Uzņēmumi Latvijā steidz slēpt saistību ar Krieviju
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas tēls kļuvis toksisks. Virkne Latvijā reģistrētu uzņēmumu pēdējo divu mēnešu laikā steiguši tikt vaļā no Krievijas ēnas, nomainot ar to saistītās amatpersonas un īpašniekus, vai arī gluži vienkārši – šo īpašnieku un amatpersonu pilsonību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Starp redzamākajiem šādiem uzņēmumiem ir ātro kredītu un citu finanšu pakalpojumu uzņēmums “4finance”, taču tas nebūt nav vienīgais. Kādā citā uzņēmumā sievai – Latvijas pilsonei, savu uzņēmumu pilnībā nodevis Krievijas pilsonis, kurš ir sankcijām pakļautā Dmitrija Mazepina biznesa partneris. Veids, kā notiek šādas izmaiņas, nereti norāda uz to formālo raksturu. Turklāt šo uzņēmumu pārstāvjus vieno nevēlēšanās par to runāt.
“4finance” mājaslapā paziņojums par izmaiņām struktūrā parādījās mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā. Tas ir Latvijā pārstāvēts un no Latvijas izaudzis starptautisks holdings. Pēdējā laika patiesie labuma guvēji uzņēmumā Latvijas reģistros bija minēti divi – advokāts Edgars Dupats un Krievijas pilsone Vera Boiko. Un tieši ar pēdējo saistītas pieteiktās izmaiņas. V.Boiko ir Krievijas miljardiera Oļega Boiko māte. O.Boiko savukārt tiek uzskatīts par faktisko virzītājspēku. To viņš neslēpj arī intervijās, stāstot par savu biznesa impēriju.
Sākumā tika ziņots, ka Boiko ģimene savas daļas nodevusi radiem, kas nav Krievijas, bet gan Ukrainas pilsoņi. Savukārt jau 14. aprīlī, ziņojot par daļu atsavināšanas pabeigšanu, par jaunajiem īpašniekiem tika norādīts: “Neviens nav Krievijas pilsonis vai saistīts ar Boiko ģimeni”. Uzņēmums publiski uzsver, ka izmaiņas plānotas sen, bet karš Ukrainā tās pasteidzinājis. Latvijas Uzņēmu reģistrā gan tās vēl neatspoguļojas. Taču tajā iekļautas citas – 17. martā amatus valdē un padomē atstāja visi, kas bija Krievijas pilsoņi. Tobrīd O.Boiko vēl nebija nevienā sankciju sarakstā, bet aprīļa vidū tādā viņu iekļāva Kanāda.
Vai Krievijas ēna traucēja strādāt, vai arī īpašnieku maiņa bija nodrošināšanās pret potenciālām sankcijām, paliek neatbildēts jautājums. No plašākiem skaidrojumiem uzņēmumā “4finance” izvairās. Lai gan tiek lūgta intervija, seko vien formāla e-pasta atbilde bez atbildēm pēc būtības. Savukārt otrs patiesā labuma guvējs E. Dupats neuzskata, ka tas, kas notiek ar pārējo uzņēmuma daļu, kaut kā uz viņu attiecas un būtu komentējams.
Līdzīga atbrīvošanās no redzamajām saitēm ar Krieviju vērojama arī vairākos citos uzņēmumos, liecina “Lursoft” dati. Uzmanību īpaši piesaista kompānija “Ultramar”, kuras īpašumtiesības Krievijas pilsonis Andrejs Bončs-Brujevičs marta sākumā nodevis sievai Jeļenai, kura ir Latvijas pilsone.
“Ultramar” nodarbojas ar minerālmēslu pārvadāšanu un ir sankcionētajam Dmitrijam Mazepinam piederošā “Uralkali Trading” partneris. Pēdējos gados “Ultramar” sadarbībā ar nu jau sankcionēto “Sberbank” bija iesaistīts jauna termināļa būvniecībā Ustlugas ostā Krievijā.
Līdz ar īpašumtiesībām A.Bončs-Brujevičs atstāja arī uzņēmuma valdi. Miljonus apgrozošajā uzņēmumā atbildes uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem nesniedz un arī zvanot tālāk par automātisko atbildētāju netikt.
Nodot radiem vai citām personām, kas nav Krievijas pilsoņi, gan nav vienīgais veids, kā firmas mēģina tikt vaļā no Krievijas vārda. Vairākos uzņēmumos īpašnieki un amatpersonas reģistros nomainījuši pilsonību. Piemēram, vairumtirgotājs “TFN Trading” šogad aprīlī ne tikai atcēlis valdes locekli ar Krievijas pilsonību, bet tā īpašnieki Konstantīns Geskins un Andrejs Samoilovs, kuri līdz šim kā pilsonības un dzīvesvietu norādīja Krieviju, aprīlī pilsonību nomainīja uz Izraēlas Geskinam un Grenādas Samoilovam, bet dzīvesvietu – attiecīgi uz Latviju un Itāliju. Arī šī uzņēmum pārstāvji notikušo un tā iemeslus nekomentē.
Uzņēmumu reģistrā secinājuši, ka kopš kara sākuma Ukrainā, šādu un līdzīgu izmaiņu pieteikumi tiešām ienāk vairāk. Valsts galvenās notāres vietnieks Sandis Karelis spriež: “Es pieļauju, ka tas varbūt iet kontekstā vispār ar šo tendenci, kur lielās kompānijas pamet Krieviju. Negrib ar šo savu toksisko elementu kaut kādā veidā bojāt savu reputāciju – vai tās ir amatpersonas ar Krievijas valsts piederību vai biznesa partneri un tā tālāk. Pat, ja viņi nav sankcionēti, tad pašreiz tā tendence ir izvairīties.”
Arī pašā uzņēmēju vidē atzīt, ka Krievijas klātbūtne, lai kādā formā, bet nozīmē apgrūtinātu darbību biznesam. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš atzīst, ka viena situācija ir tad, ja kāda persona ir sankciju listē - tad tā ir ļoti liela problēma, bet problēmas ir arī tajos gadījumos, kad ir vienkārši ir klātesošs Krievijas un arī Baltkrievijas kapitāls. “Un ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka tas ir pirmais trauksmes zvaniņš garākā, nopietnākām pārbaudēm darījumus veicot, pārskaitījumus veicot, un attiecīgi tas traucē biznesa dinamikai,” viņš skaidro.
Turklāt tas ir arī reputācijas jautājums, kas var atbaidīt kā biznesa partnerus, tā klientus.
Lai gan ne vienmēr izkārtnes nomaiņa nozīmē arī faktiskas pārmaiņas, neļaut tās veikt, ja vien nav tiešu sankciju, neesot pamata. Turklāt Uzņēmumu reģistram saistoši ir nevis visi, bet tieši Eiropas Komisijas izdotais sankciju saraksts. Tas gan nenozīmējot, ka uzņēmuma darbībai vairs nebūs nekādu šķēršļu, jo teikšana ir arī, piemēram, bankām. Finanšu nozares asociācijā norāda, ka šobrīd pārbaudes ir īpaši stingras, un bankās un citās iestādēs, pārbaudot finanšu darījumus, naudas plūsmas, to ņem vērā.
Finanšu nozare asociācijas padomniece Laima Letiņa norāda: “Šāda veida izmaiņas uzņēmumā noteikti radīs uzmanību, un radīs nepieciešamību padziļinātāk vērtēt, vai izmaiņas tiešām ir bijušas īstas vai šajā gadījumā tomēr fiktīvas. Un attiecīgi tālāk tiks vērtēti arī kaut kāda veida sankciju apiešanas riski, ja runājam par gadījumiem, kur šīs personas, lai arī pašas nav sankcionētas, bet ir saistītas ar sankcionētām personām, izstājas no uzņēmumiem. Un attiecīgi rezultātā var saskarties gan ar grūtībām veikt norēķinus, gan arī saņemt finanšu pakalpojumus.”
Kopš 24. februāra uzņēmumu skaits ar īpašniekiem no Krievijas ir samazinājies par 90, bet ar amatpersonām no Krievijas - par aptuveni 40, liecina “Lursoft” dati. Kopumā ar Krieviju saistīto uzņēmumu skaits Latvijā gan joprojām ir ievērojams – ap četriem tūkstošiem. Daļai nav reālas darbības un apgrozījuma.
