Siliņa: Gerhards un Šmits varētu ieviest lielāku skaidrību par ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju projektu
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka jautājumi par Valsts kontroles (VK) revīzijā kritizēto Zemkopības ministrijas īstenoto elektroautomobiļu uzlādes staciju projektu būtu jāuzdod arī bijušajiem zemkopības ministriem Kasparam Gerhardam (NA) un Didzim Šmitam (AS).
Uz saviem pašreizējiem politiskajiem oponentiem premjerministre norādīja, lūgta komentēt viņas valdības ieceltā Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iespējamo atbildību, jo Kronbergs savulaik bija ZM valsts sekretārs. Siliņa atzīmēja, ka Kronbergs sāka strādāt ZM valsts sekretāra amatā tad, kad kritizētais elektroautomobiļu uzlādes staciju projekts jau bija iesākts, taču "ļoti svarīgi ir saprast arī šo divu politisko amatpersonu [Gerharda un Šmita] domu, kāpēc vajadzēja šādas stacijas virzīt".
Valdības vadītāja pozitīvi novērtēja pašreizējā zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) sākto pārbaudi ar mērķi izvērtēt ZM amatpersonu atbildību elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, jo tas ļaušot konstatēt iespējamos juridiskos un administratīvos pārkāpumus minētajā projektā. "Šobrīd, kamēr nav šī pārbaude veikta, man ir grūti ar pirkstu kādu norādīt, bet es domāju, ka tā laika politiķi varētu lielāku skaidrību mums visiem ieviest, kāpēc tāds lēmums tika pieņemts," pauda Siliņa.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles revīzijā. Revīzijā norādīts, ka izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.
“Revīzijā secinām, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirto 3,1 milj. eiro izveidotais Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes tīkls ar 52 uzlādes iekārtām (60 kW) neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām – tas ir par lielu. Turklāt izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. Izprotam Zemkopības ministrijas vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu. Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums – uzstādīt tikai lieljaudas (vairāk nekā 22 kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas – neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei. Piemēram, elektroautomobiļu uzlādē iesaistītās valsts kapitālsabiedrības savām vajadzībām uzstāda parastās jaudas uzlādes iekārtas. Kapitālsabiedrības norāda, ka izbūvēt lieljaudas uzlādes stacijas tādām vajadzībām nav ekonomiski pamatoti nepieciešamās jaudas nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu dēļ.
Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence. Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt salīdzinoši augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās. Pēc revidentu piesardzīgas aplēses, uzlādes iekārtu sadārdzinājums ir apmēram 600 tūkst. eiro.
Zemkopības ministrija izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem. Zemkopības ministrija akceptēja uzlādes staciju tīkla plānu, kurā noteikti arī tādi uzlādes punkti, kas neatbilst iepirkuma ietvaros izstrādātās metodikas kritērijam par elektrotīkla jaudas rezervi.
Zemkopības ministrija iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu. Lai gan 2022. gadā Zemkopības ministrijas resora autoparkā bija tikai seši elektroautomobiļi, ministrija iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022. gada beigām. Jau 2022. gadā
Zemkopības ministrija samaksāja komersantam 2,4 milj. eiro jeb apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet tikai 2023. gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024. gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām pabeigts.
2024. gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāv neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās. Tikai dažos uzlādes punktos elektrotīkla jauda ir tāda, ka uzstādītās iekārtas varētu darboties ar pilnu jaudu, un tikai vienā uzlādes punktā uzlādes iekārtas nokonfigurētas uz maksimālo jaudu. Gandrīz vienīgais uzlādes staciju lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests (92 % no visām uzlādēm). “Izmaksu un vajadzību apmēru izpratnei varam sniegt dažus piemērus. Pēc revidentu aprēķiniem, uzlādes punkta pie
Zemkopības ministrijas ēkas, kas nodots ekspluatācijā 2023. gada rudenī, periodā līdz 2024. gada vidum astoņu iekārtu kopējās amortizācijas izmaksas, attiecinot tās uz faktiski veiktajām uzlādēm, bija 337 eiro uz 100 km. Uzlādes stacijā Kraujas ielā, Rīgā, 60 kW iekārta nokonfigurēta darbam ar 6 kW jaudu, jo adresē nav pieejama lielāka elektrotīkla jaudas rezerve. 18 elektroautomobiļu uzlādes stacijas izveidotas adresēs, kur atrodas Valsts meža dienesta struktūrvienības, bet tās vispār nav izmantojušas uzstādītās uzlādes iekārtas,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Piemērojot citu valsts kapitālsabiedrību praksi un uzstādot savām vajadzībām parastās jaudas uzlādes iekārtas, Zemkopības ministrija varēja ieekonomēt vismaz 2,7 milj. eiro valsts budžeta līdzekļu. Revidentu ieskatā, uzstādot parastās jaudas iekārtas un izlietojot apmēram 278 tūkst. eiro, varēja ietaupīt budžeta līdzekļus vai arī par šiem līdzekļiem iegādāties līdz 60 jauniem elektroautomobiļiem. Zemkopības ministrija varēja arī uzticēt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūvi profesionāļiem, iznomājot tiem zemes platības nepieciešamajās adresēs. Šāda pieeja sniegtu iespēju gan nodrošināt elektroautomobiļu uzlādi, gan samazināt izdevumus, gan gūt ienākumus.
“Zemkopības ministrijas vadībai uzņemoties ministrijai neraksturīgu funkciju, ir radusies arī nepieciešamība organizēt iekārtu uzraudzību un norēķinu kārtību. Tas, savukārt, palielina administratīvo slogu un prasa papildu resursus. Šādi ministrijas vadība ir rīkojusies pretēji saprātīgam valsts pārvaldes attīstības virzienam,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Valsts kontrole vērš arī Ministru kabineta uzmanību, ka nebūtu pieļaujama valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ministrijām neplānotiem, nepamatotiem, nesagatavotiem un ar ministrijas pamatdarbību nesaistītiem pasākumiem.
