Kā Lielbritānijā laikā, kad lauksaimniecībā trūkst darbinieku, novāc zaļumus
Atklājas, ka kampaņai, ar kuru izdevās savākt britus darbiem uz lauka, iztērēts smieklīgi maz
Lielbritānijā, kur sarežģījumus radīja jaunā koronavīrusa izraisītās pandēmijas liktie šķēršļi nodrošināt ārvalstu sezonālos strādniekus ražas novākšanas darbiem, izskanējusi kritika valdības virzienā, ka tā ieguldījusi niecīgus līdzekļus kampaņai “Pick for Britain”, kuras ietvaros amatpersonas, tostarp princis Čārlzs, aicināja bez darba palikušos vietējos iesaistīties lauksaimniecības darbos. Atklājās, ka līdz šim kampaņai iztērētas vien 16 500 mārciņas (18 370 eiro).
Vides, pārtikas un lauksaimniecības lietu departaments (DEFRA) šo kampaņu uzsāka aprīlī, kļūstot par vidutāju starp lauksaimniecības uzņēmējiem un potenciālajiem darbiniekiem. Tagad valdībai pārmet, ka tā nedarīja gana daudz, lai samazinātu nākotnes pārtikas trūkuma riskus. Lai arī bažas par darbinieku trūkumu parādījās jau martā, DEFRA aprīlī nebija iztērējusi līdzekļus, lai risinātu šo problēmu, bet maijā šim mērķim aizgājuši nepilni 17 tūkstoši mārciņu.
Reaģējot uz pārmetumiem, departaments izplatīja paziņojumu, ka tā darbinieki smagi strādāja, lai nodrošinātos, ka lauksaimniekiem pietiek darbaspēka, tāpēc tika radīta “Pick for Britain” mājaslapa, lai savestu kopā industrijas uzņēmējus ar darbiniekiem.
“Līdz šim atsaucība bijusi milzīga, turklāt lauksaimnieki, kuri reklamēja darba iespējas savās saimniecībās, ziņoja, ka tagad viņiem izdevies piesaistīt vajadzīgo darbinieku skaitu,” teikts paziņojumā. Tāpat departaments norāda, ka vietne “Pick for Britain” nav viņu pārraudzībā, tāpēc tā nerada nekādas izmaksas, bet nākamajām kampaņām paredzēti līdzekļi 83 500 sterliņa mārciņu apmērā. Amatpersonas taisnoja, ka arī sadarbības partneri ieguldīja kampaņas attīstībā, kas palīdzēja īstenot veiksmīgu pasākumu par salīdzinoši maziem līdzekļiem.
DEFRA preses pārstāvis norādījis: “Sezonālie strādnieki ir ļoti svarīgi, lai palīdzētu lauksaimniekiem un audzētājiem novākt ražu ik gadu, tāpēc mēs esam smagi strādājuši, lai viņiem šajā laikā nodrošinātu nepieciešamo atbalstu, savedot kopā potenciālos darbiniekus ar potenciālo darbavietu ar “Pick for Britain” centra palīdzību, kas tika izstrādāts kopā ar industrijas pārstāvjiem.”
Paziņojumā arī teikts, ka ražas sezona ilgs visu vasaru un ievilksies līdz rudenim, tāpēc departamentā turpinās atvēlēt līdzekļus kampaņai, lai laikus identificētu, kur ir izveidojušies darbaspēka robi.
Jau vēstīts, ka daudzi cilvēki atsaukušies valdības un britu karaļnama aicinājumam iesaistīties darbiem uz lauka.
Kā zināms, Lielbritānija gadiem bijusi atkarīga no ārvalstu darbaspēka. Katru gadu aptuveni 80 000 sezonālo darbinieku ieradās Lielbritānijā no Austrumeiropas, lai piedalītos ražas novākšanas darbos, bet šogad Covid-19 ierobežojumu, kā arī “Brexit” radīto neskaidrību dēļ daudzi sezonālie strādnieki nevarēja atbraukt, kas radīja milzīgas problēmas vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem.
Maija vidū Lielbritānijā tika sākta kampaņa “Pick for Britain”, aicinot vietējos bez darba palikušos iedzīvotājus pieteikties darbā, lai novērstu to, ka raža vienkārši satrūd uz lauka. Ar aicinājumu pie iedzīvotājiem vērsās pats Princis Čārlzs, sakot, ka vajadzīgas cilvēku armijas, lai novērstu to, ka raža paliek nenovākta. Šī kampaņa daudzus pamudināja atsaukties, bet darbinieku rekrutētāji uzreiz raizējās, ka, visticamāk, ilgstoši strādāt paliks vien retais, jo apstākļi tur ir tālu no ideāliem, kā arī pats darbs ir smags un prasa iemaņas.
Viens stāsts
“Kad es sāku, uz lauka strādāja 30 briti, bet pēc mēneša esam palikuši tikai pieci,” stāsta viens no darbiniekiem, kurš šogad atsaucies aicinājumam strādāt lauksaimniecībā Lielbritānijā, kur parasti nodarbināti cilvēki no Austrumeiropas, kā arī Latvijas.
Viens no darbiniekiem atklāja, kā viņam sokas zemeņu fermā, kur viņš strādā jau no aprīļa vidus. Viņa kolēģu vidū ir rumāņi, bulgāri, maķedonieši, moldāvi un angļi. Viņi visi dzīvo kopā treileru parkā fermas teritorijā un savā starpā satiek labi. Atslēgties no darba palīdzot rumāņu diskotēkas, alus dzeršana un futbola mači.
Viņš stāsta, ka visi vietējie darbinieki fermā ieradās pēdējā mēneša laikā, jo viņus iedvesmoja valdības aicinājumi steigt palīgā. Lai varētu strādāt sešus mēnešus fermā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, darbiniekam ir jāpiemīt noteiktām rakstura īpašībām, piemēram, jābūt laipnam, zinātkāram un “mazliet savādam”, tomēr daudz laika socializēties sabraukušajiem neatliek, jo darbs sākas 5 no rīta un viena maiņa ir 10 stundu gara, tāpēc nedēļa pārsvarā paiet strādājot. “Un tas ir grūti. Ļoti grūti. Tas, ka lielāko dienas daļu esi noliecies un novāc augļus, rada milzīgu slodzi ķermenim. Iespējams, tā nebūtu problēma, ja mēs būtu atbilstoši atalgoti un izmitināti. Realitātē tā nenotiek,” klāsta vietējais zemeņu novācējs. Viņš secina, ka Lielbritānijas zemās pārtikas cenas bijušas iespējamas tikai tāpēc, ka tiek taupīts uz darbinieku labsajūtas rēķina.
Darbinieks arī secina, ka bez nopietnas iepriekšējās pieredzes nopelnīt vairāk par minimālo algu nav iespējams. Pēc tam, kad tiek atskaitīta nauda par īri un citiem maksājumiem, alga stundā sasniedz aptuveni 7 britu mārciņas (7,80 eiro). Turklāt attieksme pret darbiniekiem bieži ir drausmīga. “Esmu redzējis, kā priekšnieki manus kolēģus apsaukā, pazemo un sauc par stulbiem,” viņš saka.
Arī sadzīves apstākļi ir bēdīgi – neraugoties uz to, ka pasaulē plosās Covid-19, saimniecības īpašnieks atteicies darbinieku vannas istabā sagādāt ziepes. Lai taupītu naudu, treileri, kuros mīt darbinieki, netiek pieslēgti pie komunikācijām, tāpēc nav tekoša ūdens un naktīs ir ļoti auksti. “Mums apgalvoja, ka treileri pirms mūsu ierašanās tiks iztīrīti. Tā vietā es atradu pelējumu un peļu izkārnījumus. Peles ir briesmīgi dzīvokļa biedri. Tās ir neglītas, netīras un negrib maksāt par īri,” ironizē brits.
Darbu šajā zemeņu fermā šogad sāka 30 briti, taču slikto apstākļu un zemās algas dēļ tagad palikuši tikai pieci. Darbinieks prognozē, ka nākotnē svaigu augļu un dārzeņu trūkums var kļūt par realitāti, ja audzētājiem neizodies piesaistīt un noturēt vietējo darba spēku, kā tas bijis šajā gadījumā.
Turklāt “Brexit” dēļ lauksaimnieki vairs nevarēs tik viegli atrisināt darbaspēka problēmas, uzaicinot sezonālos strādniekus, tāpēc viņiem būšot jādomā, kā risināt šo problēmu.
“Aizvien lielāka atkarība no vietējā darbaspēka šķiet neizbēgama. Bet ja saimniecības cer izmantot Covid-19, lai nodarbinātu ievērojamu daudzumu britu, tām būs jāmainās – sākot ar labāku samaksu, uzlabotiem sadzīves apstākļiem un labāku attieksmi pret darbiniekiem. Ja saimniecības nevarēs pielāgoties, var sanākt tā, ka princim Čārlzam šogad būs jāiztiek bez zemenēm,” viņš secina.
