Finanšu izlūkošanas dienests atklāj, kā uzņēmumi mēģina apiet Krievijai uzliktās sankcijas

FID ir viena no institūcijām, kurām ir jāuzrauga, kā tiek ievērotas pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas. Kādi ir jūsu novērojumi?

Uz FID attiecas aizdomīgu darījumu ziņojumi par sankciju apiešanu. Interesanti ir tas, ka likumā ir noteikts, kas ir sankciju pārkāpšana, bet nekur nav pateikts, kas ir sankciju apiešana. Tādēļ mēs esam izstrādājuši vadlīnijas un kopā ar Valsts drošības dienestu (VDD) esam to definējuši. Principā par sankciju apiešanu signalizē tas, ka darījums iekļauj lieku soli, kurš norāda, ka kaut kas tiek slēpts. Ziņojumus galvenokārt saņemam no kredītiestādēm, bet saņemam arī no citiem sektoriem.

Pagājušajā gadā esam saņēmuši 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu. Tas varbūt neizklausās daudz, bet kopējais aizdomīgu darījumu ziņojumu skaits pērn ir nedaudz virs 6000, tādēļ ziņojumi par sankciju apiešanu veido diezgan ievērojamu darba daļu. Visiem šiem ziņojumiem ir visaugstākā prioritāte, un katrs tiek padziļināti izskatīts. Lielākā daļa pēc FID analīzes tiek nosūtīta tālākai izmeklēšanai pēc piekritības vai nu VDD, vai nu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei. Lai būtu redzama atšķirība, varu teikt, ka 2020. un 2021. gadā bija attiecīgi 12 un 13 ziņojumi par sankciju apiešanu. Arī, ja mēs skatāmies pa mēnešiem, tad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī un arvien jaunu sankciju kārtu ieviešanas, ziņojumu skaits ir pieaudzis katru mēnesi. Lielākais skaits bija pērn novembrī - 50 ziņojumi. Decembrī un janvārī ir neliels kritums, bet tas ir sagaidāms gadumijas mēnešos.

Kopumā mēs šogad prognozējam līdzīgu, ja ne vēl lielāku, ziņojumu skaitu, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Vai, jūsuprāt, pieaugums ir saistīts ar to, ka sankciju kārtas nāk klāt un kļūst plašākas? Vai arī cilvēki, kuri sankcijas vēlas apiet, pamazām pie jaunajiem apstākļiem ir "piešāvušies", un vairāk kļūst tieši šo apiešanas mēģinājumu?

Gan, gan. Ja mēs runājam par sankcijām, tad FID kompetencē saskaņā ar likumu ir tieši finanšu sankcijas. Taču šīs sankcijas apiet ir salīdzinoši grūti. Piemēram, ja kādā Latvijas kredītiestādē konts ir sankcijām pakļautai personai, šo kontu vienkārši iesaldē un neļauj veikt maksājumus. Savukārt lielākā daļa ziņojumu ir saistīti ar tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kad uz Krieviju, piemēram, nedrīkst eksportēt konkrētas preces, bet ir uzņēmumi vai cilvēki, kas to tomēr cenšas darīt.

Ja mēs runājam par to, kādēļ ir vērojams ziņojumu skaita pieaugums, tad, karam sākoties, visas kredītiestādes teju katru darījumu apturēja padziļinātai analīzei. Protams, ka tas nav ilgtermiņa risinājums, jo tas ir ļoti sarežģīti. Tāpat cilvēki ir izdomājuši, kā sankcijas apiet. Turklāt lielākajā daļā ziņojumu mēs redzam, ka cilvēki nevis netīšām vai nezināšanas dēļ, bet apzināti ir vēlējušies apiet sankcijas, ļoti labi apzinoties, ka tā nedrīkst un tas ir aizliegts. Peļņas nolūkos cilvēki vienalga cenšas izdomāt kādas shēmas.

Ja mēs runājam par ziņojumu skaita pieaugumu, tad es domāju, ka arī bankas arvien labāk spēj atpazīt šādus gadījumus. Un ne tikai bankas - pozitīvais negatīvajā ir tas, ka sāk nākt ziņojumi arī no sektoriem, kuri iepriekš mums neziņoja.

Piemēram?

Sākam saņemt vairāk ziņojumu no grāmatvežiem. Tieši sankciju kontekstā no viņiem ir palielinājies ziņojumu skaits un tiešām kvalitatīvu ziņojumu skaits. Iespējams, tas ir saistīts arī ar cilvēciskajiem, ne tikai profesionālajiem faktoriem.

Mēs prognozējam, ka šogad sāksim saņemt ziņojumus par sankciju apiešanu arī no auditoriem, jo pašlaik notiek uzņēmumu 2022. gada darbības pārskatu auditi. Mēs sagaidām, ka pēc auditu veikšanas varētu parādīties ziņojumi par sankciju apiešanu.

Kas ir tipiskākās lietas, kas parādās ziņojumos?

Būtiski lielākā daļa ziņojumu ir par sankcijām pakļautām precēm - gan eksporta, gan importa. Ņemot vērā, ka mēs esam ES ārējā robeža, šo ziņojumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Eiropas valstīs.

Mēs redzam, ka shēmas lielākoties ir salīdzinoši vienkāršas. Parasti tiek iesaistīta trešā puse, piemēram, kāds jaundibināts uzņēmums ar jaunu bankas kontu kādā no NVS valstīm, uz kurām Eiropas Savienības (ES) sankcijas neattiecas, vai jebkurā citā valstī, uz kuru neattiecas sankcijas.

Pārsvarā tie ir uzņēmumi, kas iepriekš ir tirgojušies ar Krieviju un tagad mēģina atrast jaunus ceļus, lai darītu to pašu?

Visvienkāršākā un visbiežāk redzamā shēma, ko es varu minēt, - tas ir uzņēmums, kurš jau gadu desmitiem ir sadarbojies ar Krieviju. Šobrīd viņiem acīmredzami šķiet nepieņemami šo biznesu zaudēt un tiek reģistrēts jauns uzņēmums, atvērts bankas konts, visbiežāk kādā NVS valstī. Un viss tieši tas pats, kas pirms tam ir noticis pa taisno ar Krieviju, tagad notiek caur trešo saskares punktu.

Ir atsevišķi gadījumi, ka mēs redzam tādus oportūnistus, kas sankcijas tieši redz kā iespēju savam biznesam. Pret tiem, protams, nav nekādas tolerances, bet šādu gadījumu nav daudz. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad sankciju pārkāpumi tiek veikti nezināšanas dēļ. Bet tie tiešām ir atsevišķi gadījumi.

Vai jums ir ziņas par to, kas notiek tālāk, kad šī informācija tiek pārsūtīta tiesībsargājošajām iestādēm?

Mums ir informācija par visām lietām, kuras ir izgājušas no mūsu iestādes. Ar sankciju jautājumiem gan nav tik vienkārši, kā, piemēram, ar naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) lietām, jo tā ir jauna prakse arī tiesībsargājošām iestādēm. Līdz šim ir bijuši tikai daži šādi gadījumi. Pašlaik ir aktīvi kriminālprocesi gan VDD, gan VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. Precīzu skaitu var pateikt viņi.

Jūs jau minējāt, ka normatīvajos aktos nemaz skaidri nav pateikts, kas ir sankciju apiešana. Vai, ņemot vērā tagad iegūto praktisko pieredzi, valstij kaut kas būtu jādara, lai situāciju sakārtotu?

Interesanti ir tas, ka ES nav viena izcila modeļa, kā strādāt ar sankciju apiešanas gadījumiem. Mēs decembra sākumā rīkojām ikgadējo konferenci par sankcijām, kas izvērtās par apmeklētāko pasākumu FID vēsturē, piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēki, līdz ar to tēmas aktualitāte ir skaidri redzama. Viens no mērķiem bija mācīties no ASV ekspertiem. ASV ir atsevišķa institūcija - ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) -, kura gan sankcijas nosaka, gan pēc tam piemēro. Manuprāt, tas ir visvienkāršākais un labākais modelis. ES tā nav - proti, ES nosaka sankcijas politiskā līmenī, bet nav vienas institūcijas, kas sekotu to piemērošanai. Vēl vairāk - arī valstu līmenī nav vienas institūcijas, kura tam sekotu. Rezultātā pilnīgi visās ES valstīs šis process ir sadrumstalots.

Tādēļ noteikti varētu konceptuāli domāt, kā šo procesu uzlabot. Vienlaikus arī konferences secinājums bija, ka Latvija pašlaik ir viena no līderēm cīņā pret sankciju apiešanu un pārkāpumiem. Mums no pirmās dienas ir izcila koordinācija starp visām uzraudzības iestādēm - ir daudz platformu, kurās mēs ļoti ātri un veiksmīgi savstarpēji apmaināmies ar informāciju. Tādēļ, protams, ir ko uzlabot, bet mēs galīgi nevaram teikt, ka mēs šajā ziņā būtu sliktāki par citiem.

Tātad, salīdzinot ar citiem, mums klājas tīri labi?

Salīdzinot ar daudziem citiem, mums ir daudz darba. Mums ir sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un tādēļ ir lielāka bīstamība, ka, izmantojot Latvijas jurisdikciju, būs lielāka vēlēšanās šķērsot robežu ar sankcijām pakļautām precēm. Vienlaikus ir jāsaka, ka muita un Nodokļu un muitas policijas pārvalde līdz šim ar to ļoti labi tiek galā. Darba apjoms gan viņiem pašlaik ir vienkārši milzīgs. Arī mums un citiem tas uz sankciju rēķina ir pieaudzis.

Vai, ņemot vērā jūsu teikto, ka šogad, visdrīzāk, ziņojumu skaits par sankciju apiešanu pieaugs, jums pietiek kapacitātes un nebūs vajadzīgi jauni darbinieki, uzlabojumi IT sistēmās?

Kas attiecas uz FID funkcijām, tad nē. Mums pēc pirmajām sankciju paketēm bija vajadzība pārorientēties, un jau no aprīļa, bet it īpaši vasarā, vairāk resursu tika novirzīts tieši sankciju analītiķiem.

Vienlaikus man ir jāsaka, ka FID mērķis ir strādāt tieši ar lielām un būtiskām lietām un mūsu pamatprincips ir riskos balstīta pieeja. Līdz ar to tur, kur mēs redzam lielākus riskus, lielāku līdzekļu apjomu vai smagāku noziegumu, mēs arī veltām lielākus resursus, un mazāk resursu tiek zemākas nozīmes lietām. Taču es nevaru teikt, ka tādēļ resursu kaut kam nepietiktu. Mēs esam izcila profesionāļu komanda. Kas attiecas uz IT jomu, tad mūsu nākamo piecu gadu stratēģijā ir ļoti liels fokuss tieši uz IT attīstību, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu. Liels uzsvars IT jomā tiks likts arī uz sadarbības platformām.

Ja mēs no sankcijām pievēršamies AML gadījumiem, tad kāda ir to dinamika – to kļūst vairāk, mazāk?

Tas ir pietiekami sarežģīts jautājums. Gribētos jau, protams, teikt, ka šo gadījumu skaits samazinās, bet, ja mēs skatāmies uz saņemto ziņojumu skaitu, tad tas aug. Piemēram, 2018. gadā mēs saņēmām 6,6 tūkstošus ziņojumu, 2019. gadā - 5,2 tūkstošus, 2020. gadā - 4,8 tūkstošus, taču pēdējos divus gadus mēs atkal redzam ziņojumu skaita kāpumu. 2021. gadā mēs saņēmām 5,7 tūkstošus, 2022. gadā - 6,3 tūkstošus ziņojumu. Vienlaikus ir jāsaka, ka pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamām kredītiestādēm - attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019. gada sākumam.

Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem.

Mūsu mērķis ir arī strādāt nevis uz kvantitāti, bet uz kvalitāti - mūsu fokuss nākamajiem pieciem gadiem ir 20-30 ļoti augsta riska vai sarežģītības pakāpes lietas gadā. Protams, ka mēs turpināsim strādāt ar likvidējamām bankām. Kā redzams, arī pašlaik notiek izmaiņas banku sektorā.

Cik daudz naudas līdzekļu un mantas jūs esat iesaldējuši pagājušajā gadā?

2022. gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro. 98% no tā jeb 351 miljons eiro ir likvidējamās kredītiestādēs.

Mēs prognozējam, ka nākotnē šo iesaldēto summu apjoms būtiski kritīsies. Tas vēl nenotiks šogad, bet gadu no gada tam vajadzētu samazināties. Ja mēs runājam par laiku, kad Latvija sevi pozicionēja kā reģionālo finanšu centru, tad tipiska situācija bija, ka nauda Latvijā ienāca, bija te varbūt dienu, un tad tika pārskaitīta tālāk. Pārsvarā šī plūsma bija no Austrumiem uz Rietumiem. Ja šo naudu arī jau likvidējamās finanšu iestādēs neturētu iesaldētu, tā, visdrīzāk, ļoti ātri pazudīs gan no mūsu, gan ES redzesloka. Līdz ar to nekas cits neatliek, kā šo naudu iesaldēt un informāciju nodot tiesībsargājošajām iestādēm.

Savukārt, ja mēs runājam par vietējo noziedzību, piemēram, kādu korumpantu, tad nav šīs steidzamības un riska, ka līdzekļi ātri pazudīs, jo šajā gadījumā runa pat ne tik daudz ir par līdzekļiem bankas kontā, cik par nekustamajiem īpašumiem, transporta līdzekļiem, īpašumiem, kuri oficiāli pieder ģimenes locekļiem utt. Tur nav tāda riska, ka šie līdzekļi vienā mirklī var pazust un tos vairs nevarēs piedzīt par labu cietušajiem vai valstij.

Tādēļ mūsu iesaldēto līdzekļu apmērs, visdrīzāk, kritīsies, bet līdzekļu apmērs, kurus pēc tam atgūst tiesībsargājošās iestādes un tiesas, tik strauju kritumu nepiedzīvos.

Minējāt, ka jūsu mērķis ir 20-30 lielas lietas gadā. Jums jau pašlaik ir skaidrs, kur grozās vislielākie nelegāli iegūtie līdzekļi no jūsu pieminētajiem avotiem Latvijā?

Es gan gribu uzsvērt, ka tās nebūs visas lietas - FID turpinās strādāt arī ar visām mazākām lietām.

Šobrīd mēs esam uzsākuši darbu pie nacionālā risku novērtējuma, kas ir pamata dokuments, lai varētu īstenot riskos balstītu pieeju. Pie šī dokumenta izstrādes strādā 11 darba grupas. Vienu vada Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB), vienu - VID, pārējās - citi. Sākotnējie secinājumi daļā par draudiem ir, ka lielākos draudus rada ēnu ekonomika. Turklāt te runa nav par 100 eiro atalgojumu aploksnē, bet gan par liela mēroga darījumiem - pievienotās vērtības nodokļa karuseļiem, lielām shēmām. Tālāk seko korupcija, akcizētu preču nelikumīga aprite, krāpšana lielos apmēros, kā arī tagad būtiska sastāvdaļa ir sankcijas.

Tādā gadījumā ir skaidrs, ka arī šo lietu izmeklēšanā turpmāk būs nepieciešama cieša sadarbība ar KNAB, VID citām struktūrām.

Iepriekš jau izskanēja informācija par AML Inovāciju centra izveidi, un šobrīd viena no šī centra būtiskākajām daļām ir sadarbības platforma, kuru mēs saucam par operacionālo centru jeb "OpCen". Mums jau FID ir paredzēta telpa, kuru mēs aprīkosim par no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem finansētām konkrētām tehnoloģijām un drošiem informācijas apmaiņas tīkliem, lai kopā varētu strādāt gan kolēģi no Valsts policijas, gan FID, gan Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, gan KNAB un, ja nepieciešams, arī no VDD un izmeklēt tieši šīs lielās apjomīgās lietas.

Mēs lielu uzsvaru liksim tieši uz profesionāliem naudas atmazgātājiem - piemēram, grāmatvežiem un citiem profesionāļiem, kuri kā pakalpojumu tirgo naudas atmazgāšanu. Otra lieta, kuru es gribētu uzsvērt, ir sadarbība ar KNAB, kas pagājušajā gadā ir vērtējama kā izcila. Mums ir daudz ciešāka sadarbība nekā pirms diviem vai trīs gadiem, un viņi aktīvi ir sākuši izmantot tās iespējas, kas ir mūsu rīcībā. Bet mūsu intensīvākā sadarbības partnere jau gadiem ilgi ir Valsts policija.

Kad būs gatavs un reālu darbu sāks jūsu pieminētais operacionālais centrs?

Mēs jau to cenšamies iedzīvināt, taču, lai sāktos pilnvērtīgs darbs, ir jāsagaida Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, jāizsludina iepirkumi un jānopērk tehnoloģijas, lai mēs tiešām varētu ar visu dienestu speciālistiem kopā sēdēt pie viena galda un droši piekļūt visām nepieciešamajām datubāzēm. Domājams, ka tas notiks šī gada laikā.

Ja runājam par kopējo attīstību, tad mēs cenšamies iet uz to, lai nākamo trīs līdz piecu gadu laikā mēs maksimāli investētu mašīnmācīšanās risinājumos, lai atslogotu analītiķus no vienkāršākiem uzdevumiem, un viņi vairāk uzmanības varētu pievērst augstas sarežģītības lietu analīzei. Tāpat ieguldījumi paredzēti jau pieminētajā "OpCen" un drošības risinājumos.

No praktiskām lietām varu pieminēt mūsu mācību platformu. Pandēmijas laikā sapratām, ka nav efektīvi sapulcināt kopā 100 cilvēkus, novadīt mācības un tad par to aizmirst. Šobrīd visas lekcijas tiek ierakstītas un ir pieejamas mūsu tīmekļa vietnē. Tāpat kā "OpCen", mēs arī plānojam vienu telpu aprīkot mācību vajadzībām ar speciālām tehnoloģijām, lai vairāki desmiti cilvēku no tiesībsargājošajām iestādēm, iespējams, arī no bankām var kopā mācīties izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, speciālās programmatūras. Tās būtu ļoti praktiskas apmācības, kuras līdz šim resursu nepietiekamības dēļ Latvijā nav bijis iespējams nodrošināt.

Minējāt, ka lielu uzsvaru liksiet uz to, lai atklātu profesionāļus, kuri piedāvā naudas atmazgāšanas pakalpojumus. Par ko liecina jūsu līdzšinējie novērojumi - šādi cilvēki strādā tepat Latvijā, vai mēs runājam par plašākiem tīkliem Eiropas mērogā?

Mēs noteikti runājam ne tikai par ES, bet arī valstīm ārpus tās - ir arī NVS valstīs bāzētas organizētās noziedzības grupas, kas strādā šeit.

Vai līdz ar to nav bažu, ka viss sabremzēsies pie tiesiskās palīdzības lūgumiem citām valstīm, kas mēdz uz priekšu virzīties ļoti lēni?

Nē. FID gadījumā mūsu "superspēja" tieši ir starptautiskā sadarbība. Mēs esam daļa no "Egmont Group", kas apvieno 166 finanšu izlūkošanas dienestus. Apmainīšanās ar informāciju grupas ietvaros prasa vidēji līdz četrām nedēļām. Līdz ar to tas nav salīdzināms ar tiesiskās palīdzības lūgumiem. Tā ir mūsu stiprā puse jeb šī "superspēja", ka mēs varam ātri analizēt un saņemt informāciju no teju visām pasaules valstīm. Pagājušajā gadā mēs sadarbojāmies ar finanšu izlūkošanas dienestiem no 76 valstīm un atbildes, izņemot dažus gadījumus, saņēmām ļoti ātri.

Ir aizdomas, ka noziedzīgie smadzeņu centri atrodas arī Latvijā?

Noteikti tādi ir arī Latvijā.

Pirms laika notika arī diezgan apjomīga kampaņa, lai tiktu vaļā no čaulas kompānijām - Uzņēmumu reģistrs izslēdza no reģistra uzņēmumus, kuri atbilda noteiktām pazīmēm, prasīja atklāt patiesā labuma guvējus. Cik liela problēma tieši Latvijā joprojām ir čaulas kompāniju izmantošana dažādās shēmās?

Čaulas veidojumi iedalās divās kategorijās - vieni ir aizliegtie čaulas veidojumi, otri ir atļautie, ar kuriem bankas drīkst sadarboties, un to pazīmes ir definētas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Par problēmu es to vairs nenosauktu. Tas, ar ko joprojām var saskarties, ir Latvijas uzņēmumu izmantošana neatbilstoši likuma definīcijai. Taču tādu gadījumu, kad uzņēmumu mērķtiecīgi reģistrē, lai atvērtu bankas kontu, caur kuru notiktu naudas atmazgāšana vai fiktīvas transakcijas, tagad ir ļoti maz. Es arī gribētu uzslavēt Uzņēmumu reģistru, un viņu darbs ir izcili novērtēts arī starptautiskā mērogā. Mēs redzam, ka viņi strādā ļoti kvalitatīvi un padziļināti seko līdzi, lai šādi gadījumi nenotiktu. Savukārt tādi klasiski čaulu veidojumi, kādi kādreiz bija reģistrēti Britu Virdžīnu vai Seišelu salās, šodien jau ir ļoti nebūtiska tirgus daļa.

Ja runājam par aizliegtajiem čaulu veidojumiem, tad es esmu gandrīz pilnībā pārliecināts, ka tādu Latvijā vairs nav.

Vai jums ir informācija, cik daudzi gadījumi pēc jūsu informācijas sniegšanas policijai pēc tam pārtop kriminālprocesos un nonāk līdz tiesām?

Mēs sekojam visai informācijai, kuru nosūtām tālāk. Es gan arī uzsvēršu, ka visa informācija nav vienāda - ir vairāku kategoriju materiāli. Būtiskākie ir atzinumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un 99% no šiem atzinumiem pēc tam pārvēršas kriminālprocesos. No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ. Tad atsevišķa kategorija ir informācija zināšanai, par kuru mēs nesagaidām, ka pilnīgi katrā gadījumā sekos kriminālprocess, bet 5-10% gadījumu tas seko.

Ko jūs, vadoties pēc saviem datiem, varat teikt - ko īsti jaunu spēs atklāt tikko tapusī finanšu sistēmas "kapitālā remonta" parlamentārā izmeklēšanas komisija?

Uz šo jautājumu atbildēt ir diezgan grūti. Parlamentārā izmeklēšana ir viens no Satversmē nostiprinātiem veidiem, kā veikt izmeklēšanas. No tā, ko varēja dzirdēt pirms komisijas izveides, izskatās, ka tās tvērums vairāk būs par banku uzraudzības jautājumiem.

Vienlaikus jūs šajās likvidācijā esošajās bankās - pirmkārt, jau "ABLV Bank" - vērtējat arī līdzekļu izcelsmi, un es pieļauju, ka būtu visai grūti apgalvot, ka šīs bankas bija "baltas un pūkainas", un visi to kontos esošie līdzekļi bija ar legālu izcelsmi.

To jau mēs redzam pēc iesaldēto, arestēto un konfiscēto līdzekļu apjoma un kriminālprocesu skaita.

Nesen bija arī lēmums par "Baltic International Bank" darbības apturēšanu. Kā jūs pašlaik vērtētu Latvijas finanšu sektora veselību no jūsu iestādes darbības skatu punkta?

No FID skatu punkta galvenā pārmaiņa ir pāriešana no reģionālā finanšu centra riskiem uz vietējo noziedzīgo nodarījumu riska profilu, kas ir pilnīgi atšķirīgs. Arī mums šie riski ir jāanalizē pilnīgi citādāk. FID jaunajā darbības stratēģijā 2023. - 2027. gadam ir nostiprināta pāreja no AML krīzes režīma uz režīmu, kad mēs strādājam ar paredzamiem procesiem un darbiem. Tādēļ arī pašlaik tiek veikts nacionālais risku novērtējums, lai, balstoties uz to, varētu izstrādāt stratēģiju nākamajiem gadiem. Būtiska ir arī sankciju ietekme. Tas prasa daudz resursu gan no pašām kredītiestādēm, gan uzņēmējiem, gan tiesībsargājošajām iestādēm.

Vēl viena lieta, kas ir jāpiemin, ir krāpšanas. Pēdējos gados mēs redzam gluži vai krāpšanu pandēmiju. Bieži aiz krāpšanas gadījumiem slēpjas arī lielas organizētas grupas, un mēs mēģinām tās izsekot. Nereti tās ir grupas no ārvalstīm, kurās pārzina krievu valodu. Ja ir iespēja izkrāpto naudu apturēt un atdot cietušajam, tad arī tam mēs veltām resursus. Mēs arī rīkosim informatīvu kampaņu, kurā cita starpā skaidrosim jauniešiem un senioriem, kuri ir lielākā riska grupa, kā neiekrist šajās krāpnieku lamatās un nekļūt par upuri.

Bez bankām dažādus finanšu noziegumus var pamanīt arī citu nozaru pārstāvji. Kas tur ir redzams un kāda ir sadarbība ar jums?

Mūsu fokuss nākamajiem gadiem ir tieši saņemt vairāk ziņojumu no nefinanšu sektora. Piemēram, šobrīd kritiski zems ziņojumu skaits ir no juristiem. Tomēr es arī nevaru teikt, ka mūsu rīcībā būtu informācija, ka šo sektoru pārstāvji apzināti atbalstītu noziedzīgas darbības. Taču ja ļoti liela grupa, vairāki desmiti tūkstoši, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu neziņo par nevienu aizdomīgu darījumu, tas neliecina arī ne par ko pozitīvu.

Jums ir arī skaidrojums, kādēļ neziņo? Joprojām daudzi nezina, ka likums šādu pienākumu viņiem paredz? Lai gan tas būtu dīvaini, ja juristi to nezina…

Tas, protams, ir nedaudz jocīgi, bet es pieļauju, ka daļa tiešām joprojām nezina. It īpaši tie, kas nespecializējas pakalpojumu sniegšanā finanšu sektoram.

Es domāju, ka juristiem un advokātiem tas bieži vien ir jautājums arī par domāšanas veida mainīšanu, ka ir jāziņo par saviem klientiem. Juristiem un advokātiem gan likuma paredzētais pienākums ir salīdzinoši šaurs - runa ir pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar uzņēmuma dibināšanu, finanšu pārvaldību. Tas neskar, piemēram, klientu pārstāvību kriminālprocesos.

Tādēļ mūsu fokuss ir strādāt ar šīm grupām, kurām likums paredz ziņošanas pienākumu, lai tās izglītotu, stāstītu, kāpēc tas ir nepieciešams, kā tas ir jādara, un arī maksimāli atvieglotu šo procesu, lai tas nebūtu nesamērīgs slogs.

Kas pašlaik notiek mūsu tālākajā sadarbībā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteju "Moneyval"? Kad mums ir jāsniedz nākamie ziņojumi?

Ziņojumi mums vairs nav jāsniedz. Pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka mums vairs nav jāatskaitās. Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu AML kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018. gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats. To veido divas daļas. Ir tehniskās atbilstības daļa, kur ir daudz piesauktās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tam mēs atbilstam ļoti labi, un šī daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra un pati būtiskākā ir efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. Tur mums spēkā ir 2018. gadā piešķirtie reitingi, un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi.

Latvijai būs iespēja pieteikties nākamajai, sestajai, "Moneyval" novērtēšanas kārtai, kurai pašlaik tiek izstrādāta jauna metodoloģija. Pašlaik tiek pabeigti valstu vērtējumi piektajā kārtā, un nākamgad sāksies sestā kārta. Tad klātienē atkal brauks eksperti un vērtēs, vai un kādi ir uzlabojumi šajos 11 rīcības virzienos. Es domāju, ka uzlabojumi ir viennozīmīgi.

Kurš virzīs lēmumu, ka Latvijai ir jāpiesakās sestajai vērtēšanas kārtai?

Tas būs politisks lēmums, bet valstu vērtēšana arī sestajai kārtā ir obligāta. Šobrīd vienīgais precīzi nezināmais ir laika grafiks.

Kas attiecas uz praktisko pusi, tad mēs redzam, ka esam gatavi saņemt labākus vērtējumus.

Kas pašlaik notiek ar vēl Ilzes Znotiņas laikā izveidoto starptautisko grupu, kuru veidoja, lai pētītu tos maksājumus, kas no "ABLV Bank" aizceļoja uz dažādām jurisdikcijām?

Mēs vasarā organizējām "Egmont Group" plenārsēdi Latvijā, un tad arī bija šīs darba grupas noslēgums, kurā mēs apkopojām visu iesaistīto pušu iegūtos rezultātus, apkopojām metodoloģisko materiālu. Šobrīd darbs turpinās jau viens pret vienu ar atsevišķām iesaistītajām valstīm. Turklāt redzam, ka šī grupa jau ir bijusi kā pamats, lai izveidotu citas šādas darba grupas.

Iepriekš FID veica stratēģiskos pētījumus par Lietuvas finanšu sektora izmantošanu no Latvijas rezidentu puses, lai slēptu savus līdzekļus. Par azartspēļu sektoru. Kas ar iegūtajiem rezultātiem ir noticis tālāk?

Tieši šie divi pieminētie pētījumi ir ierobežotas pieejamības. Tie konkretizējās divos darba virzienos. Viens bija tipoloģiju izstrāde, kuras mēs nodevām kredītiestādēm, lai tās ņemtu vērā savā darbā. Otrs ir konkrētu uzņēmumu vai personu identificēšana, kas, visticamāk, ir iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās šajos sektoros, un šī informācija tiek nodota tiesībsargājošajām iestādēm.

Tieši šobrīd mēs atsevišķi sektorus nevērtējam, lai gan katru gadu tiek novērtēts virtuālo valūtu sektors, bet esam koncentrējušies uz jau pieminēto nacionālo risku novērtējumu, kas aptver pilnīgi visus sektorus. Jaunais konteksts ir sankcijas, kā arī vides noziegumi, kuri Latvijā iepriekš netika saistīti tik daudz ar naudas atmazgāšanu, kā vajadzētu. Tāpat lielāks fokuss būs uz cilvēku tirdzniecību.

Varat atklāt, kādi ir bijuši secinājumi par virtuālo valūtu sektora izvērtējumu?

Latvijā virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju sektors ir ļoti neliels un kopējais apgrozījums ir vien daži miljoni eiro. Viens faktors, kas to ietekmē, ir, ka mums nav tāda licencēšanas mehānisma kā virknē citu Eiropas valstu, tāpat šo pakalpojumu sniedzējiem nav plašas sadarbības ar finanšu sektoru. Vienlaikus mēs redzam, ka ne lielos apjomos, bet ir spēlētāji, kas apzināti piedāvā "pelēko" naudu apmainīt pret virtuālām valūtām. Tomēr šis apjoms nav būtisks uz citu noziedzīgu nodarījumu fona. Turklāt, ja kāds noziedznieks vēlas izmantot virtuālo valūtu iegādes pakalpojumus, viņš, visdrīzāk, vērsīsies pie kāda ārpus Latvijas.

FID priekšnieka amats ir vakants jau kopš aizvadītās vasaras. Kā tas ietekmē dienesta darbu?

Neskatoties uz to, kā jau minēju, mēs pagājušajā gadā esam pārorientējuši darbu, lai strādātu ar sankcijām, esam izstrādājuši nākamās piecgades stratēģiju un, visbeidzot, esam apkopojuši gada pārskatu, kurā redzam, ka rezultāti nav kritušies. Ja par praktisko ietekmi, tad man pašlaik ir jāstrādā divos amatos - jāpilda gan savi kā priekšnieka vietnieka, gan priekšnieka pienākumu izpildītāja pienākumi. Taču konceptuāli mēs turpinām darbu tā, kā bija iesākts līdz šim.

Iepriekš paudāt gatavību piedalīties konkursā, ja to izsludinātu tuvākajā laikā. Nekas nav mainījies?

Nav mainījies.