Kā neiztērēt visu naudu pēc algas dienas? Studenta pieredze un ekspertu padomi, kas reāli strādā

Daudzi zina to sajūtu, kad drūmais noskaņojums ir uzlabojies, jo atnācis ilgi gaidītais paziņojums – ieskaitīta alga. Tā vien šķiet, ka tikai dzīvo, lai redzētu šo paziņojumu.  Uz brīdi visas dzīves problēmas pazūd un gribas iztērēt smagi pelnīto atalgojumu, sevi palutinot. Tā bija arī Andrim. Vakars klāt, darbs beidzies un beidzot var ar draugiem pasēdēt kādā vietiņā Vecrīgā. Andris ir ļoti dāsns un piedāvāja pārējiem uzsaukt dzērienus un uzkodas. Kompānija ir jautra, draugi smejas un apspriežas. Pēc kāda laika bariņš nolemj doties uz citu vietu. Arī tur neviļus Andris uzsauc saviem četriem draugiem pa kādam dzērienam - vienam, otram, trešajam. Andris neuztraucas par tēriņiem, jo maksā ar kredītkarti. Ja naudas pietrūks, ir kredītlimits! No rīta Andris pamodās ar galvas sāpēm, bet ne tikai ar tādām, kādām jūs padomājāt…vakardienas vakars ir “izgrauzis” robu budžetā. “Iztērēju vairāk kā 150 eiro vakar!” viņš nosaka “Tu joko!” neticas. Andris nometa telefonu uz dīvāna. “Nu, ko nāksies savilkt jostu.” 

Daudziem no mums kādreiz ir gadījusies līdzīga situācija kā Andrim, kad algas dienā kājas nesas kaut kur doties un ko iegadāties, bet kāpēc? Banku finanšu eksperti uzsver, ka vēlme iztērēt algu uzreiz pēc tās saņemšanas ir balstās mūsu emocionālajā stāvoklī, emocionālajā vēlmē sevi palutināt ar domu, ka es taču to esmu pelnījis. Neviens nesaka, ka sevi nevajag palutināt, bet noteikti ne līdz tam, ka sevi jāsāk ierobežot visu atlikušo mēnesi. Jo pēc tam cikls atkārtojas. Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše informē, ka ātrā tērēšana kļūst arī par protesta akciju sevis ierobežošanai. Tātad, “savelkot jostu”, pēc tam vēl lielāka vēlme algu saņemot kaut kur to iztērēt.

Ko tad var darīt, lai neiztērētu visu naudu uzreiz?

Viens no veidiem, ko pati esmu izmēģinājusi, ir naudu izņemt skaidrā uz nedēļu un maksāt tikai ar to, lai sekotu līdzi, cik tad patiesībā iztērēju. Iedomājos, ka nekā cita, izņemot to naudu, kas uz rokas, man nav. Jo fizisko naudu ir vieglāk novērot, kā tā samazinās, nekā maksājot ar debetkarti. Neteiktu, ka tas vienmēr ir ērti, jo es gribu pēc iespējas ātrāk samaksāt un aiziet, bet tas stimulē apdomāt savus lēmumus. Vai tiešām iztērēt 3 eiro žurnālam, vai labāk nopirkt kafiju, vai labāk nepirkt neko? Atgriezīsimies pie Andra. Andrim bija kredītkarte, viņam visai viegli bija to nopīkstināt un samaksāt vairākas reizes. Varbūt Andris apstātos, ja eiro banknotes rokās paliktu ar vien mazāk un mazāk.

Finanšu pratības eksperti dalījās ar savām domām par šo veidu un citiem. “Naudas atdošana par pirkumu rada nepatīkamas sajūtas. Jo vairāk attīstās digitālās tehnoloģijas un maksājumi kļūst ērtāki, ātrāki, lietojami ar minimālu piepūli, jo mazāk sāpju tie rada. Šādi daudz mazāk pārdomājam pirkumu. Tā mēs daudz vairāk izjūtam naudas atdošanas procesu un vairāk izvērtējam, vai tas tiešām ir nepieciešams,” stāsta Aija Brikše. 

Bet varbūt Andra kredītkarte nav tikai vainīga? “Swedbank” Finanšu institūta un finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa iesaka izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas un tēriņu uzskaiti automatizēt, lai tas nav laikietilpīgi, sīkumaini un ierobežojoši.  Kopumā viņa saka, ka metodei ir sekundāra nozīme galvenais, lai tā ir efektīva un darbojas. “Vai tā ir vecā-labā kladīte, vai “MS Excel” tabula, vai internetbankas budžeta plānotājs, vai arī viedtālruņa aplikācija. Galvenais, ka šāda sistēma ir, tā palīdz izdarīt secinājumus un ar gūtajām atziņām virzīties uz priekšu.”

Te tad rodas jautājums, ja “rokas tomēr niez”, kur vislabāk atlikt naudu, lai nerodas kārdinājums to iztērēt?  

Eksperti informē, ka naudai ir jādod mērķis. “Ja naudai ir konkrēts mērķis, konkrēti piešķirts uzdevums, kam tā paredzēta, es nemaz nedodu iespēju to iztērēt citiem mērķiem. Nevajag baidīties būt sīkumainam – jo detalizētāki uzdevumi, jo vieglāk nošķirt prioritātes brīžos, kad vilina kārdinājumi,” skaidro Evija Kropa. 

Ko darīt, kad naudai ir iedoti mērķi? Naudu var sadalīt pa vairākiem kontiem. “Piemēram, drošības spilvens tiek veidots krājkontā, uzkrājums ceļojumam vai kādam citam skaistam mērķim tiek atlikts atsevišķi nodalītā kontā, bet ikdienas norēķinu kontā paliek nauda, kas paredzēta ikmēneša tēriņiem un tikai norēķinu kontam tiek piesaistīta maksājumu karte. Nauda, atbilstoši tās mērķiem, jāsadala uzreiz pēc tās ienākšanas kontā un vislabāk to veikt automātiski.” informē Aija Brikše.  

Šis veids ir ļoti efektīvs. Labāk, kad nauda ir salikta pa dažādiem kontiem, tad ir skaidri noteikts, kam nauda ir domāta. Tomēr, kā uzkrāt, ja ir sajūta, ka nekas nepaliek pāri? Viena no iespējām ir mēģināt apmānīt pašiem sevi, skaidro Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja. “Piemēram, iedomājoties, ka ienākumi šomēnes ir samazinājušies par divdesmit eiro. No kā varētu attiekties, ja būtu neatliekama vajadzība? Tieši šos “ienākumus”, kas veidojas no atteikšanās, ir jāpārskaita uz atsevišķu kontu," informē Rudzīte. “Tā var turpināt, līdz ir izsmelta “atteikšanās rezerve”, lai saglabātos dzīves kvalitāte un krāšana nekļūtu par nejauku mocīšanos.”

Ekspertes informē, ka pirmais solis finanšu veselības uzlabošanā ir sava budžeta izplānošana.

Andris jau zina, ka sekas ātram neapdomātam tēriņam ir atlikušo mēnesi dzīvot no uzkrājumiem atliktai naudai. Arī viņa pirmais solis, bija apdomāt, kur tad nauda aiziet.

Iegūstot kontroli pār savām finansēm un izveidojot savu budžetu mēs, pirmkārt, samazinām stresu, ko mums rada nekontrolēta un nepārredzama naudas plūsma, stāsta Aija Brikše. Saliekot pa plauktiņiem to, cik lieli ir ienākumi, kādi ir obligātie izdevumi un kādi ir mainīgie izdevumi, mēs ieraugām skaidru bildi.

“Svarīgi ir arī tas, kā vispār skatāmies uz budžeta plānošanu – tas nav stāsts par ierobežojumiem, bet gan labāku nākotni. Nākotni, kurā es pats uzņemos aktīvu lomu naudas vadīšanā nevis ļauju tai nest mani nezināmā virzienā. Jo vairāk uzņemos atbildību, jo vairāk varu dzīvot saskaņā ar saviem sapņiem un iecerēm nevis cerēt uz labvēlīgu apstākļu sakritību vai vainot citus par šo apstākļu nenodrošināšanu,” iedvesmo Evija Kropa

“Vēl viens vienkāršs un derīgs likums ir VSS - “Vispirms Samaksā Sev”, kas paredz, ka pirmais maksājums , ko mēneša sākumā veic, ir maksājums savam uzkrājumam. Un tikai pēc tam seko visi pārējie obligātie maksājumi un tēriņi dažādām vajadzībām. Tādējādi var izvairīties no situācijas, ka mēneša beigās vairs nepietiek naudas, ko atlikt,” iedrošina Elza Rudzīte.

Andris ar savas rīcības sekām dzīvoja vairākus mēnešus. Viņam tāds gadījums nebija pirmais. Viņš ilgi atmaksāja kredīt saistības, dzīvojot parādā bankai, ierobežoja skaitu ar cilvēkiem ar kuriem var tikties mēnesī, atteicās no ēšanas ārpus mājas, sapņu piepildījum, jo plānotais uzkrājumus tika tērēts ikdienas vajadzībām. 

Ja gribās ieviest izmaiņas ir jārīkojas!

Naudas lietas var šķist pārāk sarežģītas un neinteresantas, bet dzīvot nelaimīgi, ja netiek ieviestas izmaiņas arī nav risinājums. Sākt ar kaut ko maziņu var ikviens un tad soli pa solim varēs priecāties par sasniegtiem rezultātiem. Vismaz ar vēl viena papildus konta atvēršanu, kur nolikt neatliekamajiem brīžiem paredzētu summu. Andris pēc savas skarbās pieredzes uzreiz apmaksā visus nepieciešamos komunālos izdevumus. Katrs var sākt ar kaut ko mazu.