"Domina Shopping" direktore skaidro, kā pēc pandēmijas mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi

Kādu kopumā raksturotu "Domina Shopping" aizvadīto gadu? Kādus projektus īstenojāt un kas sasniegts?

Gads ir aizvadīts pat necerēti labs. Kopš "Domina" ir nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja "EfTEN Capital" portfelī - nu jau astoņus gadus -, 2023. gads ir bijis pats veiksmīgākais gan veikalu apgrozījuma, gan pirkumu skaita un klientu plūsmas ziņā. Pagājušais gads ir bijis arī viens no tiem, kad tirdzniecības centrā nav bijušas brīvas platības, visas telpas ir izīrētas, un tas pašreizējā tirgus situācijā ir liels sasniegums, kā arī signāls no nomniekiem un biznesa partneriem, ka esam laba vieta biznesa attīstībai. Arī biroju nomas blokā, kas ir teju 7000 kvadrātmetru, gandrīz 99% platību ir iznomātas. Tā ir laba zīme. Sāk veidoties rindas, īpaši uz pieprasītākajām vietām centrālajā gaitenī. Tā sen nav bijis, jo parasti notiek nomnieku rotācija, it sevišķi laikā pēc pandēmijas.

Pagājušā gada nozīmīgākie projekti bija "Peek&Cloppenburg" veikala atklāšana oktobrī un veikala "Sportland" renovācija. Pie "Peek&Cloppenburg" projekta strādājām vairāk nekā gadu un šobrīd redzam, ka rezultāts ir labāks, nekā plānots, mūsu pircēji to ļoti novērtē. Arī "Sportland" renovācija bija veiksmīga, turklāt veikals turpina paplašināties.

Kādi bijuši aizvadītā gada finanšu rezultāti - apgrozījums un peļņa? Kas šos rādītājus ietekmējis?

Lai arī precīzi dati par 2023. gadu būs pieejami vēlāk, jau tagad redzam, ka kopumā tie būs daudz labāki nekā 2022. gadā, par kura rezultātiem gan arī nevarējām sūdzēties. "Domina Shopping" pircēju plūsma pērn ir palielinājusies par 11,7%, apgrozījums - par gandrīz 10%, čeku skaits - par 12%. Protams, rādītājus ietekmējusi arī inflācija un tas, ka visas telpas tirdzniecības centrā ir aizņemtas. Pagājušajā gadā īpaši pieaudzis apgrozījums mājas interjera precēm - par 30%, kā arī pakalpojumu sniegšanai un apģērbu tirdzniecībai.

2023. gadā "Domina Shopping" tika atvērti 16 jauni veikali. Tas ir daudz. Protams, pie sasniegtā neesam apstājušies un turpinām darboties, kā arī meklējam iespējas, lai pircējiem piedāvātu arvien kaut ko jaunu.

Kā ir jūtama inflācijas ietekme uz pirkumiem, un kādus izaicinājumus tā pagājušajā gadā radīja?

Ja kopumā pagājušajā gadā Latvijā nepārtikas mazumtirdzniecības nozare piedzīvoja apmēram 2% samazinājumu, mums, gluži pretēji, - pieauga. Redzam, ka inflācija noteikti ir ietekmējusi pircēju paradumus, pircēji uz veikalu nāk retāk un iepērkas gudrāk, pieņemot rūpīgi pārdomātus lēmumus. To dzirdam arī no saviem darbiniekiem, nomniekiem: lai arī veikalus apmeklē daudz cilvēku un izrāda lielu interesi, iepērkas viņi mazāk. Izteikti tas vērojams ziemas mēnešos, kad cilvēki saņem arī lielākus ikmēneša pakalpojumu rēķinus. Tomēr, neskatoties uz to, jau šī gada janvārī pircēju plūsma pieaugusi gandrīz par 3%, un februārī ir līdzīgi - iespējams, to ietekmē arī jaunu veikalu atvēršana.

Kāda šobrīd ir pircēju plūsma, piemēram, cik cilvēku dienā apmeklē "Domina Shopping"?

Mēs, protams, uzskaitām pircēju plūsmu un atsevišķi arī izklaides zonas apmeklētāju plūsmu, bet tādu skaitļu, kā bija pirms pandēmijas 2019. gadā, vairs nebūs. Tajā laikā cilvēku plūsma bija 20 000-21 000 dienā. Šobrīd dienā tie ir vidēji 15 000-16 000 klientu. Brīvdienās ir vairāk, darba dienās, it īpaši nedēļas sākumā - pirmdienās, otrdienās - mazāk. Tajā pašā laikā apgrozījums ir daudz lielāks nekā pirms pandēmijas. Cilvēki pēc pandēmijas uz tirdzniecības centriem nāk retāk, bet pērk vairāk, mērķtiecīgāk un pēc sarakstiem. Apgrozījuma ziņā mēs nezaudējam, bet, domājams, pircēju plūsma vairs nekad neatgriezīsies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas.

Kā patlaban vērtējat fizisko tirdzniecības vietu konkurenci ar e-komerciju? Vai pēc pandēmijas situācija normalizējusies?

Mēs sekojam līdzi situācijai, jo par to tiešām runā daudz visā pasaulē, ka e-komercija pārņem fizisko tirdzniecību. Latvijā gan pētījumi liecina par nedaudz atšķirīgu tendenci. Pandēmijā e-komercija piedzīvoja ļoti strauju izaugsmi, bet pēc tam atkal lejupslīdi, un tagad lejupslīde ir apstājusies punktā, kas ir nedaudz augstāks kā pirms pandēmijas. Tas, ka e-komercija apdraudētu tirdzniecības centrus, - tam es noteikti nepiekrītu. Latvijā, īpaši Rīgā, priekšrocība ir tāda, ka tirdzniecības centru pieejamība ir ļoti plaša un ērta, 15-20 minūtēs var nokļūt kādā no tirdzniecības centriem, kā arī Latvijā e-komercija vairāk izplatās tieši sporta preču segmentā.

Turklāt, runājot par e-komerciju kopumā, arī tajā ir vērojamas zināmas tendences, piemēram, apavu tirdzniecībā - cik esam runājuši ar tirgotājiem, pasūtījumu internetā ir ļoti daudz, bet gandrīz 40% gadījumu preces tiek atgrieztas atpakaļ, jo apavi tomēr ir specifiska prece, kas pirms pirkšanas ir jālaiko.

Domāju, ka cilvēkiem tomēr patīk saņemt pieredzi tirdzniecības centrā uz vietas - pielaikot, apskatīt veikalu piedāvājumu klātienē. Manuprāt, tirdzniecības centriem šobrīd tiešām nebūtu jābaidās par e-komercijas izrādīto konkurenci.

Tirdzniecības centru Rīgā tiešām ir ļoti daudz. Kā šobrīd raksturotu konkurenci šajā jomā, un vai nav grūti būt ar kaut ko unikālam tik lielā piedāvājumā?

Viegli nav. Pamats gan ir nemainīgs, cilvēki izvēlas tirdzniecības centru pēc tā atrašanās vietas, tādējādi katram pircējam ir savs iemīļotākais, ērtāk pieejamais tirdzniecības centrs, un tad varbūt, ja vēlas vēl plašāku piedāvājumu, tam nāk klāt vēl kāds.

"Domina Shopping" ir faktiski vienīgais tirdzniecības centrs, kuram ir klientu lojalitātes aplikācija. Aplikācijas lietotāju rādītāji ir ļoti labi - pērn aplikācijas lietotāju pieaugums ir 47%. Mēs nemitīgi to turpinām attīstīt, lai tā lietotājiem nodrošinātu arvien labāku pieredzi. Redzam, ka klientiem tā patīk, viņi vēlas būt lojāli un novērtē to. Tādējādi arī varam secināt, ka lojalitāte pircējiem ir svarīga.

Domāju, ka šobrīd katrs no tirdzniecības centriem ir nostabilizējis savas pozīcijas. Tirgus bija mazliet sašūpojies laikā, kad ienāca "Akropole" - visi domāja, kas nu notiks, bet arī "Akropole" savu vietu ir atradusi. Katram ir jāturpina strādāt mērķtiecīgi ar savu pircēju, un tirgū vietas pietiks visiem.

Ik pa laikam, arī no politikas veidotājiem, izskan aicinājumi ierobežot tirdzniecības centru darba laikus, piemēram, lai tirdzniecības centri nestrādātu brīvdienās. Šādi ierobežojumi palīdzētu mazajiem tirgotājiem, piemēram, Rīgas centrā. Kā jūs vērtējat šādus priekšlikumus?

Pilsētvidei ir jābūt sakārtotai, jābūt infrastruktūrai, vietai, kur nolikt automašīnas. Ja brīvdienās tirdzniecības centri būs slēgti, cilvēks tāpat nebrauks uz Rīgas centru, lai iepirktos vienā veikalā. Kamēr infrastruktūra nav sakārtota, nekas nemainīsies.

Tāpat ir jādomā par tirdzniecības centru darbiniekiem. Esmu runājusi ar darbiniekiem, un daļa tieši novērtē to, ka var strādāt brīvdienā, bet darba dienā - ērti izdarīt personīgās lietas, piemēram, apmeklēt ārstus. Jāpatur prātā, ka, aizliedzot strādāt, piemēram, svētdienā, mēs atņemam arī algu darbiniekiem. Kad valdības līmenī notika diskusijas par šo jautājumu, saņēmu ziņas no satrauktiem nomniekiem un darbiniekiem, vai tiešām tā būs, jo tas arī nozīmē, ka mēnesī viņi zaudē četras darba dienas - attiecīgi arī četru darba dienu algu.

Kopumā atbalstu to, ka ir jāmeklē risinājums, lai samazinātu darba stundu skaitu un darbinieki arī atpūstos, bet risinājumam ir jābūt pamatotam pētījumos. Nez vai visi iedzīvotāji tā uzreiz dosies uz mazajiem veikaliem.

Kā šobrīd nomniekiem ir ar darbaspēka pieejamību?

Ir problēmas. Arī mūsu mājaslapā ir pieejamas vakances - vairāki veikali meklē darbiniekus. Jāsaka gan, ka kopumā "Domina Shopping" izteiktu problēmu ar darbinieku trūkumu gan nav, jo atrodamies starp divām lielajām Rīgas ielām un esam ļoti ērti sasniedzami ar sabiedrisko transportu. Tas darbiniekiem ir ļoti svarīgi, lai ir ērts sabiedriskais transports un nav jābrauc ar trim četriem transportiem. Tāpat mums ir pievilcīgs darbalaiks, jo strādājam līdz plkst.21. Domāju, tas noteikti ir būtisks iemesls, kāpēc "Domina Shopping" darbinieku trūkums nav tik aktuāls. Un, lai arī tie ir nomnieku darbinieki, arī mēs par viņiem ļoti rūpējamies - sveicam svētkos, rīkojam dažādus pasākumus, sapulces, uzklausām. Tādēļ daudzi grib strādāt tieši "Domina Shopping".

Minējāt, ka "Domina Shopping" brīvu telpu šobrīd nav, bet kopumā cik bieži notiek nomnieku rotācijas, un vai Latvijā kopumā vērojama tirgotāju migrācija no viena tirdzniecības centra uz citu?

Es teiktu, ka nomnieki vairāk paplašinās, nevis rotē. Nomnieki rotē drīzāk tirdzniecības centra iekšienē, jo bieži vien, lai atrastu kādam jaunam nomniekam piemērotas telpas, citu nomnieku nākas rotēt uz citu vietu. Ja kāds lielais nomnieks nāk ar prasību pēc plašām telpām un konkrētas vietas, tad varam būt tikai priecīgi, ka esošais nomnieks piekrīt izmaiņām un saprot, ka tā kopumā ir tirdzniecības centra attīstība un tādā veidā kļūstam tikai spēcīgāki. To, ka nomnieki rotētu no viena tirdzniecības centra uz otru, nejūtam, bet paplašināšanās un attīstība notiek.

Vai "Domina Shopping" šogad ir gaidāmi kādi jauni nomnieki, varbūt Latvijā vēl nebijuši?

Pašlaik tādu plānu nav. Es negribētu teikt, ka tirgus šobrīd stagnē, bet ir "iestājies klusums". Visi mēģina saprast, kas notiek ar ekonomiku - gan pircēji, gan mēs paši. Mēģinām saprast, kas notiks ar EURIBOR likmēm, ar izmaksātajām hipotekāro kredītu kompensācijām aprīlī - tas nozīmēs arī papildu naudas ienākšanu tirgū, kas tomēr būs lielas summas. Šobrīd gan jauni veikali, gan zīmoli nogaida, jo ienākšana tirgū nozīmē ievērojamas investīcijas. Lai arī mēs paši esam nogaidīšanas posmā, turpinām ieguldīt spēkus un jaudu mārketinga aktivitātēs, un uzlabojumi noteikti sekos. Tāpat jau pieminētais "Sportland" turpina paplašināties, un gaidāma arī jaunu, Latvijas tirgū jau darbojošos veikalu ienākšana "Domina Shopping".

"Domina Shopping" ir arī plašs izklaides pakalpojumu piedāvājums. Vai šie pakalpojumi ir pieprasīti, un esat izskatījuši arī izklaides piedāvājuma paplašināšanu?

Uz "Apollo Skypark" cilvēki dodas diezgan mērķtiecīgi. Nav tā, ka iepērkoties viņi spontāni izdomātu doties uz "Skypark", bet uz kino gan. Uz "Skypark" tiešām dodas mērķtiecīgi, biežāk jaunieši un brīvdienās - ģimenes ar bērniem. Mums ir vislielākais ballīšu istabu skaits, un tās ir diezgan noslogotas gan darba dienās, gan brīvdienās.

Izklaides zonu šobrīd paplašināt neplānojam, jo tā jau ir liela - gandrīz 7000 kvadrātmetru, kas šobrīd ir pietiekami. Drīzāk plānojam paplašināt ēdināšanas zonu. Domājam par uzlabojumiem ēdināšanas sektorā, tāpēc šobrīd runājam arī ar vairākiem potenciālajiem nomniekiem.

Kādas investīcijas pērn veiktas "Domina Shopping" un kādi ir investīciju plāni 2024. gadam?

Kopš "Domina Shopping" ir nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja "EfTEN Capital" portfelī, astoņu gadu laikā investīcijās kopumā ir ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro. Gadu no gada investējam gan tehniskajās lietās, gan veikalu atvēršanā. Pagājušajā gadā investīcijas bija apmēram 2,5 miljoni eiro, lielākā daļa no tām - "Peek&Cloppenburg" un "Sportland" veikalu izveidē un pārbūvē un vēl četru iesaistīto nomnieku pārcelšanā uz citām telpām. Tāpat 400 000 eiro investēti tehniskos uzlabojumos, piemēram, LED apgaismojumā, autostāvvietu uzlabošanā, BMS sistēmā. Protams, investējam arī ārējās infrastruktūras uzlabošanā, piemēram, elektroauto uzlādes stacijās, kā arī mikromobilitātes rīku un velosipēdu stāvvietās un apkopes punktos. Arī apkārtējā infrastruktūra tiek uzlabota, jo Rīgas dome plāno Zemitānu tilta remontu un Zemitānu dzelzceļa stacijas modernizēšanu.

Vai šie remonti neietekmēs "Domina Shopping" darbu?

Domāju, ka tilta remontus jutīsim gan, taču, ja projekts līdz 2026. gadam tiks realizēts, kā ieplānots, - ar plašām gājēju pārejām, veloceliņiem un jaunām kāpnēm, liftiem, zaļo zonu un parku -, tas būs fantastiski un būsim integrēti modernā pilsētvides infrastruktūrā. Mēs šo projektu ļoti gaidām, domājams, ka neērtības būs, bet tiksim galā.

Kādi šobrīd jums kā "Domina Shopping" vadītājai ir lielākie izaicinājumi?

Nekas nav tik izaicinoši, kā strādāt pandēmijas laikā, jo tad valda liela neziņa par to, kas sagaida nākotnē. Es teiktu, ka šobrīd tādu izteiktu problēmu nav, taču viennozīmīgi ir jūtama nestabilitāte ekonomikā. Mēs redzam mūsu veikalu apgrozījumu, saprotam, kuru preču grupas varētu vairāk svārstīties, reaģējot uz inflāciju un to, ka cilvēkiem ir mazāk naudas. Izaicinājums ir sajust un redzēt katru nomnieku atsevišķi un nepalaist garām to brīdi, kad viņam ir vajadzīga tirdzniecības centra palīdzība un atbalsts.