Skarbo deviņdesmito beigas Latvijā: piemirstās benzīna kaislības un milzīgās degvielas cenas

Pirmo rakstu atradīsi šeit. 

1995. gadā dienas gaismu ieraudzīja Roberta Gobziņa populārāko hitu izlase. Protams, ka tituldziesma bija “Man saujā benzīns”, kuru dungojam joprojām: “Tu ķer to sauju, kur es turu benžu”. Bet vai atceramies, ko pagājušā gada tūkstoša pēdējā piecgadē mēs “dziedājām” par benzīnu, un cik varenas mums bija saujas un cik tajās varējām iepildīt kāroto benzīnu?

1995. gads: benzīntanki neatbilst Eiropas prasībām, dzejnieki “degvielas verdzībā”

Lielu satricinājumu degvielas cenu listēs, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 1995. gadā nebija: gada nogalē tā maksā apmēram tikpat, cik pirms gada. Arī minimālā alga palikusi iepriekšējā līmenī – 28 lati mēnesī un par to, tāpat kā pirms gada, varam nopirkt apmēram 150 litrus benzīna, bet ap 200 litriem dīzeļdegvielas (vidējā A-76 benzīna cena degvielas uzpildes stacijās ir 17 santīmi, bet dīzeļdegvielas – 14 santīmi litrā). Lielāki satricinājumi gaidāmi jau jaunajā, 1996. gadā, kad valdība ieplānojusi celt akcīzes nodokli par diviem santīmiem litrā. Līdz ar to benzīnam akcīzes nodoklis nu būs seši santīmi litrā (deviņi centi, šobrīd: svinu saturošam benzīnam – 59,4, bet nesaturošam – 50,9 centri litrā), bet dīzeļdegvielai – četri santīmi (seši centi, šobrīd – 41,4 centi) litrā.

Minimālā alga 1996. gadā celsies par desmit latiem – līdz 38 latiem, bet nu autovadītāji tik zīlē, cik varēs par to iegādāties degvielu saviem “opelīšiem” vai “bembīšiem””. Alga būs lielāka, bet ari benzīns būs dārgāks!

 
Tagad degvielu var nopirkt tikai DUS, jo pirms gada to aizliedza tirgot no cisternām ceļmalās. Pavisam mežonīgie deviņdesmitiem beigušies, bet joprojām kā sēnes pēc lietus notiek laupīšanas uzbrukumi benzīntankiem, bet izmanīgākie “saštuko” nelegālus pieslēgumus naftas cauruļvadiem.

Un vai benzīna cenas nesadārdzinās grūstošie steigā sabūvētie un no padomju laikiem palikušie benzīntanki? Rīgas domes speciālā pārbaudes komisija, apsekojot visas Rīgas teritorijā esošās 88 degvielas uzpildes stacijas, secinājusi, ka starptautiski atzītām tehniskajām, drošības un vides aizsardzības normām galvaspilsētā atbilst tikai ceturtdaļa no visām DUS. Benzīna tirgotājiem nu nāksies pārbūvēt savas stacijas, par ko, protams, būs jāmaksā ierindas braucējiem, kurš par saviem sūri grūti nopelnītajiem latiem piepilda savu mašīnu benzīna bākas.

Tomēr Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši degvielas cenas neuztrauc. Viņš 1995. gada pašās beigās nopērk privāto lidmašīnu, kura katrā lidojuma stundā notērē 10-16 litrus degvielas. 2013. gadā Repšem parādsaistību dēļ gan nācās lidaparātu pārdot, bet pirms 25 gadiem, pēc visa spriežot, viņam minimālā mēnešalga, ar ko varēja nodrošināt degvielu desmit stundu lidojumam, tāda sīknauda vien bija.

Bet Repše jau netraucās debesīs dzejot par sūro ikdienu vai gaišo nākotni mākoņu daiļumā un Saules starus. Savulaik par Marsieti iesauktā ekstravagantā uzvalka dēļ bankas šefam lidojumi vairāk saistījās ar izpriecu un ekstrēmām izklaidēm. Dzejnieki gan tam benzīnu nevarēja atļauties. Liriķi benzīna trūkuma dēļ kļuva par politisko peršu rīmētājiem.

Viena no latvju dzejas granddāmām Amanda Aizpuruete literārajā mēnešrakstā “Karogs” raksta: “Visnotaļ cēls žests no Zemnieku savienības puses - piešķirt naudu almanaha “Dzejas diena” izdošanai, turklāt piemetot klāt vēl transportu un benzīnu dažiem Dzejas dienu braucieniem. Tikai - almanaha sastādītāji nebija papūlējušies autorus brīdināt, ka publicēšanās šai almanahā būs ari savdabīga piedalīšanās priekšvēlēšanu aģitācijā. (..) un pateikt, ka atbraucis tikai un vienīgi uz Dzejas dienām, - dzejniekam nācās noklausīties pārmetumus par nepamatotām personiskām ambīcijām. Ak, dzejniek, ar kura benzīnu brauc, tā dziesmu dziedi...”

1996. gads: Latvija – Krievijas naftas oāze

Gada laikā cēlusies gan benzīna (līdz 29 santīmiem), gan dīzeļdegvielas (līdz 17 santīmiem) cena. Benzīna cena pieaugusi teju par desmit santīmiem litrā, bet dīzeļdegviela vismaz par trim. Arī minimālā alga cēlusies par “ceineri” un nu par 38 latiem var nopirkt ap 225 litriem dīzeļdegvielas 200 litru vietā. (šobrīd par minimālo algu – ap 430, bet nākamgad jau 500 litrus, jo tā šodien maksā ap eiro litrā).

Tomēr tas nepriecē, jo “Lauku Avīzē” biedējoši virsraksti: “Sakarā ar degvielas cenu pieaugumu tehnikas pakalpojumi nākamgad kļūs vismaz par trešdaļu dārgāki”, “Degvielai cenu nepārtraukti ceļ augšā, bet par pienu zemniekam maksā arvien mazāk”, “Minerālmēslu cenas varētu pieaugt sakarā ar degvielas cenu palielināšanos” un tamlīdzīgi..

Prognozē, ka 95. markas benzīns pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas maksās 32 santīmus litrā (pēc gada tas gan maksāja pāris santīmu lētāk). Tāpat kā šodien, arī toreiz neviens nesaprata, kāpēc degvielas akcīzes naudu pilnībā neatvēl ceļu sakārtošanai. Savu sašutumu pauda asociācijas “Latvijas ceļu būvētāji” direktors Kārlis Kadiķis: “Saeimas deputātu ierosme novirzīt no pieaugošā akcīzes nodokļa benzīnam nevis ceļiem, bet citām valsts vajadzībām, ir postoša ideja attiecībā pret Latvijas ceļiem un ceļu būvētājiem”. 

Bet Rīgas pensionārs Saulītis presē publicē vēstuli Ziemassvētku vecītim, kurā piktojas par nepieejamo benzīnu un kādu tā litriņu cenšas izlūgties dāvanā zem svētku eglītes: “Jau tagad pirkstos jāapgroza katrs santīms, lai atlicinātu transporta nodoklim, tehniskajai apskatei un kāda litra benzīna iegādei. Tādēļ arī katrs izbraukums mums ir svētki, ko tikai retumis varam atļauties”.

Tomēr “Neatkarīgās Rīta Avīzes” redaktors Andris Jakubāns ir optimisma pilns: “Deputāti kā jau deputāti lamājās īpaši sirsnīgi, bet ļoti daudzas reizes, saviem vēlētājiem brīnoties, balsoja itin prātīgi un apdomīgi. Mēs lamājāmies, ka grimstam nabadzībā, bet šogad ir uzcelts tik daudz modernu benzīna uzpildes staciju kā reti kādā citā Eiropas galvaspilsētā gada laikā.

Šogad sevi apzinājāmies kā naftas un benzīna valsti, jo caur Latviju plūda tik daudz degvielas, ka, šķiet, Latvijas ostas ar Krievijas naftu rada oāzi izmisuma tuksnesī. Miljoniem nopelnīto dolāru smaržoja pēc naftas. Tieši pateicoties Latvijā neesošajai naftai, lats ir stabils”.

1997. gads: varam nopirkt aizvien mazāk benzīna

Atkal visi degvielas akcīzes nodokļa celšanas gaidās, bet minimālā alga neceļas - kā ir, tā tā arī paliek 38 lati. Līdz ar to arī benzīna līmenis mūsu mājsaimniecības bākā sarūk. Benzīns nu maksā vismaz 30 santīmi, bet dīzeļdegviela – 27 santīmi litrā. Un nu par minimālo algu var nopirkt par 50 litriem mazāk dīzeļdegvielas nekā pirms gada – knapi ko 150 litrus. Viss mainās, bet šai ziņā – ne uz labo pārticības pusi.

1998. gada janvārī Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un citur Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības cenas mazliet samazinājās pēc naftas cenu lejupslīdes pasaules tirgū. Tomēr, lai gan norises pasaules tirgū var ietekmēt cenu svārstības Baltijā, kopumā degvielas cenas nākamajos gados turpinās celties - to nosaka paredzamā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, uzsvēra eksperti. Pie tam benzīna litra cenas sarukums par pāris santīmiem neraisīja nekādas gaviles, jo pēdējā divu gadā degvielas sadārdzinājums Latvijā bija par 30%.

1998. gads: Lembergu aplej ar benzīnu, degviela dārgāka nekā Amerikā

1998. gada decembrī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, 95. markas benzīna pieauga mazliet vairāk kā par santīmu litrā. Bet arī minimālā alga cēlusies par veseliem četriem latiem – līdz 42 latiem, un nu par to varam nopirkt par 15 litriem vairāk benzīna nekā pirms gada – 140 litrus, bet trīs gadus vecais līmenis, kad par minimālo algu varējām nopirkt 200 litrus, ir kaut kur tālu aiz horizonta.

Par to brīnās arī viņpus okeāna latviešu pensionāru rudens sanāksmē Čikāgā, kur mācītājs Oļģerts Cakars stāstīja par savu tēvzemes apmeklējumu. Toronto iznākošā avīze “Latvija Amerikā” atstāsta garīdznieka novērojumus: “Benzīns ir dabūjams labi iekārtotās pildītavās, tikai dārgāks kā šeit”.

Tomēr nav tā, ka mazturīgie pavisam nevar nopirkt benzīnu. Visās Latvijas avīzēs ziņa: “Ventspils Centra laukumā, maznodrošināto mītiņa laikā, sadedzināja pilsētas domes priekšsēdētāja, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidenta Aivara Lemberga veidolu - salmiem un papīriem pildītu izbāzeni, kam sejas vietā bija viņa fotogrāfija. Ar benzīnu slacītā Lemberga izbāzeņa dedzināšana, vērtēta visai pretrunīgi. Vienprātība bija teikumā: “Vēl nesen šāds akts šķita neiedomājams, tātad kaut kas noticis ar Lemberga autoritāti””.

Degviela arī šļakstās uz citām pusēm, Ventspilij un tās vadītājam par skādi. Dzelzceļa posmā Krustpils-Jelgava 11. novembri pulksten 2.50 naktī notika lielākā dzelzceļa katastrofa Latvijā pēdējos gados. No sliedēm noskrēja 14 cisternas ar dīzeļdegvielu, no kurām lielākā daļa aizdegās. Katastrofa ar vilcienu, kas veda Krievijas naftas produktus uz Ventspils ostu, notika pie Vecumnieku stacijas, kur apgāzās 12 no sastāva 55 cisternām un 11 arī aizdegās, sūtot liesmas pat piecu metru augstumā. Katrā cisternā bija 60 tonnas degvielas. Negadījuma vietā ieradās 12 ugunsdzēsības automašīnas un ugunsdzēsības vilcieni no Rīgas, Dobeles, Iecavas un Bauskas, kā arī zemessardzes daļas. Ugunsgrēku izdevās pilnīgi apdzēst tikai pēc 12 stundām. Negadījumu izraisījis viena vagona riteņu pāra ass lūzums”. 

1999. gads: Baltijā dārgākā degviela

Kā jau ierasts, arī 1999. gadā piedzīvojam degvielas cenu pieaugumu, arī minimālā alga cēlusies līdz 50 latiem. Gada nogalē A-98 benzīns maksā 38,5, Ai-95E – 37,5 A-92 – 36,5, A-76 – 35, bet dīzeļdegviela -32,9 santīmi litrā. Tā kā cēlusies minimālā alga, nu par to varam nopirkt ap 150 litru benzīna vai ap 170 litru dīzeļdegvielas, kas ir par 15 litiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Tomēr tas ir dārgāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Statistiķi aprēķinājuši, dārgākā degviela Baltijā ir Latvijā: novembrī 95. markas benzīns Latvijā maksāja 0,64 ASV dolārus litrā, Lietuvā – 0,6 litrā, bet Igaunijā – 0,52 ASV dolārus litrā. Igaunijā gan 1. decembrī cēlās akcīze un benzīna cena būtiski pieauga, bet tā joprojām bija lētāka nekā Latvijā.

Tikmēr mēs joprojām meklējam iespējas, kā degvielu iemainīt pret mūsu zemnieku produkciju. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdības oficiozā vēsta: “Mūsu valsts firmas Krievijas Rjazaņas pilsētas iedzīvotājus iepriecinājušas ar sēklas kartupeļiem, cūkgaļu, zivīm”, lai uz izdevīgiem noteikumiem varētu iegādāties Krievijas naftu.

2000.gads: strīdas par degvielas cenām un kvalitāti

Minimālā alga nemainās (tā joprojām ir 50 lati), arī degvielas cenas 2000. gadā ir apmēram tādas pašas, kā pirms gada – visaugstākās Baltijā. Ziņu aģentūras vēsta, ka Latvija novembrī atkal “apsteigusi Lietuvu un Igauniju degvielas dārdzības ziņā”. Gada laikā Latvijā degvielas cenas vienā otrā benzīntankā ļaunākajā gadījumā cēlušās tikai par santīmu litrā. Pārsvarā cenu svārstības mērāmas tikai santīma desmitdaļās, kas nav izšķiroši būtiski.

Tikmēr degvielas tirgotāji strīdas par degvielas cenām Latvijā. Pagājušā gadu tūkstoša pēdējā mēnesī par to nav nekādas skaidrības. Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Uldis Sakne prognozē, ka tuvākajā laikā, reaģējot uz pieprasījumu, degvielas cena varētu pieaugt. Savukārt akciju sabiedrības “Kurzemes degviela” prezidents Argods Lūsiņš stāstīja, ka situācija pasaules tirgū liecinot, ka degvielas cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī, bet “Lukoil Baltija” ģenerāldirektors Haims Kogans neuzskata, ka būtu pamats runāt par iespējamu degvielas cenu kāpumu. Viņš pieļauj, ka janvārī degvielas cenas varētu samazināties.

Tomēr Latvijā tirgotais benzīns esot “nejauks” un to vajagot uzlabot. Ārvalstu autoražotāju pārstāvji Latvijā, kuriem arvien biežāk nākas saskarties ar, viņuprāt, nekvalitatīvas degvielas izraisītajiem dzinēju bojājumiem, satraukušies par visnotaļ liberālajiem degvielas kvalitātes normatīviem. Laikraksta “Diena” aptaujātie degvielas tirgotāji, nenoliedzot degvielas kvalitātes problēmas esamību, gan norādīja, ka Latvijas tirgus kopumā pieprasa lētu degvielu, un iesakot jauno auto īpašniekiem izvēlēties dārgāku, taču kvalitatīvāku Rietumeiropā ražotu benzīnu un dīzeļdegvielu.

Bet tās jau ir nākošā gadu tūkstoša problēmas, un par tām nākošajā Jauns.lv Latvijas degvielas tirgus vēsturiskajā apskatā.