Apdrošinātāji ieskicē, kāda gaidāma tuvākā nākotne

Kāds apdrošināšanas tirgū bija aizvadītais gads, un kāda bija pandēmijas ietekme?

Ja skatāmies uz jaunākajiem datiem par 2021.gada 11 mēnešiem, tad nozarei būtu grēks sūdzēties, jo parakstīto prēmiju apjoms ir palielinājies par vairāk nekā 5%. Pēc pandēmijas sākuma apdrošināšanas tirgus "mīnusos" bija piecus ceturkšņus pēc kārtas, bet 2021.gada skaitļi liecina, ka tirgus pandēmijas apstākļiem ir pielāgojies. Protams, ir apdrošināšanas veidi, kuri joprojām nav atguvuši pirmspandēmijas līmeni - piemēram, ceļojumu apdrošināšana. Skaidrs ir arī tas, ka uz tirgu ietekmi atstāj ne tikai pandēmija, bet arī augošā inflācija. Tāpat ir apdrošināšanas veidi, kurus ietekmē norises ar tiem saistītajās nozarēs. Tikko valsts "iepumpē" līdzekļus veselības aprūpē valsts pusē un ceļas mediķu algas, tas pats ir jādara privātajos veselības aprūpes uzņēmumos, un aug to izcenojumi un apdrošinātājiem ceļas veselības apdrošināšanas polišu izmaksas. Tas pats notiek transportlīdzekļu apdrošināšanā, tikko ceļas autoservisu cenas. Bez pandēmijas pašlaik izaicinājums ir energoresursu cenu kāpums, jo tas ietekmē praktiski visas nozares.

Tomēr par aizvadīto gadu kopumā apdrošinātājiem būtu grēks sūdzēties. Visi ir iemācījušies strādāt pandēmijas apstākļos, produkti tam ir pielāgoti. Arī klientu apkalpošanā, salīdzinot ar vecajām Rietumeiropas valstīm, mums problēmu ir bijis ļoti maz, jo mēs esam digitāli salīdzinoši labi attīstīti.

Kādas ir prognozes par apdrošināšanas polišu cenu izmaiņām, ņemot vērā, ka makroekonomikas eksperti prognozē, ka pavasarī gada vidū inflācijai vajadzētu mazināties?

To ir ļoti grūti prognozēt. Skaidrs, ka cenu spiediens apdrošināšanas veidos, kurus es jau minēju, ir. Taču no otras puses ir klienti. Ja apdrošinātājs atnāk un saka, ka cels veselības apdrošināšanas polises cenu, tad klients tai var vienkārši nepiekrist, jo viņam savukārt ceļas maksājumi arī par gāzi, elektrību un citām lietām.

Viena lieta gan - īpašumu apdrošināšanā apdrošināšanas summām ir jāindeksējas un jāiet līdzi būvniecības cenu kāpumam. Vai tas automātiski nozīmē prēmijas celšanos? Ne vienmēr. Taču apdrošināšanas summām gan būtu jāaug. Tāpat viens no jutīgākajiem apdrošināšanas veidiem attiecībā uz inflāciju ir sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA). Kad sākās Covid-19 krīze un ekonomika sabremzējās, tad OCTA bija pirmais apdrošināšanas veids, kura cenas "nobrauca uz leju" par aptuveni 15-20%. Redzot, ka tagad cenas aug gan medicīnā, gan energoresursu ietekmē autoservisos, man ir aizdomas, ka ilgtermiņā celsies arī OCTA cenas. Kad tas notiks un cik liels būs kāpums? To ir ļoti grūti pateikt. Bet pilnīgi noteikti ir tas, ka OCTA ir tas apdrošināšanas veids, kas varētu reaģēt uz cenu spiedienu.

Vai inflācija varētu ietekmēt īpašumu apdrošināšanu arī tādā veidā, ka klienti - pārsvarā privātpersonas - no tās vienkārši atsakās, lai kaut kā optimizētu savas izmaksas par mājokli laikā, kad aug komunālie maksājumi?

Jā, varbūt kāds tā var rīkoties. Protams, ka svarīgāk ir nopirkt maizi un samaksāt par elektrību, nevis nopirkt apdrošināšanas polisi. No otras puses ir un būs pieejams apjomīgs finansējums īpašumu energoefektivitātes uzlabošanai, un tur es pieļauju, ka apdrošināšana būs obligāta komponente, kas polišu skaitu savukārt var palielināt. Līdz ar to, kāds būs gala rezultāts, vēl ir pāragri teikt.

Protams, ka šī enerģētiskā krīze, kura, cerams, ir īstermiņa, kaut kādu iespaidu atstās. Kāds noteikti mēģinās ietaupīt arī uz apdrošināšanas polišu rēķina, bet cik daudz šādu klientu būs - tas ir labs jautājums.

Kā pagājušajā gadā ir klājies dažādiem apdrošināšanas veidiem - kuros ir bijis kāpums, kuros kritums un kā situācija varētu attīstīties šogad?

Kāpums ir bijis praktiski visos lielajos apdrošināšanas veidos. Vienīgais no lielajiem apdrošināšanas veidiem, kurā arī 2021.gada 11 mēnešos joprojām ir redzams kritums, ir OCTA.

Ja sākam ar dzīvības apdrošināšanu, tad tur 11 mēnešu laikā ir 7% parakstīto prēmiju pieaugums, kas no drošības spilvena veidošanas viedokļa ir labs skaitlis. Veselības apdrošināšanai ir pieaugums par 9%, kas norāda, ka uzņēmumi savus darbiniekus apdrošina. Turklāt šis pieaugums ir par spīti tam, ka atsevišķās nozarēs veselības apdrošināšana ir gājusi ļoti mazumā. Te es domāju viesmīlības nozari, jo, ja kāda viesnīca tik tikko velk dzīvību, tad diezin vai tās īpašnieks domās par darbinieku veselības apdrošināšanu. Īpašuma apdrošināšanā ir plus 16%. Daļa no šī pieauguma, protams, ir uz apdrošināšanas summu celšanas rēķina, augot būvniecības izmaksām un attiecīgi prēmijām, bet daļa noteikti ir arī jauni klienti, jo kopējā ekonomiskā situācija un sabiedrības ienākumi, par spīti kovidam, gāja uz augšu. Paskatīsimies, kā būs šogad. Ceļojumu apdrošināšanā 11 mēnešos ir pieaugums par 23%, bet te ir jāatceras, ka 2020.gadā tūrisms bija ļoti būtiski sabremzējies, tādēļ šis kāpums par neko daudz neliecina.

Kā būs šogad? Gribētos cerēt, ka 5% pieaugums apdrošināšanas tirgū varētu noturēties. Iepriekš bija optimistiskākas prognozes par pieaugumu 5-7% apmērā, bet iespējams, ka enerģētikas izmaksu pieauguma dēļ tās ir jāpavelk uz leju un drīzāk tie varētu būt 3-5%. Tomēr tirgus attīstība noteikti būs ar plusa zīmi.

Kādi ir secinājumi par OCTA mēneša polišu ieviešanu pagājušajā gadā?

Pašlaik viena mēneša polises veido 11-12% no kopējā OCTA polišu skaita, kas nav maz. 12 mēnešu polises veido 37%.

Taču attiecībā uz viena mēneša polisēm ir viens ļoti interesants rādītājs. Ir redzams, ka tikai 1,1% 12 mēnešu polišu īpašnieku nepārslēdz jaunu līgumu mēneša laikā pēc iepriekšējās polises termiņa beigām. Savukārt no viena mēneša polises pircējiem gandrīz puse nākamā mēneša laikā šo polisi neatjauno. Tad ir jautājums, ko viņi dara? Iespējams, ka tiek iegādāta polise uz garāku termiņu - trīs vai sešiem mēnešiem. Iespējams, par polises atjaunošanu vienkārši tiek "aizmirsts". Taču šī attiecība, ka 12 mēnešu polises gadījumā tās neatjauno 1,1%, bet viena mēneša polises gadījumā - gandrīz puse, norāda uz pamatīgu risku. Skatīsimies, kā būs tālāk.

Vai viena mēneša polišu skaits varētu augt, domāju, ka jā, jo augošo energoresursu cenu dēļ cilvēki var izvēlēties taupīt un iegādāties viena mēneša polises ilgāka termiņa polišu vietā. Taču ir jābūt uzmanīgiem, lai šie cilvēki atcerētos par polišu atjaunošanu, nepaliktu bez OCTA apdrošināšanas un problēmu gadījumā tas viss "nesistu" pa Garantijas fondu, no kura būs jāsedz zaudējumi neapdrošināto vadītāju vietā.

Vai ir pētīts, kas ir šie viena mēneša polišu pircēji? Proti, vai starp tiem tomēr nav daudz arī tā saucamo vasaras braucēju, kuri iegādājas trīs vai sešu mēnešu polises, un, ja ir labs laiks vai kāda vajadzība, tad piepērk klāt viena mēneša polisi un to neatjauno tādēļ, ka pēc tam līdz nākamajai vasaras sezonai nemaz nebrauc?

Ļoti iespējams. Tomēr tad ir jāveic apjomīgākas klientu izpētes, lai saprastu, kā šie gandrīz 50%, kas neatjauno mēneša polises, sadalās sīkāk. Iespējams, tie ir cilvēki, kuri kādu laiku nebrauc. Iespējams, tās ir polises tādiem sezonāliem transporta līdzekļiem kā motocikli un lauksaimniecības tehnika. Tam ir nepieciešama apjomīgāka analīze, bet man tomēr ir bažas, ka mēs nonāksim pie secinājuma, ka ļoti daudz ir to, kuri vienkārši aizmirst polises atjaunot.

Kāda pašlaik ir situācija Garantiju fondā? Vai apdrošinātājiem nebūs jāpalielina iemaksas tajā, un kā tas atsauksies uz OCTA polišu cenām?

Garantijas fonda apjoms turpina pamazām samazināties - pagājušā gada beigās tajā bija aptuveni 15,5 miljoni eiro, kas ir vēsturiski zemākais līmenis. Puse no šī apjoma ir rezervēta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja ilgtermiņa saistībām, kas ir saistītas vai nu ar atlīdzību izmaksu par ar neapdrošinātiem transportlīdzekļiem izraisītiem negadījumiem, vai nu ar likvidētās apdrošināšanas kompānijas "Balva" saistību segšanu. Garantijas fonds "Balvas" vietā jau ir izmaksājis aptuveni četrus miljonus eiro, un vēl aptuveni pusotrs miljons gadu gaitā tiks izmaksāts.

Šīs atlaides no Garantijas fonda prasa aptuveni miljonu eiro gadā. Iespējams, ka šādām atlaidēm ir jābūt, taču tam nav domāts Garantijas fonds, jo tā mērķis ir pilnīgi cits. Šīs atlaides būtu jāsedz no Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas budžeta kā atbalsts noteiktām sabiedrības grupām, bet Garantijas fonds no tām būtu jāatbrīvo. It īpaši tādēļ, ka rudenī tika pabeigts darbs pie Eiropas Savienības Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas un Garantijas fondam klāt nāks papildu saistības, un kopā ar tām Garantijas fondā varētu būt par maz tā saucamo brīvo līdzekļu.

Ja mēs skatāmies uz laiku, kad apdrošinātājiem Garantijas fondā ir jāsāk iemaksāt vairāk, tad tas ir, kad fonda apjoms samazinās mazāk par 14 miljoniem eiro. Tad iemaksām fondā ir jādubultojas, un tad tas atstās iespaidu arī uz OCTA polišu cenām. Tomēr tas nebūs vairāk kā melns aiz naga, jo, ja no gada polises šī iemaksa ir, piemēram, 1 eiro, tad tā būs 2 eiro, no pusgada polises - ir 60 centi, būs 1,2 eiro. Uz kopējās polises cenas fona tas nav nekas būtisks. Daudz būtiskāk, kā jau minēju, OCTA polišu cenas varētu ietekmēt autoservisu un medicīnas pakalpojumu izmaksu kāpums. Iemaksas Garantijas fondā no OCTA polises cenas tomēr ir salīdzinoši nelielas.

Kad Eiropas Savienības Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas prasības varētu stāties spēkā Latvijā?

Tas notiks divus gadus pēc direktīvas izmaiņu apstiprināšanas, kas ir aptuveni 2024.gads. Direktīvas izmaiņu ietekme uz apdrošinātāju klientiem viennozīmīgi būs pozitīva. Pašlaik ir tā, ja cilvēks uz vairākiem gadiem aizbrauc uz ārvalstīm un pēc tam atgriežas, tad apdrošināšanas "bonus-malus" sistēmā un klienta vēsturē šie gadi iztrūkst. Direktīvas izmaiņas paredz to, ka dažādu valstu apdrošinātājiem ir jāapmainās ar informāciju, lai nebūtu šādu pārrāvumu klienta vēsturē. Apdrošinātāju klientiem tas nāks tikai par labu.

Citas izmaiņas ir vairāk tehniskas - nedaudz mainīsies iemaksas Garantijas fondā. Apdrošinātāji, kuri ir reģistrēti Latvijā, turpinās maksāt kā līdz šim, bet ārvalstu komersantu Latvijā reģistrētās filiāles maksās nedaudz citādāk.

Taču Garantiju fondam klāt nāks arī papildu saistības?

Jā. Un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ mēs klauvējam pie Finanšu ministrijas un politiķu durvīm un aicinām šīs papildu saistības Garantiju fondam pakāpeniski ņemt nost, jo Garantijas fondam ir jāuzņemas garantijas par citām lietām.

Un kāda ir atbilde uz klauvējieniem?

Līdz šim atbilde ir bijusi: "Skatāmies, domājam." Ir jau arī skaidrs, ka pandēmijas dēļ valsts budžets ir patukšots, tādēļ mēs arī runājam par pakāpenisku pāreju. Pēc mūsu domām, varētu arī diskutēt, vai zemniekiem vispār būtu jāturpina piešķirt OCTA atlaides, jo tā ir tāda pati biznesa nozare kā visas citas. Protams, vēl nāk arī vēlēšanas, un tad vispār politiķiem ir bail kaut ko mainīt. Es tomēr ceru, ka viena divu gadu laikā mēs ar šo atlaižu pārcelšanu tiksim galā.

Pirms kāda laika izskanēja, ka Finanšu ministrijā tiks veidota darba grupa, lai vērtētu, vai no OCTA būtu jāsedz arī zaudējumi pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem. Šis jautājums ir pavirzījies uz priekšu?

Pagaidām nē. Diskusijas par šo jautājumu ik pa laikam uzvirmo, bet ir jāsaprot, ka tas nozīmētu pilnīgu OCTA koncepta maiņu un arī automātisku likuma pārrakstīšanu. OCTA sedz manu nodarījumu kādam citam. Kas tad šeit notiktu ar meža dzīvniekiem? Tā kļūtu par mežacūkas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu? Taču jā, ir valstis, kur šādas lietas likumos ir iestrādātas, piemēram, Skandināvijā. Vienlaikus, ja mēs šādu lietu darām, tad ir jāizšķiras, kas tieši tiek aizsargāts. Manuprāt, šādos gadījumos būtu jāaizsargā cilvēka veselība, nevis "dzelži". Ir gan tas teiciens: par jūsu naudu, jebkādu kaprīzi. Taču nedomāju, ka OCTA ir tas apdrošināšanas veids, no kura būtu jāsedz "jebkādas kaprīzes". Galu galā ir arī KASKO, nelaimes gadījumu apdrošināšana. Līdz ar to varam OCTA segumā ielikt arī kaut ko par zaudējumiem pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem, taču, pēc manām domām, tad būtu jādomā par cilvēku veselības aizsardzību, nevis par tehnikas bojājumiem, jo tad OCTA izmaksas celsies ļoti spēcīgi. Cenu lēciens būtu arī tad, ja iekļautu cilvēku veselības aizsardzību, bet tas nebūtu tik straujš, ja aizsargātu arī "dzelžus".

Vai ir vēl kādas likumdošanas izmaiņas, kuras var radīt izmaiņas apdrošināšanā?

Viens aspekts ir saistīts ar to, ka apdrošinātāji, īpaši dzīvības apdrošinātāji, ir arī lieli investori, kuri iegulda sev ilgtermiņā uzticēto naudu. Faktiski apdrošinātāji pašlaik ir gan Eiropā, gan pasaulē lielākie investori. Arvien vairāk ejot "zaļā kursa" virzienā, apdrošinātāji naudu arvien mazāk un mazāk ieguldīs instrumentos, kuri nebūs zaļi un ilgtspējīgi.

Otrs aspekts ir saistīts ar klientiem. Apdrošinātāji kļūs arvien selektīvāki sadarbībā ar uzņēmumiem, kuri nav ilgtspējīgi. Mēs agrāk vai vēlāk nonāksim pie tā, ka šādus uzņēmumus kļūs arvien grūtāk un dārgāk apdrošināt. Piemēram, jau pašlaik, ja skatāmies uz ogļu industriju vai degslānekļa ieguvi tepat Igaunijā, apdrošinātājiem ir arvien grūtāk ar šīs nozares uzņēmumu risku pārapdrošināšanu. Ja vēl paskatāmies uz to, ka arī bankās šādiem neilgtspējīgiem uzņēmumiem finansējumu saņemt kļūst arvien grūtāk, šo uzņēmumu īpašniekiem ir nopietni jādomā, kā mainīties.

Jau pieminējāt dzīvības apdrošināšanu. Pašlaik Latvijā mūža pensiju apdrošināšanu piedāvā tikai trīs kompānijas. Tas Latvijas tirgum ir pietiekami, vai tomēr šis Latvijā salīdzinoši jaunais apdrošināšanas veids buksē?

Es domāju, ka nedaudz buksē, jo trīs apdrošinātāji tomēr ir maz. No otras puses apdrošinātāju interese par šo produktu tiešā veidā korelē ar to, cik daudz cilvēku Latvijā pensionējas ar otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Šādu pensionāru skaits ar katru gadu pieaug, tādēļ es domāju, ka arī apdrošinātāju interesei par mūža pensijas apdrošināšanu ar katru gadu vajadzētu augt. Taču pašlaik - trīs spēlētāji tirgū - tas ir par maz un skaidrs, ka konkurence varētu būt niknāka. Varbūt ar Labklājības ministriju ir arī jāparunā, vai šajā sistēmā kaut ko nevajadzētu mainīt.

Tāpat pašlaik no minētajām trīs kompānijām divas mūža pensijas apdrošināšanu piedāvā, ja otrajā pensiju līmenī ir uzkrāti vismaz 2000 eiro, viena, ja vismaz - 3000 eiro. Vai arī šajā ziņā varētu būt izmaiņas, jo apdrošinātāji pat ir teikuši, ka arī tas esot par maz?

Te mēs varam atgriezties pie tā, ka katru gadu pieaug ne tikai cilvēku skaits, kuri pensionējas ar uzkrājumu otrajā pensiju līmenī, bet arī uzkrājumi kļūst lielāki. Šis slieksnis, pie kura apdrošinātājs ir gatavs ar klientu strādāt, arī ir konkurences jautājums. Ja tirgū būtu vairāk spēlētāju un konkurence niknāka, tad šis slieksnis pat varētu iet uz leju. Taču pašlaik tirgū ir tik spēlētāju, cik ir, un viņiem nav nekādas vajadzības šo slieksni laist uz leju. Nu skatīsimies, kā tas viss attīstīsies.

Ja gadās sausas vai slapjas vasaras, tad vienmēr aktualizējas jautājums par sējumu apdrošināšanu. Vai šis tirgus segments attīstās vai joprojām ir tā, ka lauksaimnieki apdrošināties nemīl un drīzāk cer uz atbalstu no valsts?

Ja kādreiz bija tā, ka Zemgalē bija apdrošināti ap 20% sējumu, Kurzemē un Vidzemē - ap 11%, bet Latgalē - līdz 2%, tad tagad aina ir ļoti krasi mainījusies. Pašlaik ir apdrošināta aptuveni trešdaļa sējumu. Tostarp Zemgalē šis īpatsvars tuvojas 50%, Kurzemē un Vidzemē - 20-25%, un arī Latgale tuvojas 20%.

Tāpat ir jāmin, ka vēl pirms pieciem gadiem sējumus apdrošināja divi apdrošinātāji - viens no Latvijas un viens no Vācijas. Tagad sējumu apdrošināšanā ir iesaistījušies vēl divi trīs Latvijas apdrošinātāji. Līdz ar to konkurence ir pieaugusi, kas ir laba ziņa. Aug arī apdrošināšanas segums. Ja kādreiz apdrošināja tikai pret izsalšanu, krusu un līdzīgām lietām, tad tagad daudzi zemnieki domā arī par sausumu, sējumu izskalošanu lietavās. Līdz ar to šis produkts attīstās un būtu grēks sūdzēties.

Pašlaik gan notiek diskusijas ar Zemkopības ministriju par to, vai intensitāte, ar kādu valsts līdzfinansē šo apdrošināšanas produktu, iet mazumā un cik strauji iet mazumā. Bija tā, ka valsts apdrošināšanas prēmijas subsidēja pat 50-70% apmērā. Ir jārēķinās, ka pamazām šis īpatsvars samazināsies. Taču, ja arī tie būs 50-40%, tas tāpat ir daudz, un produktam ir visas iespējas attīstīties. Citās nozarēs šādu subsīdiju nav.

Vai ir prognozes, kā 2021.gads apdrošinātājiem ir beidzies finansiāli? Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati rāda, ka riska apdrošinātājiem deviņos mēnešos ir bijusi peļņa, bet dzīvības apdrošinātājiem zaudējumi.

Te ir jāņem vērā, ka FKTK datos parādās tie apdrošinātāji, kuri ir reģistrēti Latvijā, un tur nav filiāļu, kuras tomēr veido lielu tirgus daļu. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā no sešiem tirgus dalībniekiem Latvijā ir reģistrēti tikai divi.

Riska apdrošināšanā daudz ir atkarīgs no tā, kādos segmentos un ar kādu modeli apdrošinātājs strādā. Visdrīzāk, ja apdrošinātājs bija plusos deviņos mēnešos, tad būs plusos arī gadā kopumā. Dzīvības apdrošināšanā daudz ir atkarīgs arī no investīciju vides.

Par nākotni runājot, ir skaidrs, ka riska apdrošinātājiem 2022.gads nebūs vienkāršs no rentabilitātes viedokļa. Tomēr visdrīzāk, ka vienā maisā visus apdrošinātājus likt nevarēs un būs atšķirības. Arī dzīvības apdrošinātājiem gads būs interesants un no rentabilitātes viedokļa izaicinošs. Visdrīzāk, ka ieguldījumu tirgi visu laiku uz augšu neies un kaut kad sāksies šūpošanās, kura par dzīvības apdrošinātājiem sit spēcīgāk. Tādēļ 2022.gads no rentabilitātes viedokļa būs izaicinošs, bet viss būs atkarīgs no pašiem apdrošinātājiem.

Bankas pēdējos gados ļoti nopietni saskaras ar krāpniecību. Kā ir apdrošināšanā?

Apdrošināšanā klasiski viss ir otrādāk, kad kaut ko mēģina izšmaukt no apdrošinātāja. Piemēram, pēc ugunsgrēka sadegušais televizors kļūst par 10 gadiem jaunāks, daudz dārgāks un tamlīdzīgi. Tā tas vienmēr ir bijis un laikam arī būs. Turklāt tas cieši korelē ar ekonomisko situāciju - kad tā ir sliktāka, tad lielāki apjomi ir arī krāpšanām un otrādāk.

Savukārt, ja skatāmies uz krāpniecības veidu, ar kuru pašlaik saskaras bankas, kad kaut ko mēģina izkrāpt no klientiem un to kontiem, tad apdrošināšanā kaut kas līdzīgs ir manīts ļoti reti. Ir bijuši vāji mēģinājumi, kad cilvēkiem apdrošinātāja vārdā izsūta paziņojumu, ka ir jāiet mājaslapā, jāievada savi bankas dati un tad kaut kas notiks. Taču cilvēks jau saprot -, ja viņam pienāk ziņa no apdrošinātāja, ar kuru nekad nav bijis nekāds sakars, tad kādēļ gan lai viņš ko tādu darītu? Tādēļ var teikt, ka tie līdz šim ir bijuši tādi vāji un nekoordinēti mēģinājumi. Turklāt apdrošinātāju rīcībā jau nav klientu naudas, tā stāv bankā. Bet kreativitātei jau nav gala - varbūt kāds kaut ko izdomās. Visādi joki var būt!

Vai ir redzamas izmaiņas tajā, kā mēģina apkrāpt apdrošinātājus?

Es teiktu, ka pašlaik tas notiek ierastajā standarta līmenī. Klasiski tas ir redzams īpašuma apdrošināšanā, kad pieraksta papildu zaudējumus. Tas vienmēr mazliet ir bijis un gan jau arī būs. Vēl krāpšanās notiek ar KASKO un OCTA, bet es nevarētu teikt, ka tur būtu redzams kaut kas vairāk, nekā būtu jārēķinās parasti. Ja skatāmies uz dzīvības apdrošināšanu, tad tur krāpniecība līdz šim Latvijā ir bijusi minimālā līmenī. Mums nav raksturīgi tādi gadījumi kā Rietumvalstīs, kur paziņo, ka cilvēks ir miris, saņem apdrošināšanu, bet pēc tam atklājas, ka viņš sveiks un vesels dzīvo Taizemē vai Indonēzijā.

Kā pašlaik var vērtēt konkurenci apdrošināšanas tirgū?

Ja mēs atceramies, ka viss Latvijas tirgus apjoms ir līdzvērtīgs Minhenes tirgum, tad 8-9 riska apdrošinātāji un 6 dzīvības apdrošinātāji, kā arī pārrobežu bizness ir pilnīgi atbilstoši. Taču, ja mēs skatāmies no viedokļa, ka papildu konkurence uzlabo situāciju, tad kāds jauns tirgus spēlētājs par ļaunu noteikti nenāktu.

Cita lieta ir tā, ka konkurenci palielina citu jomu uzņēmumi. Klasisks piemērs ir "Tele2", kurš saviem klientiem piedāvā arī ierīču apdrošināšanu. Ir jaunuzņēmumi, kuri mēģina rast kādus interesantus risinājumus. Tādēļ var teikt, ka konkurence palielinās. Tāpat arī Latvijas iedzīvotāju spējas iegādāties apdrošināšanas produktus no citiem Eiropas apdrošinātājiem tikai pieaug. Šis pārrobežu bizness noteikti iet tikai vairumā.

Tādēļ es teikšu, ka Latvijas tirgus apjomam konkurence ir pietiekami sīva.