Kāpēc aug elektrības cenas?
Šobrīd ļoti aktuāls ir piedzīvotais elektroenerģijas cenu kāpums. Jūnijā pieredzējām, ka elektrības cena biržā bija par 25% augstāka nekā maijā. Tāpat vidējā elektroenerģijas cena par 39,7% palielinās jūlijā (salīdzinot ar jūniju). Kas to ietekmē, skaidro Tet elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone.
Lai arī elektrības biržas cenas vairākus mēnešus ir augušas, šī situācija nebūtu jāuztver kā neatgriezeniska tirgus reakcija. Biržā nepārtraukti novērojami cenas kāpumi un kritumi. Laika apstākļu izmaiņas – karstuma viļņi, lietusgāzes, sausuma periodi un vētras, remontdarbi elektrostacijās, mainīgā CO2 izmešu kvotu cena, enerģētiskā situācija ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī intensitāte, ar kādu tiek tērēta elektroenerģija, ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē elektroenerģijas cenu patērētājam. Savukārt elektroenerģijas tirgotāji biržas cenu neietekmē – liela daļa elektroenerģijas piegādātāju to iegādājas no Nord Pool biržas par Latvijas vidējo cenu, un tā ir piesaistīta vairumtirdzniecības tirgum.
Karstais laiks palielina elektroenerģijas patēriņa intensitāti
Kopš jūnija vidus Latvijā un Eiropā paaugstinājās vidējā gaisa temperatūra, līdz ar to tika veicināta elektroenerģijas patēriņa intensitāte, aktīvāk izmantojot gaisa kondicionētāju sistēmas. Elektroenerģijas jomā ir ļoti izteiktas likumsakarības starp pieprasījumu un cenu – jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka elektroenerģijas ražošana, kam seko arī elektroenerģijas cenas pieaugums biržā un mazumtirdzniecībā.
Karstais laiks sev līdzi nes arī sausumu, kas nozīmē, ka mazinās ūdens resursu pieejamība elektroenerģijas ražošanai. Elektrības patēriņš karstā laikā palielinās, bet samazinās tās ražošana, un tirgū veidojas spriedze par elektroenerģijas cenu. Rezultātā samazinās “lētās” importējamās elektroenerģijas apjoma pieejamība. Piemēram, jūnijā elektroenerģija Latvijā tika importēta no Eiropas caur Poliju, kur elektrības cena ir paaugstināta dēļ augstajām ogļu cenām. Tas kopumā ietekmēja elektroenerģijas cenu biržā jūlijā.
Plānoti apkopes darbi un tehniska aizkavēšanās elektroenerģijas ražošanā
Jūnija sākumā elektrības cenu biržā daļēji diktēja arī plānotie remontdarbi Lietuvas un Zviedrijas savienojumā NordBalt. Tie samazināja elektroenerģijas importa iespējas un ierobežoja elektroenerģijas piegādi Baltijas valstīm. Rezultātā trūkstošā elektroenerģija tika importēta no Rietumeiropas valstīm caur Lietuvas-Polijas savienojumu LitPol Link. Tas jūnija pirmajās dienās radīja vairumtirdzniecības cenu kāpumu Nord Pool tirgū.
Savukārt pēc aktuālākās informācijas vasaras beigās plānotie apkopes darbi Lietuvas un Zviedrijas savienojumā NordBalt ir atlikti uz rudeni, kas īstermiņā elektroenerģijas cenu biržā, tostarp Latvijā, varētu samazināt.
Arī Latvijas elektroenerģijas tirgū jau ir ierasts, ka vasaras mēnešos Igaunijas un Latvijas energosistēmas pārvades līnijās notiek tehniskās apkopes darbi. Šajā laikā elektroenerģijas tirgotāji rēķinās, ka, tiklīdz rodas pārvades ierobežojumi, veidojas elektroenerģijas cenas atšķirība ar Igauniju, jo nav pietiekami daudz saražotā resursa, ko importēt uz Latviju.
Vēl viens būtisks biržas elektroenerģijas cenas ietekmējošs faktors ir Somijas Olkiluoto atomelektrostacijas 3. reaktora darbība, kuram ar pilnu jaudu bija jāsāk strādāt 18. jūnijā. Tas segtu aptuveni 14% no Somijas elektroenerģijas patēriņa un būtiski ietekmētu arī elektrības cenu biržā Latvijā. Tas saistīts ar atomelektrostacijas lielo jaudu un salīdzinoši zemajām elektroenerģijas ražošanas izmaksām.
Dabasgāzes cenas ietekme
Ģeopolitiskā situācija pēdējā pusgada laikā ļoti strauji ir izmainījusi energoresursu, īpaši dabasgāzes cenu pasaulē kopumā. Jūnijā Krievijas pieņemtais lēmums par 60% ierobežot dabasgāzes piegādi uz Eiropu pa cauruļvadu Nord Stream 1 (savieno Krievu un Vāciju) radīja milzīgu enerģētikas spriedzi Rietumeiropā, kas aizvien nav atrisināta. Esošā situācija turpina veicināt elektroenerģijas cenu pieaugumu un uztur neziņu par turpmākajiem mēnešiem.
Līdz šim dabasgāzes cenai bija sezonāls raksturs. Katru gadu maijā un jūnijā dabasgāzes cena pasaules tirgos samazinājās, taču šogad šīs ekspektācijas neīstenojās. Līdz ar to pašlaik elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārga.
Ko sagaidīt nākotnē?
Aizvien notiekošā karadarbība Ukrainā apgrūtina cenu prognozēšanu, līdz ar to elektroenerģijas tirgus ir ļoti nestabils. Lielākajā mērā tas ir saistīts ar spriedzi gāzes tirgū, kas ietekmē arī elektrības cenu. Būtisks faktors ir arī tas, ka pašlaik lielākā daļa elektroenerģijas Eiropā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, ogles un šķeldu, un arī to cenu tirgus ir nestabils.
Tuvākajā laikā noteikti neatgriezīsimies pie tik zemām elektrības cenām, kādas bija novērojamas pirms diviem gadiem. Taču ceram, ka cenu kāpums stabilizēsies. Lai ieekonomētu savas ģimenes budžetu, ikvienu aicinām pārskatīt savus elektrības patēriņa ieradumus. Ja par elektroenerģiju tiek maksāts pēc elektrības cenas biržā, ir vērts ikdienā regulāri sekot līdzi biržas cenām. Tet klientiem ērtai patēriņa pārvaldībai šo iespēju esam iestrādājuši arī lietotnē Mans Tet. Līdz ar to lielākos elektroenerģijas patēriņus plānot laikā, kad cena ir zemāka.
