IEA: Latvijā energoresursu patēriņa un SEG samazinājumu kavē neenergoefektīvais transports un ēkas

IEA izstrādātajā enerģētikas politikas pārskatā teikts, ka elektroenerģija būs Latvijas enerģētikas pārkārtošanas stūrakmens. Latvijas elektroenerģijas sistēma, kurā dominē hidroenerģija, ir izdevīgs sākumpunkts, lai izmantotu tīru enerģiju citu tautsaimniecības nozaru dekarbonizācijai un sasniegtu mērķi līdz 2030.gadam panākt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā gala patēriņā būtu 57%.

Lai atbalstītu elektrifikāciju, valdībai būtu jānodrošina labvēlīga investīciju vide papildu izaugsmei atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā, jo īpaši vēja un saules enerģijas ražošanā.

Redī uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijā ir pieaugusi investoru interese finansēt saules, vēja projektus, bet pagaidām nav iespējams visas šīs investīcijas apgūt. Latvijai nepieciešams izstrādāt lielākus fleksibilitātes mehānismus, lai varētu atbildēt esošajam enerģētikas pieprasījumam.

KEM valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle norādīja, ka Latvija pirms pusotra gada uzsāka iestāšanās procesu IEA, savukārt šobrīd saņemta "zaļā gaisma" uzņemšanai IEA.

Rozentāle akcentēja, ka IEA izstrādātajā ziņojumā norādīti virzieni, kuros strādāt, un "IEA rekomendācijas saskan ar to, kas ir mums enerģētikas politikas priekšplānā".

IEA izstrādātajā ziņojumā teikts, ka, lai arī elektroenerģijas nozarē dominē atjaunojamie energoresursi, taču citās nozarēs ir nepieciešama lielāka dekarbonizācija. Tostarp transports un ēkas joprojām patērē lielu energoresursu apjomu un izmanto novecojušu infrastruktūru, kas kavē ievērojamāku energoresursu patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu.

Valdībai šajās nozarēs par prioritātēm būtu jānosaka energoefektivitāte un energoresursu avotu dažādošana.

Latvijas valsts mēroga mērķis ir līdz 2030.gadam kopējās SEG emisijas samazināt par 65% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Latvija joprojām ir ceļā uz šo mērķi, jo 2021.gadā emisijas bija samazinājušās par 59%, lai gan lielā mērā tas panākts laikā no 1990. līdz 1995.gadam, sacīja Redī.

Tāpat arī Redī akcentēja, ka Latvija varētu sasniegt lielākus enerģijas ietaupījumus, renovējot ēku fondu.

Ziņojumā minēts, ka Latvijai ir liels potenciāls paātrināt energoefektivitātes rezultātu sasniegšanu ēku apsaimniekošanas nozarē.

Redī norādīja, ka, lai sasniegtu Latvijas renovācijas mērķus, pastāv ievērojama ieguldījumu nepietiekamība, un energoefektivitātes programmu īstenošanā valsts gandrīz pilnībā paļaujas uz ES finansējumu. Patlaban ir izstrādātas atsevišķas programmas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet ir nepieciešami papildu mehānismi.

Turpmāk būtu sagaidāms ievērojams darbs, lai paplašinātu finansējuma piešķiršanu ilgākā laika periodā, izpētītu inovatīvus finansēšanas mehānismus, samazinātu birokrātiju un palielinātu patērētāju informētību.

Runājot par transporta sektoru, Redī sacīja, ka Latvijā galvenokārt tiek izmantoti visai veci transportlīdzekļi - vidēji vecāki nekā ES. Tāpēc būtu nepieciešamas dažādas atbalsta sistēmas, lai cilvēki vēlētos iegādāties jaunākas automašīnas, lai samazinātu enerģijas patēriņu transporta jomā.

Arī Latvijas transporta nozare, galvenokārt autotransports, ir viens no galvenajiem enerģijas patērētājiem. Aptuveni 95% no transporta enerģijas pieprasījuma tiek apmierināts ar naftas produktiem, kas norāda, ka Latvijai ir potenciāls samazināt naftas patēriņu un pāriet no naftas uz alternatīviem enerģijas avotiem.

Ziņojumā minēts, ka valdībai būtu jānosaka par prioritāti centieni samazināt enerģijas patēriņu autotransporta jomā. Tāpat ziņojumā minēts, ka energoapgādes drošības apsvērumi arī turpmāk dominēs enerģētikas politikas veidošanā.

Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā enerģētikas krīze ir plaši ietekmējusi Latvijas enerģētikas sistēmu, kas vēsturiski bijusi lielā mērā atkarīga no Krievijas un savstarpēji saistīta ar to.

Kopumā Latvija īsā laika posmā ir panākusi progresu, lai atsaistītu savu enerģētisko atkarību no Krievijas importa, tostarp 2023.gadā ieviešot aizliegumu importēt elektroenerģiju un dabasgāzi no Krievijas. Vienlaikus valdība maina arī naftas rezervju uzglabāšanas modeli, lai vēl vairāk nostiprinātu naftas rezervju drošību.

Ziņojumā minēts, ka šīs pārmaiņas ir radījušas jaunas vājās vietas, kuru pārvaldībai Latvijā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Elektroenerģijas jomā Latvijai būs jāturpina paātrinātā veidā sinhronizēties ar Eiropas tīklu.

Dabasgāzes jomā Latvija kļūs lielā mērā atkarīga no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes, kā arī no gāzes krātuves.

Latvija joprojām būs pilnībā atkarīga no naftas importa, un tai būs attiecīgi jāpārvalda piegādes dažādošanas pasākumi bez Krievijas piegādēm.

IEA izpilddirektora vietniece Mērija Bērsa Vorlika preses konferencē sacīja, ka Latvija ir ļoti ātri izgājusi cauri iestāšanās procesam, un drīz tiks apstiprināta oficiāli, kad tiks nokārtotas pēdējās formalitātes. Latvijas pievienošanās IEA procesā tika veikta IEA īstenotā salīdzinošā izvērtēšana par Latviju.

Pārskata ziņojums ir viens no apliecinājumiem Latvijas gatavībai kļūt par IEA dalībvalsti. IEA pavasarī vienbalsīgi nobalsoja par Latvijas uzņemšanu, plānojot Latvijai kļūt par 32. IEA dalībvalsti.

IEA ir autonoma starpvaldību organizācija Parīzē, kas izveidota 1974.gadā. Organizācija atrodas globālā enerģētikas dialoga centrā, sniedzot autoritatīvu analīzi, datus, politikas rekomendācijas un risinājumus, palīdzot valstīm sasniegt drošu un ilgtspējīgu enerģiju. Šobrīd IEA veido 31 dalībvalsts, ieskaitot gandrīz visas OECD dalībvalstis.