Ar asistēto pašnāvību aizgājis Ludvigs Minelli, kurš nodibināja "Dignitas" - organizāciju, kas ļauj cilvēkiem cieņpilni noslēgt rēķinus ar dzīvi
Sestdien, nenodzīvojis dažas dienas līdz savai 93. dzimšanas dienai, no dzīves šķīries Šveices organizācijas “Dignitas” dibinātājs Ludvigs Minelli. Šī 1998. gadā dibinātā organizācija palīdz ļaudīm izbeigt savu dzīvi ar asistēto pašnāvību, un Minelli izraudzījās tieši šādu aiziešanas veidu.
“Līdz pat savas dzīves beigām viņš turpināja meklēt veidus, kā palīdzēt cilvēkiem īstenot viņu tiesības uz izvēles brīvību un pašnoteikšanos savās “pēdējās lietās”, un bieži tos atrada,” teikts organizācijas paziņojumā. “Dignitas” norādīja, ka “turpinās vadīt un attīstīt asociāciju tās dibinātāja garā kā profesionālu un cīņasspējīgu starptautisku organizāciju, kas aizstāv pašnoteikšanos un izvēles brīvību dzīvē un dzīves beigās.”
1932. gada 5. decembrī dzimušais Minelli savu profesionālo karjeru sāka kā žurnālists Vācijas izdevumā “Der Spiegel”, bet vēlāk kļuva par juristu un cilvēktiesību aizstāvi. Savas dzīves laikā viņš aktīvi aģitēja par cilvēka tiesībām aiziet no dzīves cieņpilni.
Pametis Šveices asistēto pašnāvību nodrošinošo organizāciju “Exit”, tās noteikumus uzskatot par pārāk ierobežojošiem, viņš 1998. gadā nodibināja organizāciju “Dignitas”, kuras sauklis ir “Cieņa dzīvē, cieņa nāvē”. “Esmu pārliecināts, ka mums ir jācīnās, lai sabiedrībā ieviestu pēdējās cilvēka tiesības. Un pēdējās cilvēka tiesības ir tiesības izlemt par savām beigām un iespēja šīs beigas nodrošināt bez riska un sāpēm,” viņš izteicās 2010. gada intervijā BBC. Viņa organizācija ļauj bez sāpēm aiziet cilvēkiem, kuri cieš no neārstējamām slimībām, neciešamām sāpēm vai neizturamas invaliditātes un vēlas labprātīgi izbeigt savu dzīvi.
Organizācija kļuva pasaulē slavena ar to, ka piedāvā asistētās pašnāvības iespēju ne tikai Šveices, bet arī citu valstu pilsoņiem, kuriem nākas ierasties Šveicē, jo pašu valstīs asistētā pašnāvība ir aizliegta. Kopš “Dignitas” dibināšanas pasaulē ir būtiski mainījusies attieksme pret asistēto pašnāvību. Piemēram, šā gada maijā Francijas parlamenta apakšpalāta nobalsoja par to, lai noteiktiem cilvēkiem, kuri cieš no smagas un neārstējamas, dzīvību apdraudošas kaites nopietnā vai terminālā stadijā, dotu tiesības uz asistēto pašnāvību. Kopš 2015. gada asistētās pašnāvības tiesības ir tādās valstīs kā Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Spānija un Austrija, tā ir legāla arī 10 ASV štatos.
Šveicē asistētā pašnāvība, kad persona pati iedzer nāvējošo medikamentu, ir atļauta kopš 1942. gada, to regulē stingri noteikumi, tostarp prasība, ka šāda pakalpojuma sniedzējs negūst peļņu, bet persona, kas vēlas izdarīt pašnāvību, ir pie pilna prāta. Eitanāzija, kad nāvējošo medikamentu personai ievada ārsts vai cita persona, Šveicē ir aizliegta.
Līdz 2024. gadam organizācija ir palīdzējusi šķirties no dzīves vairāk nekā 4000 cilvēkiem, norāda “Guardian”.
