Auto ziņas: pēc kā tas garšo? Kulinārijas blogere Anna Panna brauc ar Honda e
Hondas elektromobilis e var izskatīties pēc retro, taču iekšpusē tāds nebūt nav. Tikko notikušajā World Car of the Year jeb Pasaules Gada auto balvu pasniegšanas ceremonijā izveicīgais pilsētnieks saņēmis - nu jā, gada pilsētas auto titulu.
Tas viss notika kaut kur ārzemēs. Tepat Urbanizētajā Rīgā World Urban Car sēž stikla kastē pie Spices un pacietīgi gaida ja ne pircējus, tad vismaz skatītājus. Degunu pie stikla dažkārt spiež ne tikai parasti dīkdieņi, bet arī slavenības ar gaumi. Šī, piemēram, ir Anna Panna, citādi pazīstama arī kā Anna Birmane jeb, ja jums negaršo kūkas, bet garšo skatīties televizoru - Siļķe Kažokā no šova Balss Maskā.
Varbūt viņa vēlētos izbraukt ar Honda e? Kāpēc nē?!
“Stilīgs, pēc vecā golfiņa no aizmugures izskatās. Bet to jau laikam nedrīkst teikt!” pirmajos iespaidos dalās Anna.
Kāpēc gan, pat ļoti drīkst! Honda ārkārtīgi lepojas ar mašīnas retrodizainu, un labprāt kolekcionē salīdzinājumus ar 80. gadu dizaina ikonām - lai tas būtu kasešu magnetofons vai - nu jā - pirmais golfs!
“Ak dievs, te viss ir pilnīgi citādāk!”
Jā, te ir pat akvārijs - virtuāls. Tas parādās tikai, kad nospiež pogu ar zivs attēlu. Varbūt nevajadzēja, bet vai jūs nespiestu?
“Ok, spoguļi. Tie ir, bet nav, bet ir tuvāk, nekā es gribētu.”
Jā, spoguļu Honda e nav. Nemaz. To vietā ir kameras un ekrāni. Tādā veidā japāņi samazinājuši mašīnas platumu, un tagad tā droši vien var izbraukt pat pa Lisabonas vecpilsētas ieliņām. Anna gan pārsvarā braukā pa Rīgu, un dažkārt pat ar elektromobili.
“Es vispār ikdienā pa centru dažkārt braukājos ar ar Fiqsy. Man ļoti patīk. Ērta aplikācija, ērti lietojams, forši noparkojams.
Tad jau ir jēga padomāt arī par savu elektromobili?
“Mēs esam ģimenē laiku pa laika par to runājuši. Bet nav, kur viņu pieslēgt. Nelikšu taču kabeli no sestā stāva. Man patīk dizains, man patīk motora skaņas un ātras mašīnas. Varbūt ne tik daudz ātras kā iekļauties satiksmē.”
Ar Honda e tā nav problēma. Elektromotora jauda pārsniedz 150 zirgspēkus un aizmugurējā piedziņa ļauj mašīnīti gluži kā adatu iedurt tai vietā, kur esam notēmējuši.
“Ja nedzirdētu riepu skaņu, tad neliktos, ka braucam uz priekšu.”
Daudzie ekrāni Annai šķiet drīzāk salikti blakussēdētāja priekam, pierašanu prasa arī kameras spoguļu vietā, jo, kā jau kameras, tās saspiež attālumu.
“Pie spoguļiem jāpierod. Kad ir parastie, tad tu aptuveni zini attālumu, tagad nevar saprast īsti.
Honda e nav premium elektromobilis, taču visiem spēkiem cenšas atstāt šādu iespaidu. Iekšā tas nav grūti.
“Salons man ļoti patīk, jo viņš ir... brūns. Man patīk, ka visur nav plastmasa, nav uzreiz lēts. Viss tāds gaumīgs.”
Ieskatoties var atklāt vēl pāris gaumīgus sīkumus. Drošības jostas nav vis melnas, bet brūnas. Durvju stikli ir bez rāmja, kas vienmēr bijusi sportiskuma un arī stingras virsbūves pazīme. Riepu izmērs priekšā un aizmugurē atšķiras, bet tas gan tikai dārgākajam, Advance modelim.
