Finanšu ministrija: ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos otrajā ceturksnī noteica kritums vairumtirdzniecībā un būvniecībā

Ministrijā norāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēc spēcīgā 6,7% kāpuma 2022. gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palēninājusies līdz 3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, IKP ir sarucis par 1%.

Vienlaikus FM piebilst, ka izaugsmes kritums gan nav bijis tik straujš, kā pirms mēneša rādīja IKP ātrā novērtējuma dati, - uzlabojums bijis 0,4 procentpunktu apmērā.

Izvērstie otrā ceturkšņa dati liecina, ka, neskatoties uz izaugsmes tempu kritumu, Krievijas sāktā kara un energoresursu cenu kāpuma negatīvā ietekme līdz šim tomēr bijusi visai ierobežota un samazinājumu otrajā ceturksnī noteicis praktiski tikai kritums vairumtirdzniecības par 21,1%, un būvniecībā par 13,8%, skaidro FM pārstāvji.

Tajā pašā laikā pārējās pakalpojumu nozares, līdzīgi kā pirmajā ceturksnī, turpināja atgūties no pandēmijas laika ierobežojumiem, uzrādot visai straujus pieauguma tempus, un laba izaugsme saglabājās arī apstrādes rūpniecībā, uzsver FM pārstāvji.

Ja vairumtirdzniecības nozari vistiešāk ir ietekmējusi tirdzniecības darījumu ar Krieviju pārtraukšana, būvniecības nozari kā pirmo skāris cenu kāpums, palielinot būvniecības izmaksas un kavējot darbu sākšanu vai liekot atteikties no jauniem projektiem, skaidro FM pārstāvji.

Savukārt nozares, kas visvairāk cieta Covid-19 pandēmijā, turpināja uzrādīt ļoti straujus izaugsmes tempus, izmitināšanas un ēdināšanas nozarei salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni augot par 77,4%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarei palielinoties par 35,9% un komercpakalpojumu nozarēm - par 16,5%.

Līdzīgi ainu rāda arī IKP izlietojuma puses dati, kas joprojām parāda ļoti strauju privātā patēriņa pieaugumu - par 7,9%, kas saistīts ar pakalpojumu nozaru darbības atjaunošanos, kā arī eksporta kāpumu par 9,1%, kamēr investīciju apmēri līdz ar problēmām būvniecībā, un augot privāto investoru piesardzībai, palielinājušies ļoti mēreni - par 2,7%.

FM norāda, ka otrā ceturkšņa dati liek domāt, ka daļa Krievijas kara un sankciju tiešās negatīvās ietekmes ekonomikas izaugsmes datos jau varētu būt uztverta, tomēr nākamajos ceturkšņos situāciju daudz būtiskāk sāks ietekmēt straujais cenu kāpums, vājinot privāto patēriņu, un negatīvi ietekmējot rūpniecības ražošanas apmērus. Situāciju vēl var pasliktināt ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās visā pasaulē, tostarp Latvijas galvenajos eksporta tirgos.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un strauji augot energoresursu cenām pasaules tirgū, pasaules ekonomikas, kā arī ASV un Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šā gada laikā ir tikušas pastāvīgi samazinātas, un samazinājumus veikušas visas vadošās starptautiskās institūcijas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2022.gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar 4,4% janvārī. ASV ekonomikas izaugsmes prognoze attiecīgi samazināta no 4% līdz 2,3%. Eiropas Komisija (EK) jūlijā samazināja ES-27 ekonomikas izaugsmes prognozi 2022.gadam līdz 2,7%, salīdzinot ar februārī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā prognozētajiem 4%.

FM pārstāvji uzsver, ka šā gada otrā ceturkšņa dati parādīja nedaudz pozitīvāku ES izaugsmi otrajā ceturksnī, nekā EK bija prognozējusi jūlijā, tomēr nākamajos ceturkšņos gaidāma izaugsmes palēnināšanās un atsevišķos ceturkšņos nav izslēgts kritums, par ko signalizē apsteidzošie indikatori, tostarp EK veidotais ekonomikas sentimenta indekss (ESI indekss) un iepirkumu menedžeru indekss (PMI). 

ESI indekss augustā turpināja kristies gan ES kopumā, gan Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, savukārt PMI indekss, kas apsteidzoši prognozē ekonomikas izaugsmi, vērtībai zem 50 punktiem signalizējot kritumu, eirozonai augustā ir noslīdējis līdz 49,2, salīdzinot ar 49,9 jūlijā, un ir zemākais pēdējo 18 mēnešu laikā.

Pēc FM augusta sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2022. gadā kopumā varētu veidot 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām, marta sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem, ņemot vērā spēcīgo ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi gada pirmajā pusē. 

Gada otrajā pusē kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma ietekmē ekonomikas attīstība palēnināsies un nākamajā gadā var veidot vairs tikai 1%, taču vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājās par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.