Dzelzceļa pasažieriem sola lielas pārmaiņas
Līdz 2023. gada beigām "Latvijas dzelzceļš" modernizēs 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru līnijās Rīga–Krustpils, Rīga–Skulte, Rīga–Tukums un Rīga–Jelgava.
Posmā Rīga–Krustpils tiks pārbūvētas 12 platformas, Rīga–Skulte divdesmit, Rīga–Tukums deviņas, Rīga–Jelgava septiņas. Izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, paša uzņēmuma līdzfinansējums – 6,6 miljoni. Patlaban rit projektēšana.
Būs ērtāk invalīdiem
Turpinot dzelzceļa modernizāciju, līdz 2027. gada beigām pieejamā finansējuma ietvaros tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti līnijās no Rīgas līdz Valgai, no Krustpils līdz Daugavpilij un no Krustpils līdz Rēzeknei.
Līdz 2031. gada beigām plānots modernizēt stacijas un pieturas punktus līnijā no Jelgavas līdz Liepājai un atjaunojamajā līnijā no Tukums II līdz Ventspilij, bet līdz 2035. gada beigām – iecirknī Pļaviņas–Gulbene.
"Latvijas dzelzceļš" sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons" izstrādājis vides pieejamības vadlīnijas pasažieru infrastruktūrai.
Uzņēmums sadarbībā ar pašvaldībām sācis mobilitātes punktu izveidi, lai stacijas kalpotu arī kā ērts pārsēšanās punkts. Plānots tām piegulošo teritoriju nodot pašvaldībām, sadarbībā ar tām izveidojot autostāvvietas "park&ride" vajadzībām, divriteņu novietnes, dažādos citos veidos labiekārtojot vidi.
Stacijas sadala sešās klasēs
Visās modernizētajās stacijās un pieturas punktos pēc moduļu principa būs konkrētajai vietai atbilstoša izmēra nojume, piemērots skaits solu, velonovietņu un cita veida aprīkojums, nodrošināta informācijas un apziņošanas sistēma.
Ņemot vērā pasažieru apgrozījumu, pēc pasažieru skaita izdalītas staciju klases no A līdz F, kur A ir ar vairāk nekā miljonu apkalpotu pasažieru gadā, B – ar 500 000 līdz miljonam, C – ar 250 000 līdz 500 000, D – ar 100 000 līdz 250 000, E – ar 10 000 līdz 100 000, F – ar mazāk nekā 10 000 pasažieru. Šo klasifikāciju pārskatīs ne retāk kā reizi piecos gados.
Plānota vērienīga elektrifikācija
Līdz 2040. gadam plānots elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu tīklu. Sākotnējās aplēses liecina, ka nepieciešamais finansējums būs četri līdz 4,5 miljardi eiro.
Patlaban tiek īstenots elektrificēto sliežu ceļu pārbūves projekts no 3,3 kilovoltu (kV) strāvas uz 25 kV strāvu 81 kilometra garumā Rīgas mezglā. Šim projektam ir paredzēti 72,2 miljoni eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma,
Līdz 2026. gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Jelgavai, Skultei un Tukumam II, līdz 2028. gadam – līdz Krustpilij. Pēc tam līdz 2035. gadam rindas kārtībā ir Rēzeknes, Daugavpils un Valkas līnijas, līdz 2040. gadam – līdz Liepājai un Ventspilij.
Kleinbergs uzsver, ka galvenais mērķis ir padarīt vilcienu satiksmi videi draudzīgāku. Visā tīklā sākotnēji tehniski novecojušo, visbiežāk vairāk nekā pirms 50 līdz 60 gadiem uzstādīto 3,3 kV kontakttīkla sistēmu nomainīs pret 25 kV sistēmu.
Tas samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, motivēs arī kravu pārvadātājus pāriet uz elektrovilcieniem.
Dzelzceļa posmu Rēzekne–Zilupe un Daugavpils–Indra elektrifikācija ir atkarīga no partnerattiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja šīs valstis nolems elektrificēt dzelzceļu līdz robežai, tad arī "Latvijas dzelzceļš" elektrificēs šos posmus. Pretējā gadījumā šeit saglabās dīzeļvilcienu satiksmi.
Šobrīd notiek priekšizpēte, lai līdz 2026. gada 1. jūnijam paplašinātu elektrificēto zonu Zasulauks–Bolderāja un modernizētu kontakttīklu Rīgas mezglā un Tukuma līnijā līdz Priedainei.
Plāno palielināt pasažieru vilcienu ātrumu
"Latvijas dzelzceļš" plāno infrastruktūras modernizāciju, lai varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140–160 kilometriem stundā.
Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā tas ir mazāks. Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots modernizēt sliežu ceļus, ir Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle.
Tas izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts, 10,5 miljoni eiro – "Latvijas dzelzceļa" līdzfinansējums. Pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana, projektu plānots īstenot līdz 2023. gada decembrim.
"Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga–Aizkraukle un Rīga–Jelgava par desmit minūtēm. Maršrutā Rīga–Liepāja vilcienu ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un desmit minūtēm.
