Likvidators izsaka prognozi, cik ilgi vēl pastāvēs "ABLV Bank"

Vai bankas likvidācijas process norit atbilstoši sākotnējiem plāniem un izdosies ar visiem kreditoriem norēķināties piecu gadu laikā, vai arī būs nepieciešams pagarinājums?

Atbilde uz šo jautājumu ir sadalāma divās daļās. Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā.

Tomēr, laikam ejot, kļuva skaidrs, ka likvidācijas periods būs pagarināms dažādu iemeslu dēļ. Galvenie iemesli ir divi. Pirmkārt, mums ir daļa kreditoru, kurus mēs saucam par neaktīvajiem. Viņiem nav pagarināti pilnvaru termiņi, viņi bankai nav sasniedzami, ar banku nekomunicē. Attiecīgi paredzētajā termiņā tiek veiktas to kreditoru pārbaudes, kuri grib savu naudu saņemt. Tie, kuri negrib, paliks pēc šo piecu gadu perioda.

Otrkārt, ir skaidrs, ka nākamā gada beigās bankas kontos būs noteikts naudas apjoms, kas būs arestēts. Mums vienkārši būs jāgaida gala nolēmumi kriminālprocesos - vai tie būs par konfiskāciju un attiecīgi šo līdzekļu iemaksāšanu valsts kasē vai par kriminālprocesa izbeigšanu, kas attiecīgi nozīmēs naudas izmaksu kreditoram. Bet tas nav process, ko mēs no savas puses spētu ietekmēt. Mums vienkārši būs jāsagaida gala nolēmumi, kas var aizņemt vēl divus trīs gadus. Šī darba ātrumu un intensitāti kaut kādā mērā var ietekmēt arī paši arestēto līdzekļu īpašnieki, sadarbojoties vai nesadarbojoties ar izmeklēšanu.

Tādēļ var rezumēt, ka aktīvais likvidācijas periods līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz. Tāds ir plāns, un tas šobrīd izskatās reāli izdarāms. Tad paliks dažādas "astes", un šim procesam, domāju, mēs varam rēķināt klāt vēl kādus četrus piecus gadus diezgan droši. Taču tas būs neaktīvais likvidācijas periods ar jau ievērojami mazākiem resursiem, mazāk darbinieku, mazāk atlikušo procesu, kas ir veicami.

Tomēr tas nozīmē, ka likvidējamā banka turpinās pastāvēt un nebūs tā, ka jūs šos tiesvedību procesos esošos naudas līdzekļus vienkārši kādam nodosiet?

Tāda plāna šobrīd nav, un, visdrīzāk, likvidējamā banka turpinās pastāvēt vēl kādus gadus piecus.

Kādā likvidācijas stadijā jūs atrodaties pašlaik, un cik no kreditoru prasībām jau ir apmierinātas?

Pašlaik finiša taisnē ir privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu pārbaudes. Tie tiek dēvēti par otrās kārtas kreditoriem, un visi vai gandrīz visi no tiem ir pārbaudīti. Līdz ar to mēs faktiski jau vairākus mēnešus aktīvi nodarbojamies ar turpmāko kreditoru kārtu pārbaudēm, kas ir jau lieli uzņēmumi ar lieliem kontu atlikumiem.

No kopējiem nedaudz vairāk kā 3200 kreditoriem pārbaudes ir pabeigtas par aptuveni 1200 kreditoriem, un ir atlikuši aptuveni 2000. Līdz nākamā gada beigām tad arī redzēsim, cik būs palikuši nepārbaudāmie jeb neaktīvie kreditori, kas ar mums nesadarbojas. Pašlaik ir prognoze, ka tie varētu būt daži simti. Te jāpiemin, ka bankai uz likvidācijas sākumu bija ap 20 000 klientu, ar lielāko daļu no šiem kreditoriem banka nekavējoties norēķinājās caur noguldījumu garantiju fondu.

Par kādu summu bankas kontos ir runa šo kreditoru gadījumā, kuri nesadarbojas un potenciāli var arī nesadarboties?

Runa ir par līdzekļiem ļoti plašā spektrā - no dažiem simtiem eiro līdz vairākiem desmitiem miljonu eiro. Kopējais prasījumu apjoms šiem neaktīvajiem kreditoriem šobrīd nepārsniedz 10% no kopējās sākumā atzīto prasījumu summas.

Vai ir arī skaidri iemesli, kāpēc viņi nekomunicē ar banku?

Mēs esam mēģinājuši to analizēt, un iemesli varētu būt vairāki.

Ir daļa ar salīdzinoši nenozīmīgām summām, kas, iespējams, saviem noguldījumiem bankā ir atmetuši ar roku un necer tos saņemt kaut kādu iemeslu dēļ. Tostarp, iespējams, apzinoties līdzekļu nekārtīgo izcelsmi, viņi nevēlas tapt iesaistīti nekādos pārbaudes procesos un labāk zaudē naudu nekā sniedz ziņas par tās izcelsmi.

Tomēr es domāju, ka lielākā daļa klientu ir tāda, kas vienkārši rēķina izmaksas. Likvidācijas process notiek jau ilgāku laiku, viņi īsti nezina, kurā brīdī sāksies viņu kontu pārbaudes, bet nerezidentu kompāniju uzturēšana, protams, ir maksas pasākums. Ikgadējā maksa reģistrācijas aģentiem par kompāniju uzturēšanu un citas izmaksas var būt no dažiem līdz pat desmit un vairāk tūkstošiem eiro gadā. Tādēļ noteikti daļa taupa naudu, gaida, kad būs pārbaude, ar aprēķinu, ka tad arī šīs kompānijas atjaunos, pilnvaras nokārtos un vai nu ies pēc naudas, vai uz tiesu atkarībā no tā, kas būs ar viņa līdzekļiem noticis.

Katrā ziņā mums joprojām ir pietiekami daudz darbinieku, kas strādā ar klientiem, un viens no viņu uzdevumiem ir censties ar viņiem sazināties vai sazināties ar pēdējiem zināmajiem pārstāvjiem un lūgt sniegt informāciju, vai kompānija joprojām eksistē, vai tai tiks pagarinātas pilnvaras utt. Neaktīvo kreditoru skaits arī mainās, jo kādam pilnvaras beidzas, kāds tās atjauno.

Tad tomēr nevar apgalvot, ka neaktīvajiem kreditoriem kontos pilnīgi noteikti ir apšaubāmas izcelsmes nauda?

Attiecībā uz kādu daļu šāds pieņēmums varētu būt pareizs, bet noteikti ne uz visiem.

Es pat domāju, ka to nevar attiecināt uz lielāko daļu, jo mēs redzam, ka ir tādi, kuru pilnvaras nav pagarinātas divus gadus, ir tādi, kuriem neaktīvais periods ir kāds pusgads, ir tādi, kuri saka, ka viņi ir pilnvaru atjaunošanas procesā. Stāsti ir visdažādākie.

Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka uzņēmumu vai to pilnvaru darbības nepagarināšana noteikti neuzlabo šādu kreditoru izredzes saņemt savus finanšu līdzekļus. Tā vai citādi šo kreditoru pārbaudes tiks veiktas, un fakts, ka viņi nesadarbojās ar banku, jau pats par sevi ir pietiekami nopietna riska pazīme, kura tiks ņemta vērā, izvērtējot šo kreditoru prasījumus. Tas var būtiski pasliktināt viņu izredzes saņemt savus naudas līdzekļus. Tādēļ es visus aicinātu šādu taktiku neizvēlēties.

Kāda ir situācija ar tiem bankas klientiem, par kuriem pārbaudes jau ir beigušās? Cik daudz no šiem līdzekļiem ir iesaldēti un pēc tam ir uzlikts arests?

Kopumā tā ir vērā ņemama daļa no visiem pārbaudītajiem kreditoriem. Es gan negribētu publiski saukt skaitļus, jo šobrīd tie vēl neko īsti reprezentatīvu nepasaka. Līdz šim ir bijis maz gala nolēmumu tiesā. Turklāt gala nolēmumi ir bijuši arī par kriminālprocesa izbeigšanu un aresta atcelšanu. Tātad izmeklēšanas rezultātā ir konstatēts, ka ar līdzekļiem tomēr viss ir kārtībā, un tie attiecīgi ir izmaksāti. Tāpat ir arī daži nolēmumi, kur ar tiesas spriedumu ir konstatēta līdzekļu noziedzīga izcelsme, un tie ir pārskaitīti valsts kasē. Bet gan vieni, gan otri nolēmumi pašlaik ir uz rokas pirkstiem skaitāmi. Tādēļ tādu rezumējumu, cik ir bijuši labi klienti, cik ir bijuši ne tik labi klienti, cik ir bijusi godīgi nopelnīta nauda, cik neskaidras izcelsmes vai noziedzīgi iegūtas naudas, mēs varēsim savilkt vairāk uz bankas likvidācijas beigām.

Secinājumus varēsim izdarīt tad, kad lēmumi būs par vismaz vairāk nekā pusi klientu. Šobrīd fakts ir tikai tāds, ka par ievērojamu daļu no pārbaudītajiem finanšu līdzekļiem notiek tālākas pārbaudes daudzu kriminālprocesu ietvaros. Kādi pārsvarā būs gala nolēmumi, vēl ir grūti pateikt, jo šobrīd tie ir gan ar pozitīvu, gan negatīvu iznākumu klientiem. Turklāt šo gala nolēmumu vēl ir ļoti maz.

Vai tiesas lēmumi, kuros līdzekļi ir atzīti par aizdomīgas izcelsmes un ir ieskaitīti par labu valstij, ir bijuši par lielām summām?

Nē, tās ir salīdzinoši nelielas summas, tie nav nekādi miljoni. Gan viena, gan otra veida gala lēmumi pašlaik ir bijuši par salīdzinoši nelieliem noguldījumiem. Viss pārējais vēl ir procesā.

Bankas likvidācija notiek jau vairākus gadus. Kā jūs vērtējat, kāda ir policijas un arī tiesu kapacitāte šo lietu izvērtēšanā? Vai tas tomēr nav par ilgu, ja pa šo laiku ir vien uz roku pirkstiem skaitāmi gala nolēmumi?

Es domāju, ka valstij 2018. gadā, ķeroties pie likvidācijas procesa uzraudzības un izvirzot visas prasības, objektīvi bija jārēķinās, ka darba būs daudz visiem. Tas bija iekodēts jau sākotnēji izveidotajā kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudes metodoloģijā, kas ir gana sarežģīta. Attiecībā uz "ABLV bankas" klientiem šobrīd tiek īstenotas pārbaudes, kādas, iespējams nav bijušas nedz Eiropas, nedz pasaules praksē. Mazākās aizdomas tiek traktētas kā "sarkanais karogs", par ko jāziņo. Līdz ar to šobrīd likvidējamā banka nodrošina ļoti daudz darba gan Finanšu izlūkošanas dienestam, gan policijai, vēlāk prokuratūrai, un kādreiz tas būs arī tiesām. Es gribētu teikt, ka valstij bija gana laika - trīs gadi - savus resursus pielāgot šīm vajadzībām.

Saskaņā ar likumu pēc aresta uzlikšanas brīža 22 mēnešu laikā arests līdzekļiem ir vai nu jāatceļ, vai arī lieta jāvirza uz tiesu. Šo termiņu pāris reizes var vēl pagarināt par trim mēnešiem. Tad vēl šis process kādu laiku var aizņemt tiesā. Mūsu aptuvenais pieņēmums ir, ka pēc aresta uzlikšanas plus mīnus divu gadu laikā vidēji statistiski gala nolēmumam būtu jābūt. Līdz ar to tādam lielākam vilnim ar gala nolēmumiem drīzumā būtu jābūt, jo arestu uzlikšana sākās pirms diviem divarpus gadiem. Tomēr, kā jau minēju, tad līdz šim ir pārbaudīti aptuveni 1200 kreditori un vēl 2000 ir atlikuši. Pārbaudes turpinās, tādēļ tuvākā gada laikā darba netrūks gan Finanšu izlūkošanas dienestam, gan policijai. Ceru, ka ar kapacitāti viss ir kārtībā un likumā noteiktajos termiņos visas valsts institūcijas ar savu darbu tiks galā. Katrā gadījumā Finanšu izlūkošanas dienests, ar ko mēs tieši sadarbojamies ziņu nodošanā un kas veic sākotnējo līdzekļu iesaldēšanu, to informācijas apjomu, ko likvidējamā banka šim dienestam piegādā, sekmīgi spēj apstrādāt likumā paredzētajos termiņos.

Cik bieži bankas kādreizējie klienti pie jums vēršas ar sūdzībām, tostarp par ilgo vērtēšanas laiku?

Sūdzības, protams, ir, un mēs objektīvi arī saprotam klientu bažas un neapmierinātību, jo likvidācijas process ilgst nu jau vairāk nekā trīs gadus. Šo sūdzību gan nav daudz.

No klientiem mēs neslēpjamies, viņiem visiem ir zināmas bankas e-pasta adreses, telefoni un viņi var sazināties un noskaidrot, kādā stadijā ir viņu pārbaude. Es domāju, ka centieni pēc iespējas atvērtāk ar viņiem komunicēt, ciktāl tas ir iespējams, arī noņem kādu daļu no potenciāli iespējamām sūdzībām. Bet, protams, ka visi nekad nebūs ar situāciju mierā un ir gadījumi, kad mēs saņemam arī rakstveida sūdzības. Tad arī cenšamies sniegt atbildes un skaidrot, kas ar katra konkrētā klienta lietu notiek.

Vai likvidācijas procesu kaut kā ir ietekmējusi pandēmija, jo tā mainīja gan iespējas pārvietoties, gan darba režīmus?

Es teikšu, ka pandēmija likvidācijas gaitu nav ietekmējusi. Bankā jau vēsturiski visi procesi ir bijuši gana rūpīgi noregulēti, tostarp ir bijušas arī attālinātā darba iespējas. Tas pats attiecas arī uz piesaistītajiem starptautiskajiem auditoriem EY. Ja pirms pandēmijas EY darbinieki šeit aizņēma pusotru stāvu, tad tagad darbs pie kreditoru pārbaudēm lielākoties norit no mājām vai birojiem citās valstīs. Kopumā nedz likvidācijas tempu, nedz darba ritmu tas nav ietekmējis.

Arī klientiem nekad neviens nav prasījis braukt un kaut ko stāstīt pārbaudēs klātienē. Informācijas pieprasījumi par ziņām vai dokumentiem, kas EY ir nepieciešami pārbaudes veikšanai, pārsvarā tiek sūtīti internetbankā. Pa šo pašu saziņas kanālu arī tiek gaidītas atbildes un dokumenti. Ja kādam klientam ir arguments, ka viņš nevar iesniegt pieprasītos dokumentus, jo tie šobrīd atrodas citā valstī, piemēram, es sēžu Ukrainā, mani dokumenti ir Kiprā, un es tagad uz turieni nevaru aizbraukt, tad šī situācija ir saprotama un pārbaude tiek uz brīdi pārtraukta, kamēr objektīvi varēs tikt pie dokumentiem un tos atsūtīt.

Kāda situācija pašlaik ir ar likvidācijas izmaksām? Iepriekš negatīvo noguldījuma likmju dēļ diezgan daudz nācās maksāt Latvijas Bankai par līdzekļu uzglabāšanu.

Joprojām nākas. Izdevumi par naudas līdzekļu glabāšanu valstij Latvijas Bankas personā joprojām ir nopietna izmaksu pozīcija šajā likvidācijas procesā.

Tas nozīmē, ka tiks pārsniegtas sākotnēji noteiktās likvidācijas izmaksas - 30 miljoni eiro?

Jā, tiks pārsniegtas.

Sākotnēji iecerētie 30 miljoni eiro bija paredzēti piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaužu veikšanu. Iepriekšējais process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu, iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās ievērojami apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd jau varam samērā droši teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Arī pārējās likvidācijas izmaksas, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots. Pamatā tas ir saistīts ar nepieciešamību pagarināt likvidācijas termiņu. Tādēļ administratīvās izmaksas, kas ir saistītas ar telpām, IT nodrošinājumu, darbiniekiem būs vēl kādus piecus gadus ilgāk. Tomēr, sākot no nākamā gada beigām vai 2023. gada sākuma, likvidācijas administratīvās izmaksas būs ievērojami mazākas, jo, noslēdzoties aktīvajai likvidācijas fāzei, kad mēs kreditoru pamata masu būsim pārbaudījuši un atliks tikai neaktīvie, konsolidēsim arī mūsu darbinieku funkcijas un to skaitu samazināsim, varbūt arī kādas funkcijas varēsim nodrošināt ar ārpakalpojuma piesaistīšanu, ja tas būs lētāk. Līdz ar to izmaksas būs, bet tās būs ievērojami mazākas nekā pirmos piecus gadus.

Cik jums pašlaik izmaksā naudas glabāšana Latvijas Bankā?

Līdz šim brīdim samaksātā summa par naudas glabāšanu Latvijas Bankā ir 22 miljoni eiro.

Ar ko sākotnēji droši vien nerēķinājāties.

Nerēķinājāmies, bet tā tas šobrīd ir. Lai samazinātu glabājamo naudas līdzekļu apjomu, banka visos kriminālprocesos ir nākusi arī ar pozīciju, ka mēs atsakāmies šo naudu glabāt, jo mēs vairs neesam licencēta kredītiestāde, kura uztur kontus, un mēs, tāpat kā ikviens cits, šo naudu glabājam kaut kur citur, pamatā Latvijas Bankā. Visos procesos esam piedāvājuši, ka līdz ar lēmumu par aresta uzlikšanu mēs labprāt šo naudu pārskaitītu uz izmeklēšanas iestādes vai prokuratūras depozīta kontu, kuru viņi norādītu, bet izmeklētāji atsakās pieņemt šo naudu glabāšanā ar dažādiem argumentiem. Līdz ar to mums šīs izmaksas ir un, šķiet, kādu laiku vēl būs. Protams, vienlaikus arī izvērtējam iespējas visas šīs izmaksas, kas saistītas ar kriminālprocesos arestēto finanšu līdzekļu glabāšanu, vēlāk atprasīt no valsts kā kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanu. Valstij gan te nekādi zaudējumi nerastos, jo atprasīta jau tiktu tikai tā summa, kuru likvidējamā banka iepriekš jau samaksājusi valstij par arestētās naudas turēšanu Latvijas Bankā.

Vai jums ir arī aplēses, par cik lielākas varētu būt likvidācijas izmaksas?

Aplēses, protams, ir, un mēs tās esam arī apsprieduši ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tomēr mums ir darīšana ar pieņēmumiem, ar dažādiem scenārijiem, tāpēc es precīzas aplēses pagaidām nevēlētos atklāt. Katrā ziņā tas pārsniegs iepriekš plānoto. Tomēr tas nav iemesls nevienam kreditoram uztraukties par to, ka likvidācijas izmaksas varētu "noēst" viņiem pienākošos naudu. Runa ir tikai par atlikušā kapitāla lielāku vai mazāku apjomu likvidācijas perioda beigās un attiecīgi par lielāku vai mazāku likvidācijas kvotu. Pat pie vispesimistiskākajiem scenārijiem par izdevumu pieaugumu, tāpat likvidācijas perioda beigās paliek ievērojami aktīvi. Līdz ar to naudas un aktīvu joprojām pietiek un pietiks visiem kreditoriem.

Bet tātad satraukties vajag bankas īpašniekiem, jo viņiem pēc likvidācijas paliks mazāks kapitāls, ko sadalīt.

Nu tāds fakts, visticamāk, būs. Protams, ka mēs veicam dažādus aprēķinus un modelējam scenārijus, kā izmaksas varētu samazināt un uz kā rēķina to darīt, bet šobrīd veicamo funkciju ir tik daudz, ka tur kaut ko samazināt ir sarežģīti. Tostarp tās ir funkcijas, kuras ir saistītas ne tikai ar pašu likvidāciju, bet arī ar dažādu normatīvo prasību izpildi, atbilžu sniegšanu un informācijas gatavošanu valsts iestādēm izmeklēšanas vajadzībām. Piemēram, mums ir jāuztur serverī daudz un dažādas datubāzes, kas ne tik daudz vajadzīgas likvidācijas procesa veikšanai, cik atbilžu sniegšanai valsts institūcijām, un mēs nevaram vienkārši serverim "izraut štepseli" un paziņot, ka mums šīs informācijas vairs nav. Sadarbības nodrošināšanai ar valsts institūcijām tiek tērēti ļoti lieli resursi. Kreditoru pārbaudes un ziņu sniegšana valsts institūcijām - šie procesi ir savstarpēji saistīti, tādēļ vismaz līdz nākamā gada beigām mēs šādā režīmā turpināsim. Pēc tam gan ir paredzami būtiski izdevumu samazinājumi.

Tad to, kādas tieši pašlaik plānojas likvidācijas izmaksas, neatklāsiet?

Šis skaitlis tāpat nebūs precīzs, jo mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Kā jums pašlaik sekmējas sadarbība ar valsts iestādēm, jo iepriekš bankā notika arī kratīšanas?

Ar Finanšu izlūkošanas dienestu attiecības ir konstruktīvas. Viņi pietiekami saprotami izklāsta savus priekšlikumus par mūsu darba optimizēšanu, kas vienlaikus ir viņu darba atvieglošana. Es arī domāju, ka mēs konstruktīvi sadarbojamies un strādājam abpusējas sapratnes režīmā.

Aktīvāka sadarbība mums ir ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas joprojām ir mūsu uzraugs. Mums ir vismaz iknedēļas apspriedes par visām aktualitātēm, kas ir bankā, par mūsu plāniem, par plānu izmaiņām, par procesiem, darba organizāciju, aktīvu pārvaldīšanu. Tā ir ļoti laba un konstruktīva sadarbība.

Vai jums ir zināma proporcija, par cik Finanšu izlūkošanas dienesta lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu policija pēc tam ierosina kriminālprocesus?

Ja Finanšu izlūkošanas dienests nodod pēc iesaldēšanas lēmuma pieņemšanas materiālus policijai, policija absolūtā vairumā gadījumu uzsāk kriminālprocesu un turpina līdzekļu izcelsmes pārbaudi jau kriminālprocesa ietvaros.

Vai arī ASV institūcijas turpina interesēties par bankas darbību?

ASV institūcijas nekādu aktīvu interesi par bankas darbību neizrāda jau ilgāku laiku. Pēc 2018.gada paziņojuma, ka "FinCEN" apsver kāda administratīva lēmuma pieņemšanu attiecībā pret "ABLV banku", līdz šim brīdim nekādi lēmumi nav tikuši pieņemti. Taču jautājums ir joprojām aktuāls, un likvidējamā "ABLV banka" algo ASV advokātu biroju, kurš ar šo jautājumu nodarbojas, bet nekāda ikdienas komunikācija, lēmumu pieņemšanas procedūra šobrīd nenotiek. Šķiet, ka "FinCEN" un ASV institūcijas vēro, kā virzās un kā noslēgsies šis likvidācijas process.

"ABLV banka" arī vērsās Eiropas Savienības Tiesā pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi par to lēmumiem attiecībā uz "ABLV Banku". Cik tālu ir šīs tiesvedības?

Viena tiesvedība ir beigusies ar procesuālu lēmumu šo sūdzību neskatīt, jo šis jautājums ir izlemjams otras sūdzības procedūras ietvaros. Tur nekādi lēmumi pagaidām nav pieņemti. Tādēļ viens no procesiem ir beidzies ar procesuālu lēmumu bez izvērtējuma pēc būtības, un par otru mēs gaidām izvērtēšanu.

Vai ir arī zināms, kad tiesa to varētu skatīt?

Maz ticams, ka līdz šā gada beigām mēs sagaidīsim nolēmumu. Ar cerībām raugos uz nākamo gadu.

Ja Eiropas Savienības Tiesa atzīs, ka ECB un Vienotā noregulējuma valde ir rīkojusies pareizi, kāda būs jūsu rīcība?

Pieņemsim zināšanai šo secinājumu.

Un ja otrādāk?

Bankas darbību pašreizējā situācijā atjaunot nav iespējams, jo Latvijas tiesību akti neparedz lēmumu par likvidācijas vai pašlikvidācijas atcelšanu. Šādā gadījumā var tikt apsvērtas zaudējumu prasības, bet tad, kad nolēmums būs, tad arī vērtēsim, ar kādu pamatojumu tas ir.

Tālāko rīcību vērtēsiet jūs kā likvidatori vai bankas akcionāri?

Tas būtu jāvērtē likvidatoriem sadarbībā ar piesaistītajiem advokātiem, kas mūs Eiropas Tiesā pārstāv, - tie ir divi Vācijas advokātu biroji. Protams, ka par būtiskiem jautājumiem likvidatori arī informēs akcionāru sapulci un uzklausīs akcionāru sapulces viedokli.

Šogad tika pieņemts lēmums daļu "ABLV Bankas" kredītportfeļa pārdot bankai "Citadele". Cik daudz no aktīviem vēl ir palicis likvidējamās bankas rīcībā?

Pēc kredītportfeļa daļas pārdošanas "Citadelei" bankai ir atlicis kredītportfelis aptuveni 88 miljonu eiro apjomā. Aptuveni trešdaļa no tiem ir hipotekārie kredīti, pārējie ir komerckredīti. Atlikušā kredītportfeļa kopīga pārdošana nav paredzēta. Tā kā likvidācijas process ir paredzams vēl vismaz piecus gadus, tad lielākā daļa no šiem kredītiem tiks atgūti un attiecībā uz nemaksātājiem tiks piemērota piedziņa. Laika tam pietiek. Vienlaikus tiek apsvērta atsevišķu kredītportfeļa segmentu pārdošana, piemēram, runa ir par nerezidentu kredītiem vienā vai otrā valstī, varbūt vēl hipotekārie kredīti. Darbs turpinās, un katrā ziņā šī bankas rīcībā palikusī kredītportfeļa daļa nav mūsu lielākā problēma, jo tā joprojām rada arī kādus ieņēmumus bankai.

Tāpat aktīvos mums ir atlicis vērtspapīru portfelis aptuveni 105 miljonu eiro apjomā. Tostarp ir obligācijas ar dažādiem dzēšanas termiņiem. Tie ir likvīdi aktīvi, kuri likvidācijas gaitā tiks vai nu pārdoti, vai arī obligācijas pēc to darbības termiņa beigām dzēsīsies.

Tad, visbeidzot, ir līdzdalība bankas meitassabiedrībās, kas ir ap 141 miljonu eiro apjomā. Lielākajā daļā šo līdzdalību ir plānots saglabāt līdz pat likvidācijas beigām, un tā varētu palikt kā likvidācijas kvota.

Viss pārējais ir naudas līdzekļi Latvijas Bankā un kredītiestādēs. Kopējā Bankas rīcībā esošā naudas apjoma summa ir ap 1,7 miljardiem eiro.

Vai tad, kad meklējāt pircējus kredītportfelim, kuru galu galā iegādājās "Citadele", interese bija liela un par to notika sava veida cīniņš?

Process bija gana ilgstošs un notika vairāk nekā gadu. Sākotnēji bija vairāki sarunu partneri, līdz beigās sarunas finiša taisnē nonāca tikai ar "Citadeli".

Par atlikušajiem aktīviem ir interese tirgū vai drīzāk, ja gribētu vēl kaut ko pārdot, pašiem aktīvi jāmeklē pircēji?

Mēs pircējus īpaši nemeklējam. Kā jau es teicu, kredītportfelī pamatā ir plānots atgūt atmaksāto kredītu veidā. Būs kredīti, kuriem beigsies termiņš, būs kredīti, kurus pārkreditēs citas bankas. Iespējams, kaut kāda daļa no kredītiem tiks pārdota, bet tur nekādas steigas nav, jo naudas līdzekļu, ko maksāt kreditoriem, bankai pietiek.

Kad ir paredzamas apjomīgākās naudas izmaksas bankas kreditoriem? Un vai tad jums pietiks līdzekļu?

Pietiks. Mēs esam rēķinājuši un prognozējuši, ka prasījumi būs pie pusotra miljarda eiro, un mums šī nauda ir pieejama kaut šodien. Kā jau minēju, tad līdz nākamā gada otrai pusei vai beigām plānojam pabeigt aktīvo kreditoru pārbaudes, un mums nauda ir gatavībā vai nu pārskaitīšanai kreditoriem, vai aresta uzlikšanai. Arī dažās sūdzībās es esmu pamanījis, ka dažiem kreditoriem ir maldīgs priekšstats, ka likvidatori speciāli vilcinoties ar likvidācijas procesu, jo tas esot bankai izdevīgi un likvidatori vai likvidējamās bankas akcionāri no tā daudz pelnot. Tas ir pilnīgs mīts. Mums šī naudas turēšana katru dienu kaut ko izmaksā un mēs būtu priecīgi no tās tikt vaļā pilnā apjomā kaut šodien. Mums tās ir tikai papildu likvidācijas izmaksas, jo šī nauda netiek laista apgrozībā, tā netiek ieguldīta, jo tai ir jābūt pieejamai izmaksu veikšanai šogad, nākamgad. Tādēļ mēs neko nepelnām un vēl maksājam par šīs naudas glabāšanu.

Pirms zināma laika bankas akcionārs Ernests Bernis izteica pārmetumus, ka likvidācijas izmaksas aug un viss process notiek ļoti ilgi. Tagad arī saņemat no akcionāriem pārmetumus, ka viņu kapitāls likvidācijas gaitā tiek potenciāli noēsts?

Pārmetumu šobrīd no akcionāru puses nav. Mums līdz šim pietiekami regulāri ir bijušas akcionāru sapulces, kur likvidatori atskaitās visiem akcionāriem - gan lielajiem, gan mazajiem - par likvidācijas gaitu un par tālākajiem plāniem. Ir virkne objektīvu apstākļu, kas nosaka gan likvidācijas ilgumu, gan izmaksas, un nekādas uguņošanas darba dienu beigās jau mēs nerīkojam. Akcionāriem droši vien ir sāpīgi uz to skatīties, bet šīs izmaksas ir objektīvs fakts, ko būtiski nevar ietekmēt.

Cik pašlaik ir darbinieku, un kad varētu sākties to skaita samazināšana?

2018.gada februārī, kad likvidācija sākās, bija ap 670 darbiniekiem. Pašlaik darbinieku skaits ir ap 190. Nākamais lielākais darbinieku skaita samazinājums varētu būt sagaidāms nākamā gada beigās vai 2023. gada sākumā, kad pamata pārbaudes būs pabeigtas un tik apjomīgs ikdienas darbs vienkārši vairs nebūs nepieciešams.

No manas un no visu likvidatoru puses ir jāsaka liels paldies darbiniekiem, kuri, neskatoties uz to, ka ir labi saprotams, ka mēs strādājam likvidējamā uzņēmumā, šo darbu turpina. Turklāt darbs nav vienkāršs, jo ļoti daudzi jautājumi prasa nestandarta risinājumus, lielu iedziļināšanos un radošu pieeju. Darba režīms tiešām ir pietiekami stresains, un paldies visiem kolēģiem, kuri ar to pat apbrīnojami labi tiek galā un padara šo likvidācijas procesu iespējamu.