Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz 4 uzņēmējiem

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas, visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet šobrīd sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā. 

“Ja mēs gribam vidējā termiņā turpināt ar gāzi, tad mums Baltijas reģionā ir nepieciešams otrs sašķidrinātās gāzes terminālis,” tā 17. martā no Saeimas tribīnes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36  teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas (~20 TWh), Latvijas (~10 TWh) un Igaunijas (~ 5TWh) patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju (~ 30 TWh), kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

“Ir izveidots “Baltic Connector” savienojums, kas pēc būtības ir ļoti jaudīgs, jo viņš spēj nosegt vismaz 70 procentus no Somijas patēriņa, tāpēc Somijai var būt arī dažādi risinājumi. Bet es piekrītu tam, ka Somija ir galvenais noieta tirgus vēl vienam terminālim un tāpēc neatkarīgi, vai termināli vislabāk ir izveidot Igaunijā, Somijā vai Latvijā, viņam noteikti vajadzēs Somijas klientus,” saka “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Izvēloties risinājumus, nepietiek vien ar termināli un kuģu atvesto gāzi. Jārēķina arī attiecīgas jaudas, lai to varētu pārvadīt vajadzīgajā virzienā un apjomā. Piemēram, Lietuvas - Latvijas starpsavienojuma caurlaide ir uz pusi mazāka nekā Klaipēdas termināla jauda. To gan plānots uzlabot līdz 2023.gadam. “Problēma, kā vienmēr, ar visiem projektiem ir ka viņu realizācijai nepieciešams laiks, un projekts ir saplānots tā, lai līdz 23.gada beigām to jaudu varētu praktiski dubultot. Bet šajā brīdī mums vajag risinājumus ātrāk, un tāpēc pavisam nesen valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija prioritizēs Inčukalna iesūknēšanai tieši Klaipēdas gāzi, un tas bija tieši ar mērķi, lai garantētu, ka visi tie tirgotāji Latvijā vai arī citās valstīs, kuri ir pasūtījuši no Klaipēdas piegādes, varēs viņu dabūt Inčukalnā,” saka Uldis Bariss.

Plāni mazināt atkarību no Krievijas gāzes vai atteikties no tās pavisam nozīmē arī jaunas iespējas sašķidrinātās gāzes biznesam.

“Arī Latvijā ir komersanti, kas izskata šādu iespēju un ir izrādījuši interesi, tāpat dosimies uz Ameriku interesēties par iespējām šādu termināli būvēt uz komerciāliem principiem, runāsim arī ar kaimiņiem. Jo, kā jau teicu, svarīgi, lai šāds terminālis būtu reģionā, un lai tas būtu ekonomiski pamatots un balstītos uz ekonomiskiem principiem,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Latvijā zināmākais no jau iepriekš pieteiktiem projektiem ir Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa iecere. To intensīvi sāka virzīt pirms aptuveni sešiem gadiem, bet apstājās pēc iedzīvotāju iebildumiem un valdības atteikuma garantēt noteikta gāzes apjoma iegādi. Lai tas atmaksātos, puse Latvijai vajadzīgās gāzes būtu jāieved caur termināli.  Starp attīstītājiem ir latviešu izcelsmes uzņēmējs Pēteris Ragaušs no Teksasas, strādājis naftas un gāzes biznesā, un Nacionālā gāzes termināļa biedrība, tās pilns biedru saraksts nav publisks. Viņu piedāvājums iesniegts Latvijas valdībai. Tagad, lai mazinātu iedzīvotāju iebildumus, termināli piedāvāts izvietot tālāk jūrā. Šonedēļ attīstītāji bijuši arī uz pārrunām ar Igaunijas enerģētikas politikas veidotājiem.

“Mūsu partneri ir ar pieredzi gan termināļa izbūvē visā pasaulē, gan ar gāzes piegādi un tirdzniecību. Diemžēl nav tā, ka mēs varam nosaukt viņu vārdus, jo mūs saista konfidencialitātes līgumi. Mēs runājam vairāk nekā ar vienu potenciālo partneri, bet viņu skaitā ļoti nopietni Amerikas Savienoto Valstu potenciālie ieguldītāji, kas varētu būt stratēģiskie investori,” saka SIA “Skulte LNG Terminal” valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš.

Šī projekta pārstāvji uzsver, ka tā lielākais pluss ir Inčukalna gāzes krātuves tuvums. Tas termināļa izmantošanas izmaksas padarītu ievērojami lētākas. Taču laiku aizņemtu aptuveni 40 kilometru gara savienojuma izbūve ar krātuvi.

Šomēnes, kad Saeimas Tautsaimniecības komisija virzīja grozījumus Enerģētikas likumā par piegāžu ceļu dažādošanu, komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (“Konservatīvie”) no Saeimas tribīnes slavēja neslēpti izteicās par labu tieši šim konkrētajam projektam: “Nezin kāpēc Latvijā ir viena tāda suga, kas izplata informāciju, ka tā Klaipēda strādās tikai uz Baltiju, ka tur nav nekādu citu pilnīgi... līgumu, piemēram, ar pilnīgi... attiecībā uz pretējo virzienu. Un, protams, no ģeogrāfiskās lokācijas vietas... Skulte, starp citu, būtu visizdevīgākā, jo varētu piedāvāt ne tikai šo pārkraušanu, bet arī glabāšanu. Tas ir bizness.” 

Šonedēļ uz pieteiktu vizīti Ekonomikas ministrijā ieradās arī  SIA “Kundziņsalas Dienvidu projekts” pārstāvji. Firma līdz šim strādājusi, lai attīstītu savu neliela izmēra sašķidrinātās gāzes termināli Rīgā.

Iepriekš uzņēmuma īpašnieki pastarpināti bija Krievijas izcelsmes Vācijas pilsoņi. Bet aizvadītā gada beigās uzņēmumu iegādājusies ASV reģistrētā “Millenium Energy Partners LLC”, kas pieder Amerikas pilsonim Lašam Šanidzem (Lasha Shanidze). Viņš savulaik attīstījis arī vērienīgus gāzes infrastruktūras projektus Gruzijā un Armēnijā. Pērn viņi  meklējuši iespējas ienākt Baltijas reģionā, lai attīstītu zaļās enerģijas projektus, tādēļ arī iegādājušies SIA “Kundziņsalas Dienvidu projekts”. “Mēs skatījāmies uz šo reģionu no tāda skatu punkta kā pāreja uz zaļo enerģiju nākotnē. Bet, kamēr šīs pārmaiņas vēl ir procesā, mēs skatījāmies, kādas ir iespējas šajā reģionā, ar ko varam sākt, kas būtu mūsu bāze, lai ienāktu Baltijas tirgū,” saka Laša Šanidze.

Tiesa gan, no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai. Uzņēmuma īpašnieks apliecina arī interesi sadarboties ar citu projektu attīstītājiem. Piemēram, Paldisku termināli Igaunijā.

Paldisku termināls Igaunijā plānots ar salīdzinoši lielām jaudām, un tas atrastos tuvu Igaunijas - Somijas starpsavienojumam, turklāt izbūvēts arī pievads. Arī šis projekts pieteikts pirms aptuveni desmit gadiem, bet līdz šim vēl nav īstenots. Tā lietošanas izmaksas varētu būt līdzīgas kā Klaipēdas terminālim. Ja izlemtu par labu šim projektam, tā potenciālā priekšrocība varētu būt arī iespēja visātrāk tikt pie strādājoša termināļa.

No maija sāks darboties arī savienojums starp Lietuvu un Poliju. Viens gāzes termināls ir arī Polijā, bet ar tā jaudu gan visai Polijai nepietiktu. Interese par termināļu būvi ir arī Somijā.

“No vienas puses, terminālim vajadzētu būt tuvāk patēriņa vietai, un mēs saprotam, ka lielākā patēriņa vieta pašlaik, it īpaši bez sava alternatīvā gāzes avota, ir Somija. No otras puses, ir arī pozitīvi, ja šī piegādes vieta ir tuvāk krātuvēm. Tāpēc, manuprāt, tas, kas būtu šajā situācijā, nepieciešams, lai visas Baltijas valstis un Somija savstarpēji vienotos, kas ir visracionālākais risinājums tieši no izmaksu viedokļa,” atzīst Uldis Bariss.

Ekonomikas ministrijā apliecina, ka viņus uzrunājuši vismaz četri potenciālie interesenti. Piedāvājumi jāizvērtē vispirms savas valsts ietvaros un tad ar labāko jāsēžas pie viena galda ar kaimiņvalstīm. “Ar reģionu partneriem jāvienojas, kurš vislabākais risinājums, kurš der gan Somijai, Igaunijai, Latvijai, iespējams, Polijai - vienkārši jāliek uz galda šie visi nosacījumi, jāatrod ekonomiski pamatotākais projekts, kurš prasa mazākas izmaksas, mazāk negatīvu efektu uz sabiedrību, mazāk sabiedrības protestu un nepatiku pret šiem projektiem, un tas ir vienkārši jāattīsta, lai kādā brīdī šis alternatīvas piegādes papildu avots ir un  tad mēs iegūsim papildus termināli reģionā, gan mēs šīs jaudas spējam nosegt,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Iepriekš Baltijas valstis par viena reģionāla termināļa būvniecību nespēja vienoties, Lietuva savu izbūvēja viena pati, par ko tās patērētāji spiesti maksāt sava veida OIK. Cerams, ka šoreiz kopēji risinājumi tiks atrasti.