Vai, pērkot lētas preces, iztērē vairāk naudas? Noderīgi padomi veiksmīgiem pirkumiem

Nesen es nopirku sev kurpes – tās maksāja tikai 4,99 eiro. Tik lēti! Ja visi apavi būtu tik lēti, es sapirktos ar uzviju. Tas man lika aizdomāties – vai šobrīd, apzinoties, ka daudzas preces ir dārgas, atlaides stimulē pirkt vairāk? Vai patiešām es iepērkos izdevīgi? Kā pirkt efektīvāk, lai pēc tam pirkumus nenožēlotu?

Sāksim ar to, vai inflācija un ekonomiskie cikli ietekmē atlaižu biežumu un apjomu mazumtirdzniecībā?

Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka inflācijas ietekme uz mazumtirdzniecību ir divējāda. No vienas puses, periodos, kad strauji pieaug inflācija un konkurenti naski ceļ cenas, uzņēmumi arī paši ar drošu roku var palielināt pārdošanas cenas. Piemēram, nesenās inflācijas sākumā redzējām, ka uzņēmumi cēla cenas pat straujāk, nekā būtu nepieciešams, lai segtu augošās izejvielu un energoresursu izmaksas. No otras puses, augstas inflācijas sekas ir strauji sarūkoša iedzīvotāju pirktspēja.

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, skaidro, ka ir izteiktas sezonālās cenu svārstības. Latvijā pārtika, īpaši dārzeņi, ziemas periodā kļūst dārgāki, savukārt vasarā, kad tirdzniecībā nonāk jaunā raža, cenas samazinās. Apaviem un apģērbiem ir divas izteiktas atlaižu sezonas – jūlijā un augustā, kā arī janvārī un februārī. Inflācijas kopējais līmenis un ekonomikas cikliskums šīs tendences ietekmē relatīvi maz, taču inflācijas laikā atlaides ir viens no instrumentiem, kas ļauj uzņēmumiem pielāgoties pieprasījuma izmaiņām.

Ko cilvēki visvairāk pērk atlaižu periodos?

Mani pārsteidza ekspertu atklājums, ka cilvēkus visvairāk vilina akcijas tieši pārtikas precēm. Arī pati apzinos, ka labprāt pērku pārtiku, kad ir atlaides, bet tas šķita tik pašsaprotami, ka par to pat nebiju aizdomājusies. Es domāju, ka daudzi labprāt meklē atlaides arī apģērbiem – krekliem, jakām, džemperiem, apakšveļai un kurpēm. Swedbank galvenā ekonomiste Zorgenfreija norādīja, ka Latvijā lielo pārtikas tirgotāju, piemēram, "Rimi" pārstāvji izteikušies, ka vēlme izmantot akcijas un atlaides Baltijas valstīs, īpaši Latvijā, pircējiem ir ļoti izteikta jau ilgus gadus. Piemēram, "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" ietvaros veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 2021. un 2022. gadā, kad piedzīvojām strauju inflāciju, akciju un atlaižu nozīme kļuva par vēl nozīmīgāku faktoru veikala izvēlē ikdienas pirkumiem nekā iepriekš.

Tā kā pati ikdienā bieži izvēlos izdevīgākos piedāvājumus, es sāku aizdomāties, vai patiesībā neiztērēju vairāk naudas. Tāpēc uzdevu jautājumu ekspertiem: vai, inflācijai pieaugot, atlaižu periodi būtiski ietekmē patērētāju uzvedību? Vai patērētāji vairāk pērk, kad ir atlaides?

Eksperti paskaidroja, ka patiesībā Latvijā šobrīd iedzīvotāji neveic nepārdomātus pirkumus, bet gan pievērš uzmanību tam, kur tiek iztērēta nauda.

“Iespējams, atlaides var vairāk veicināt nepārdomātus pirkumus, taču tie drīzāk būs individuāli gadījumi, nevis vispārēja tendence ekonomikā. Inflācijas dēļ iedzīvotāju pirktspēja pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājusies, un Latvijā tuvu 60% cilvēkiem vai nu nav uzkrājumu, vai tie ir relatīvi nelieli, tādēļ nepārdomāti pirkumi atlaižu ietekmē diez vai ir nopietna problēma,” stāsta Āboliņš.

“Circana (globāls tirgus izpētes un analītikas uzņēmums) pētījums vairākās lielākās Eiropas valstīs secina, ka, lai gan atlaides nesenās dzīves dārdzības krīzes laikā tika piedāvātas vairāk, atlaižu kampaņu efektivitāte ir būtiski samazinājusies. Tas liek domāt, ka Eiropas iedzīvotāji pēdējā laikā kļuvuši rūpīgāki un drīzāk “medī” labākos piedāvājumus nepieciešamajām precēm, nevis veic nepārdomātus pirkumus tikai tādēļ, ka tām ir atlaide. “Maxima mazumtirdzniecības kompasa” ietvaros veiktās aptaujas apstiprina, ka šāda piesardzīga pieeja un tēriņu plānošana augstas inflācijas laikā bija aktuāla arī Latvijas patērētājiem,” dalījās Zorgenfreija.

Priecē, ka no statistikas viedokļa Latvijā iedzīvotāji apdomāti iepērkas. Tomēr savā lokā un sociālajos tīklos es redzu, ka cilvēkus piesaista pirkt lielos apjomos preces no lētām mājaslapām. Kā jau es pati teicu, es neatsakos no lētiem piedāvājumiem, bet rodas jautājums, vai tas atstāj sekas ilgtermiņā? Vai man būs nepieciešams nopirkt citus apavus jau pēc mēneša? Laika gaitā es varētu iztērēt vairāk naudas, nekā būtu iztērējusi vienreiz nopērkot kvalitatīvus apavus. Es noskaidroju no ekspertiem padomus efektīvākai iepirkšanai:

Salīdzini preces cenas un meklē lētākas alternatīvas

Eksperti iesaka izvērtēt piedāvājumus un salīdzināt cenu atšķirības starp tirgotājiem. Inflācijas apstākļos cenu atšķirības mēdz būt lielākas nekā situācijās, kad inflācija ir zema, skaidro Āboliņš. Tomēr arī tas jādara gudri, salīdzinot ne tikai cenas, bet arī preces. “Ierastajā sviesta paciņā produkta svars var atšķirties – kādam ražotājam ir 165 g, kādam 180 g, bet kādam visi 200 g. Tāpēc vispareizāk ir salīdzināt cenu par līdzvērtīgu produkta apmēru, piemēram, kilogramu vai litru,” skaidro Evija Kropa, Finanšu pratības jomas vadītāja.

Redzot lielākas atlaides, vajadzētu uzdot jautājumu – kāds ir iemesls šādai atlaidei? 

Dainis Gaišputis, SEB ekonomists, skaidro, ka, ja mēs gūstam pamatojumu, tad varam izvērtēt, vai preci ir izdevīgi iegādāties. Ekonomists iesaka būt uzmanīgiem, saskaroties ar “nepieredzētām” atlaidēm interneta piedāvājumos, īpaši no ārvalstu lapām.

Apdomā savus interneta pirkumus

Eksperti skaidro, ka neapdomātie tēriņi ilgtermiņā var atstāt lielāku ietekmi un liedz veikt uzkrājumus. Noteikti vajadzētu izvērtēt un salīdzināt speciālos piedāvājumus. “Mūsu izdevīguma kāre ir ļoti spēcīga emocija, ar ko tirgotāji māk un mācās manipulēt. Jebkura steiga vai ažiotāža, kas rodas vai tiek radīta, ir iespēja mūsu kļūdīgam tēriņam,” skaidro Gaišputis. Viņš iesaka situāciju skatīt šādi: noteicējs ir tas, kuram rokā ir nauda.

Uzmanies no impulsīviem pirkumiem

“Atlaižu periodi var ietekmēt pircēju uzvedību dažādi – ir regulāras atlaides, piemēram, konkrētās dienās veltītas noteiktu produktu samazinātajai cenai, un šādus piedāvājumus var un vajag izmantot. Tomēr uzmanīgi jāizturas pret impulsīviem pirkumiem; labāk ir pagaidīt dienu vai divas un saprast, vai noskatītā prece patiešām ir vajadzīga,” skaidro Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja. 

Eksperti iesaka neļauties impulsīvi iztērēt visu naudu pēc algas dienas. Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veiktajiem socioloģiskajiem pētījumiem impulsīvā iepirkšanās akciju un atlaižu laikā, iegādājoties preces, bez kurām patiesībā var iztikt, ir vērā ņemams klupšanas akmens personīgo finanšu plānošanā – to atzīst 36% aptaujāto. Tikpat lielu izaicinājumu rada arī nelieli, regulāri pirkumi ar mērķi sevi palutināt (35%). Kā nelietderīgus pirkumus patērētāji visbiežāk minējuši apģērba (31%) un pārtikas (31%) iegādi internetā. Salīdzinoši bieži bez īpašas vajadzības tiek pirkta arī kosmētika, skaistumkopšanas līdzekļi (23%) un medikamenti, uztura bagātinātāji (23%), kā arī saimniecības preces (18%) un sadzīves tehnika (18%) – putekļu sūcēji, vafeļu pannas, aerogrili. Visretāk nelietderīgo pirkumu sarakstā iekļauta datortehnika un mobilie tālruņi (5%).

Pārskati budžetu 

“Vērtīgi ir reizi ceturksnī, bet ne retāk kā reizi gadā, pārskatīt savu budžetu. Vienmēr ir izdevīgi arī noteikt budžeta mērķus nākamajam periodam. Piemēram, pārskatot budžetu pēc ziemas sezonas, var noteikt, ka noteiktu procentu no ienākumiem atliekam nākamajai ziemas sezonai, laicīgi gatavojoties arī sezonālajam izmaksu pieaugumam. Vienmēr jāatceras turēt savu budžetu balansā un ikdienā pielietot 50/30/20 principu, kur 50% no ienākumiem tiek novirzīti neatliekamajiem maksājumiem, 30% savu vēlmju realizēšanai un līdz 20% jānovirza uzkrājumu veidošanai (pensija, drošības rezerve, investīcijas),” atgādina Elza Rudzīte.

Man ļoti patīk ieteikums, ka noteicējs ir tas, kuram rokā ir nauda. Mēs paši izlemjam, kad un ko pērkam. Galvenais ir, lai pirkumi būtu apdomāti, budžets izplānots, un eksperti atgādina arī neaizmirst pārbaudīt, vai mums labi sokas ar sava finanšu plāna pildīšanu.