Sastrēgumi uz Vanšu tilta ik gadu rada miljoniem eiro lielus zaudējumus

Paredzēts, ka kopējās izmaksas piecu objektu atjaunošanai un pārbūvei ir 139 miljoni eiro. Vanšu tiltam nepieciešami 32,537 miljoni eiro, Jorģa Zemitāna tiltam – 36,474 miljoni, Gaisa tiltam – 14,978 miljoni, Gustava Zemgala pārvadam – 32,249 miljoni eiro, Mūkusalas ielas krastmalai – 22,857 miljoni eiro.

Satiksmes intensitāte pirms pandēmijas pārsniedza reālo caurlaides spēju no 1,2 reizēm Salu tiltam līdz 1,6 reizēm Vanšu tiltam, uz Daugavas tiltiem Rīgā palielinoties par 4% ik gadu. Pēc aptuvenām aplēsēm, zaudējumi no sastrēgumiem Vanšu tilta šķērsošanai veido sešus līdz septiņus miljonus eiro gadā, VEF tilta šķērsošanai – trīs līdz četrus miljonus.

Rīgā dzīvo 32% no Latvijas iedzīvotāju skaita un tiek radīti 56% no valsts iekšzemes kopprodukta. Pilsētas ekonomikas, izglītības un sociālajās aktivitātēs pastāvīgi iesaistīts ievērojams skaits ārpus galvaspilsētas dzīvojošo. 2020. gadā Rīgā ikdienā bija nodarbināti 97 200 ārpus pilsētas dzīvojošo, palielinot ikdienas transporta noslodzi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda, ka Rīgā pēdējos desmit gadus salīdzinoši ar citām pašvaldībām transporta infrastruktūra nav bijusi prioritāte, līdz ar to ceļu kvalitāte un pieejas nodrošināšana stratēģiskiem objektiem ir kritiski pazeminājusies.

Iebildumus gan paudusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, norādot, ka Rīgai, iespējams, būtu jāveido atsevišķa atbalsta programma.

Pretējā gadījumā visu pašvaldību transporta infrastruktūrai paredzētie līdzekļi tiks izlietoti tikai Rīgas vajadzībām, taču arī citās pašvaldībās transporta infrastruktūra esot sliktā stāvoklī. Tādēļ, pēc Ošas ieskatiem, nedrīkst ļaut Rīgai apēst visu naudu, ignorējot citas pašvaldības.