8-10 eiro, bet ne centa vairāk. Biedējoša tendence, kas novērota kafejnīcu klientu uzvedībā
Saistībā ar pandēmijas ierobežojumiem Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā ceļo daudz mazāk. Turklāt tie, kas joprojām ceļo, mēdz tērēt mazāk naudas dažādiem pakalpojumiem. Piemēram, novērota tendence, ka atpūtnieki samaksā par maltīti laukos, taču atturas nakšņot un izmantot citus pakalpojumus.
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele intervijā portālam Jauns.lv teica, ka, skatoties uz jauno gadu, uzņēmēji visvairāk satraucas par energoresursu tarifu kāpumu, kā arī dažādiem ierobežojumiem saistībā ar pandēmiju.
Neko nedarīt un nekur nebraukt
"Šobrīd ir viss kopā. Protams, ir neziņa un faktiski aizliegums strādāt. Pat, ja valdība saka, ka jūs varat strādāt, klienti atsaka pasākumus arī 10 cilvēku robežās." Iebiedēšanas politikas dēļ daudzi joprojām izvēlas neko nedarīt un nekur nebraukt.
Tāpat lauku uzņēmējus būtiski ietekmē dažādi darbības ierobežojumi.
Atpūtai nekas pāri nepaliek
Jāņem vērā, ka izdevumi strauji kāpj ne tikai uzņēmējiem, bet arī viņu klientiem. Uzņēmēji savas cenas nevar pacelt, jo mūsu pašu iedzīvotāji tad nevarētu samaksāt par lauku tūrisma pakalpojumiem. Mūsu maksātspējīgo klientu nav ļoti daudz, turklāt arī viņiem energoresursu rēķini kāpj.
"Ja viņiem ir jāsamaksā divas reizes lielāks elektrības rēķins, viņiem atpūtai varbūt nekas pāri nepaliek, lai kā gribētos," Ziemele iezīmēja klientu situāciju. Labi, varbūt viņi arī aizbrauks uz kalna paslēpot un atpūsties, bet nekādus lielākus pakalpojumus neizvēlēsies.
Ceļo, bet naudu tērē maz
Jau pērn visa gada garumā asociācijas biedri novēroja, ka cilvēki ceļoja, bet ļoti maz naudas tērēja dažādiem pakalpojumiem. Piemēram, viņi aizbrauca uz kādu "Mājas kafejnīcu", kur katrs iztērēja 8-10 eiro, bet uzreiz pēc tam aizbrauca atpakaļ uz savām mājām un nekur citur naudu netērēja. Viņi nenakšņoja kādā tūrisma mītnē un neiebrauca nekur citur pa ceļam.
Līdzīgi cilvēki pērn rīkojās, dodoties dažādos pārgājienos. "Viņi pēc iespējas mazāk tērē. Tas, protams, mums nepalīdz lauku tūrismā."
Atsauc atmiņā iepriekšējo lielo krīzi
"Tā tendence, ka cilvēki uzmanās, taupa un netērē naudu, protams, ir mums biedējoša. Tas ir 2009.gada krīzes efekts."
Tolaik nozare izjuta milzīgu negatīvu ietekmi, jo ļoti daudz cilvēku zaudēja darbu, viņiem nebija naudas un viņi nemaksāja par izklaides, atpūtas un tūrisma pakalpojumiem. Saistībā ar to cieta arī lauku tūrisma nozarē strādājošie uzņēmēji.
Šopings tikai pēc gāzes rēķinu apmaksas
Arī pēdējā laikā ļaudis ir kļuvuši ļoti prātīgi un uzmanīgi ar naudas tērēšanu. "Jā, tieši tā."
Pati asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente nesen ieraudzījusi kādā interneta veikalā lielas atlaides un apsvērusi domu kaut ko iegādāties, taču tad nospriedusi, ka vispirms jāsagaida jaunie rēķini: "Nē, labāk sagaidīt jauno gāzes rēķinu!"
Turklāt ne viņu vienīgo satrauc jaunie elektrības un gāzes tarifi - arī citi cilvēki skatās uz lielajiem rēķiniem un domā, kā tos apmaksāt un ietaupīt naudu. Iespējams, daļai iedzīvotāju tas notiek uz izklaides, atpūtas un tūrisma pakalpojumu rēķina.
