Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no 5,1% līdz 2,8%
Latvijas bankas uzraksts un valsts karogs. (Foto: LETA)

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no 5,1% līdz 2,8% 1

Bizness un ekonomika
2020. gada 14. decembrī 13:15 2020. gada 14. decembrī 13:15
  Jauns.lv / LETA
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi nākamajam gadam līdz 2,8% pretstatā septembrī prognozētajam pieaugumam 5,1% apmērā, pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas IKP krituma prognoze šim gadam nav manīta, joprojām sagaidot, ka ekonomikā būs samazinājums par 4,7%.

"Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos trešajā ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020.gada izaugsmes prognozi, bet 2021.gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Banka pamatscenārijā prognozē, ka 2022.gadā Latvijas IKP pieaugs par 5,3%, bet 2023.gadā - par 3,7%.

Tajā pašā laikā labvēlīgākā scenārijā Latvijas Banka sagaida, ka IKP šogad samazināsies par 4,4%, kamēr nākamajā gadā ekonomikā būs pieaugums par 3,7%, 2022.gadā - par 5,6%, bet 2023.gadā - par 3,7%.

Taču nelabvēlīgā scenārijā Latvijas IKP šogad, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, varētu samazināties par 5%, nākamajā gadā ekonomikai pieaugot par 1,4%, 2022.gadā - par 4,8%, bet 2023.gadā - par 3,6%.

Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ņemot vērā panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un valdības spēju nodrošināt pienācīgus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības otrā viļņa skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī to, cik veiksmīgi tiks izmantotas Eiropas atbalsta finansējuma sniegtās iespējas un arī atbalstošas monetārās politikas nodrošinātie ārkārtīgi labvēlīgie finansējuma apstākļi.

Atbilstoši Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumam pasaules un eirozonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas joprojām ir cieši pakļautas Covid-19 pandēmijas norisei. Pašlaik ar Covid-19 izplatību saistītā statistika ir nelabvēlīga, vienlaikus optimistiskāku noskaņojumu rada vakcīnu testu rezultāti un atsevišķās valstīs jau sāktā vakcinēšana. Joprojām nenoteiktību uztur nesaskaņotie Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes tirdzniecības nosacījumi saistībā ar breksita procesu, kā arī, neraugoties uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, tirdzniecības attiecības ar ASV.

Latvijas Bankā norādīja, ka vadošo pasaules centrālo banku, tostarp Eiropas Centrālās bankas (ECB), īstenotā monetārā politika nodrošina ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus finanšu tirgos un apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt papildu monetāro atbalstu tautsaimniecībai.

"Covid-19 pandēmijas saasināšanās nosaka nepieciešamību arī pēc fiskālās politikas atbalsta. Īstermiņā plašs atbalsts palīdz gan saglabāt iedzīvotāju ienākumus, gan balsta uzņēmumu likviditāti pēc pārciestā Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa. Latvijas valdība ir nonākusi pie plašāka atbalsta tvēruma; svarīgi diskusijās nezaudēt sabiedrības uzticību. Savukārt valdības investīciju projektu efektīva ieviešana ļautu tautsaimniecībai spēcīgi augt ilgtermiņā. Latvijas dalība eirozonā un ECB atbalstošā monetārā politika nodrošina to, ka šajā krīzē Latvijas valdībai ir pieejams finansējums ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, turklāt relatīvi zemais valsts parāda līmenis (šogad prognozējams ap 45% no IKP) ļauj aizņemties produktīvu investīciju finansēšanai," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka Covid-19 pandēmijas saasināšanās un pasaules aktuālās epidemioloģiskās norises, ierobežojumu atjaunošana gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs, kā arī no jauna izsludinātā ārkārtējā situācija Latvijā nosaka pesimistiskāku skatījumu uz tautsaimniecības izaugsmi, tomēr straujāka IKP atveseļošanās trešajā ceturksnī, nekā iepriekš vērtēts, ļauj nemainīt IKP prognozi šim gadam, bet, tā kā daļa atjaunoto ierobežojumu gan Latvijā, gan tirdzniecības partnervalstīs vēl būs spēkā līdz pirmo medicīnisko risinājumu plašai ieviešanai, par 2021.gada IKP pieaugumu tiek sniegts pieticīgāks vērtējums nekā iepriekš, gaidot 2,8% kāpumu.

"Ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku atjaunošanos 2021. un 2022.gadā nosaka pieņēmums par medicīnisko risinājumu pieejamību un ieviešanu, kas ļautu lielā mērā pārvarēt veselības krīzi līdz 2022.gada sākumam un pakāpeniski mazināt ierobežojumus gan iekšzemē, gan pasaulē. Turklāt gaidāms, ka no nākamā gada vidus kļūst pieejams "Next Generation EU" finansējums. Tādējādi 2022.gadā gaidāms straujāks tautsaimniecības izaugsmes temps (5,3%)," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka iepriekšējā globālajā finanšu krīzē straujākais kritums skāra investīcijas, bet Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze visnozīmīgāk skar privāto patēriņu. 

"No jauna ieviestie ierobežojošie pasākumi un saasinātā nenoteiktība atkal mazinās patēriņu īstermiņā, bet radušies ietaupījumi spēcinās tēriņus, situācijai uzlabojoties. ES fondu finansējums, valdības atbalsta pasākumi un nākamajā gadā arī "Next Generation EU" finansējuma pieejamība balstīs investīciju izaugsmi," minēja Latvijas Bankā. 

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka preču eksporta norises uzturēs mazāki piegādes ķēžu pārrāvumi nekā Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kā arī Latvijas preču eksporta struktūra. Pašreizējās krīzes laikā veiksmīgi turpinājies pārtikas produktu eksports, un gaidāma arī pieprasījuma noturība kokmateriālu un elektronikas tirgos. Īslaicīgāk (graudaugu tirdzniecības sezonas laikā) eksporta ienākumus papildina arī rekordaugstā raža. Savukārt pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas.

"Līdz ar Covid-19 izplatības otro vilni pastiprinātie ierobežojošie pasākumi sarežģī darba tirgus situāciju, kas jau atspoguļojas uzņēmumu aptaujas datos, paredzot nodarbinātības samazināšanos tuvākajos mēnešos. Savukārt plašāks valsts atbalsta pasākumu klāsts nekā pavasarī - papildus dīkstāves pabalstiem pieejamās algu subsīdijas daļējas nodarbinātības gadījumā, kā arī atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem - kavēs strauju bezdarba pieaugumu. Tomēr, uzņēmumu finanšu situācijai pasliktinoties vājākas prognozētās ekonomiskās aktivitātes ietekmē, nākamgad bezdarba līmenis varētu augt. Lielāka darbaspēka pieejamība palēninātu darba samaksas kāpumu, bet 2021.gadā to pastiprinās minimālās algas, kā arī mediķu un pedagogu algu paaugstināšana," minēja Latvijas Bankā.

Citi šobrīd lasa

Kamēr lielās un bagātās valstis sacenšas viena ar otru, šī sala izstrādā pati savu Covid-19 vakcīnu 1
Aktiera Paula Butkēviča meita Amerikā radījusi unikālu līdzekli cīņai pret Covid-19 4
Cilvēki satraucas Rīgas zoodārza ķengura gulēšanas pozas dēļ, iesaistās pat policija... 1
Pievienot komentāru

"Я пришла не трусы стирать": Седокова не может успокоиться после шоу Галкина

"Мы не будем молчать": Меган обвинила королевскую семью во лжи