktas stingras higiēnas normas, un mums neesot jāsamierinās ar trešo pasaules valstu kvalitātes standartiem".

Tikmēr "Bolt Food" vadītājs Latvijā aicinājis arī citus nozares spēlētājus sekot šim piemēram un veikt nepieciešamos uzlabojumus. "Tikai kopīgiem spēkiem varam veicināt pozitīvas pārmaiņas nozarē un palielināt sabiedrības uzticību ēdienu piegādes platformām," norāda Purvinskis.