Arī Tūrisma un saistītās nozares prasa nekavējoties atcelt ierobežojumus

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. eiro jeb apmēram 10,1 milj. eiro nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. eiro jeb 7,32 milj. eiro nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt tikai apm. 300 milj. eirogadā jeb 5-6 milj. nedēļā.

TKVK pievienojas to organizāciju viedoklim, kas atbalsta sertifikātu izmantošanas atcelšanu privātajā sektorā, tajā skaitā pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, jo ir nepieciešams vienāds regulējums visās trīs Baltijas valstīs. Tāpat nozare uzskata, ka turpmāk lielākie resursi būtu jāvelta senioru vakcinācijas aptveres palielināšanai, lai pasargātu viņus no smagas saslimšanas.

TKVK vēlreiz uzsver, ka atbildība par joprojām esošo būtisko ierobežojumu ietekmi uz nozares uzņēmumu zaudējumiem, vismaz daļēji, jāuzņemas arī valdībai, nekavējoties lemjot par finansiāla atbalsta pasākumu turpināšanu.

"Arī laukos, kur apkures un elektrības augsto tarifu dēļ ir vairākkārtīgi pieaugušas izmaksas telpu uzturēšanai, joprojām spēkā ir aizliegums rīkot privātus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 10 cilvēki. Piedaloties tik nelielam personu skaitam nav iespējams nosegt izmaksas muižās, pilīs un viesu mājās, laikā, kad privāti pasākumi ir vienīgais pieprasījums lauku tūrismā. Tikmēr Igaunijā  un Lietuvā privātos pasākumos var piedalīties līdz 1000 cilvēku, tieši tāpat, kā tas ir bijis visu rudens un ziemas sezonu. Līdz ar to - visi pasākumi, piemēram, uzņēmumu semināri, dzimšanas dienas ballītes tika un tiek rīkotas ārpus Latvijas - kaimiņvalstīs. Kāds ir pamatojums turēt badā mūsu lauku uzņēmējus,” jautā Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

Tāpat TKVK pārstāvji atkārtoti uzstāj uz tikšanos ar Ministru Prezidentu, lai apspriestu situāciju nozarē, tai skaitā, jautājumu par ierobežojumu vienādošanu visās Baltijas valstīs, kas tika diskutēts Krišjānim Kariņam tiekoties ar pārējo Baltijas valstu premjeriem. Nozare aicina steidzami lemt par trim būtiskākajiem atbalsta pasākumiem, kas piemērojami par periodu no 2021. gada 1. decembrim līdz 2022. gada 28. februāris: nodrošināt valsts subsīdijas nozares darbinieku atalgojuma izmaksāšanai līdz ārkārtas situācijas un ierobežojumu pilnīgai atcelšanai; nodrošināt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ierobežotajām nozarēm līdz ārkārtas situācijas un ierobežojumu pilnīgai atcelšanai; nodrošināt atbalstu operacionālo izmaksu un energoresursu sadārdzinājuma segšanai.

TKVK atgādina, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu Covid-19 pandēmijas laiku, izņemot 2020. gada periodu, kad tika īstenots “Baltijas burbulis”, ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs. Par to liecina dati - starptautisko tūristu skaits (ieceļotāji), kas veido tūrisma eksportu, Eiropā 2021. gadā pieauga par 19%, salīdzinot ar 2020. gadu. Savukārt Latvijā kopējais tūristu skaits 2021. gadā ir samazinājies par 12% pret 2020. gadu (Latvijā 2021. gadā ir samazinājies arī vietējo tūristu skaits). Turpretī - Lietuvā pagājušā gada 11 mēnešos - +4% pret 2020. gadu.