Vitenbergs: šogad paveiktie EM darbi mazinās Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību

Viņš norāda, ka EM šajā gadā gan operatīvi reaģējusi uz vīrusa izraisītajiem satricinājumiem, gan arī piedāvājusi risinājumus un pasākumus, lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi uz turpmāko tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību, kā arī izveidojusi divus jaunus un uzņēmējiem nozīmīgus atbalsta instrumentus.

"Inovāciju fonds veicinās jaunu produktu radīšanu, savukārt uzņēmēju attīstībai un konkurētspējas veicināšanai būs pieejams aizdevums, kas ļaus Latvijā uz vietas daudz vairāk pārstrādāt vietējos resursus, lai ar lielāku pievieno vērtību produktus piedāvātu eksporta tirgiem," atzīmē ministrs.

Tāpat panākts finansējums reģionālo biznesa inkubatoru programmas turpināšanai, kā arī citu uzņēmējiem būtisku atbalsta programmu īstenošanai.

Viņš skaidro, ka EM šogad ieviesusi jaunas mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas un remonta programmas, "iekustinājusi gadu desmitiem sasāpējušo" mājokļu jautājumu, kā arī sākusi darbu pie Atveseļošanās fonda atbalsta programmu izstrādes, kas dos papildu stimulu uzņēmējiem atgūties pēc pandēmijas izraisītās krīzes.

EM atzīmē, ka, lai arī situācija vēl arvien ir sarežģīta, aktuālie statistikas dati liecina, ka 2021.gada trešā ceturkšņa beigās iekšzemes kopprodukts par 1,7% pārsniedza pirms Covid-19 līmeni un kopumā tiek prognozēts, ka šajā gadā ekonomikas izaugsme būs 5%. Ekonomikas atkopšanos pamatā nodrošina eksporta kāpums.

Sadarbībā ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), AS "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum") un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) tiek īstenotas atbalsta programmas uzņēmējiem un iedzīvotājiem - gan Covid-19 krīzes skartajām nozarēm, gan uzņēmēju darba turpināšanai, īpaši eksportspējas saglabāšanai un arī paplašināšanai.

Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai 2022.gadā EM plāno sākt Eiropas Atveseļošanās fonda un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu jaunā plānošanas perioda atbalsta programmas kopumā vairāk nekā 1,6 miljardu eiro apmērā. Uzņēmējiem būs pieejama virkne atbalsta programmu, gan ekonomikas transformācijas, produktivitātes un digitalizācijas, gan mājokļu pieejamības veicināšanai, nevienlīdzības mazināšanai, tai skaitā īres un sociālo mājokļu pieejamībai, kā arī energoefektivitātei.

Vienlaikus uzņēmējdarbības sekmēšanai ir pagarināts Klasteru atbalsta programmas un Biznesa inkubatoru programmas īstenošanas termiņš, apstiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021 - 2027, nosakot tautsaimniecības attīstības turpmākās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Tās mērķis paredz eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023.gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.

Vienlaikus izveidots lielais investīciju fonds Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijas procesa nodrošināšanai pēc Covid-19 krīzes, nodrošinot atbalstu investīcijām virs desmit miljoniem eiro aizdevumus ar kapitāla atlaidi uz labvēlīgiem nosacījumiem.

Inovācijas sekmēšanai 2021.gadā apstiprināta Inovāciju fonda - Nozaru pētījumu programmas iniciatīva ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai. Tās ietvaros ik gadu tiks investēti četri miljoni eiro 2022.-2024.gada periodā. Pirmos projektus plānots atbalstīt Latvijas Viedās specializācijas jomās - biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, kā arī fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.

Tāpat šogad sākta Latvijas dalība starptautiskajā izstādē "Expo Dubai", kurā Latvijas paviljonu jau pirmajos divos mēnešos apmeklējuši vismaz 20 000 apmeklētāju un Latvijas uzņēmumi parakstījuši vismaz desmit sadarbības līgumus.

EM norāda, ka nozīmīgākais 2021.gada veikums Latvijas investīciju vides uzlabošanā ir prioritāro investīciju "zaļā koridora" izveide, kas paredz, ka paātrinātā kārtībā tiek izskatīti investīciju projekti prioritārajās nozarēs, kuras aptver viedās specializācijas jomas, starptautiskos biznesa pakalpojumu centrus, kā arī būvniecību, transportu un loģistiku, ja šo ieceru īstenošana ir saistīta ar prioritārajām nozarēm. "Zaļā koridora" darbības pirmā pusgada laikā ir atbalstīti astoņi projekti ar kopējo pienesumu 88 miljoni eiro un 619 radītām darba vietām.

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, izstrādāti vairāki atbalsta pasākumi - palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums obligātās iepirkuma komponentes (OIK) straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz 2022.gada 1.aprīlim. Tāpat valdība apstiprināja pabalstu vakcinētiem senioriem 20 eiro mēnesī, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam. Vienlaikus EM valdībā turpinās diskusijas par citām atbalsta iespējām.

Šajā gadā izstrādāta un apstiprinātā jaunā vienotā Latvijas valsts tēla koncepcija un tās ieviešanas stratēģija. Latvijas valsts tēls tiks balstīts uz Latvijas trīs vērtībām - gatavi izaicinājumiem, dažādu pasauļu savienotāji un radošu izmēģinājumu platforma, kas tiks īstenotas un pierādītas ar misiju pieejas starpniecību ("missionLatvia"). Kā pirmo plānots attīstīt pilotmisiju "Jūra 2030", lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, kas ir viena no piesārņotākajām un apdraudētākajām jūrām pasaulē. Šim nolūkam tiks koncentrēti finanšu resursi, investīcijas, talanti un plaša spektra inovācijas.

Mājokļu pieejamības sekmēšanai šogad uzsākta jaunā "Altum" Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programma 31 miljona eiro apmērā daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai. Tāpat sākta jauna valsts atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Papildus tam sākta atbalsta programmas izstrāde īres mājokļu būvniecībai reģionos, kurā 2022.gadā paredzēts atbalstīt zemu izmaksu īres māju būvniecību, kas būs pieejamas mājsaimniecībām, kas nevar atļauties kvalitatīvu mājokli uz tirgus nosacījumiem.

Šā gada 1.maijā stājās spēkā jaunais "Dzīvojamo telpu īres likums". Tāpat 2021.gadā izstrādāts jauns regulējums ēku energoefektivitātes nozarē, mazinot birokrātiju un izmaksas pagaidu ēku energosertifikātu sagatavošanā, kā arī ieviešot jaunu ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu.

Būvniecības jomā 2021.gadā EM un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības parakstīja Sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, vienojoties par kopīgu sadarbību koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas un izmantošanas būvniecībā veicināšanu, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Tāpat šogad stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kas daudz skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizē būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci, kā arī uzlabo būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma līdzšinējā piemērošanā, norāda EM. Papildus tam radīts tiesiskais pamats "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešanai būvniecības procesā.

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai. Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai. Tipveida projekta dokumentācija un būves informācijas modelēšanas modeļi ir pieejami bez maksas Būvniecības informācijas sistēmā.