Sanita Bajāre gatava kandidēt uz Latvijas Bankas vadītājas posteni

Bajāra iepriekš bijusi FM valsts sekretāre, pēc tam divus gadus strādājusi Pasaules Bankā par valdes direktora vietnieci, vēlāk ieņēma AS "Citadele banka" uzņēmumu pakalpošanas direkcijas vadītājas amatu, bet patlaban Bajāre dzīvo ASV, kur nodarbojas ar konsultāciju projektiem, tajā skaitā konsultē tās valstis, kuras plāno pievienoties eirozonai.

Viņa uzsvēra, ka šodienas tikšanās ar nacionālās apvienības valdi nav uzskatāms par viņas pieteikumu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo procedūra, kādā izvēlās Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu, ir politisko partiju iniciatīva.

"Mani šeit uzaicināja [SZaeimas deputāts] Aleksandrs Kiršteins. Es uzskatu, ka šī ir vienreizēja iespēja, tāpēc piekritu uzaicinājumam, lai pārrunātu aktuālus jautājumus. Esmu arī informēta, ka nacionālā apvienība uzklausīs citus kandidātus, tāpēc domāju, ka Latvijas Bankas prezidenta amatam tiks izraudzīts labākais," sacīja Bajāre.

Vaicāta, vai viņa būtu gatava piekrist kandidēt uz Latvijas Bakas prezidenta amatu, Bajāre atbildēja apstiprinoši, tomēr patlaban vēl nenotiek sarunas par konkrētiem kandidātiem.

Uz jautājumu par izaicinājumiem, ar kādiem nāksies saskarties nākamajam Latvijas Bankas prezidentam, Bajāre norādīja uz plānoto FKTK pievienošanu centrālajai bankai.

"Tas ir jāizvērtē. Un šajā procesā aktīvi jāiesaistās Latvijas Bankai. Ja tiks konstatēts, ka FKTK ir pievienojama Latvijas Bankai, tad jāvērtē citas izmaiņas, piemēram, kā efektiviztēt struktūru darbu. Katrai institūcijai ir atbalsta funkcijas, kuras var pārskatīt. Tāpat Latvijas Bankas likums ir pieņemts 1992.gadā, līdz ar to, iespējams, tas ir jāpārvērtē, ņemot vērā jaunos apstākļus," teica Bajāre.

VL-TB/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle pēc tikšanās ar Bajāri mediju pārstāvjiem atzina, ka politiķi ar Bajāri pārrunājuši laikus, kad viņa ieņēma FM valsts sekretāres amatu, kā arī pārrunāja FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Zīles ieskatā, patlaban ir daudz nezināmo, lai paustu atbalstu abu institūciju apvienošanai. 

"Es personīgi redzu daudz jautājumu par apvienošanu, tāpēc arī šo jautājumu uzdosim visiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem," piebilda politiķis.

Nacionālā apvienība šonedēļ plāno tikties arī Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku un bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju, līdzšinējo Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku. Zīle neizslēdza iespēju, ka kāds no minētajiem pretendentiem varētu kļūt par nacionālās apvienības kandidātu uz šo amatu. 

"Pirms kāda laika bija vēl daži kandidāti, bet viņiem pašiem ir jāizlemj, vai izvirzīt sevi. Viens no cilvēkiem, kas izskanējis, ir Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, bet nacionālā apvienība nav ar viņu runājusi. Ja viņš izlems, mēs viņu uzklausīsim," piebilda Zīle.

Viņš atzina, ka politiķu pārrunas par Latvijas Bankas prezidenta amatu notiek slepeni, tomēr, nacionālās apvienības ieskatā, ir jābūt procesam, kas sabiedrībai izskaidro, ka politiskās partijas tiekas ar iespējamajiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem un publiski paskaidro, kā konkrētie kandidāti tiek vērtēti.

"Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam ir jāsaņem krietni lielāks deputātu atbalsts, ne tikai koalīcijas partiju. Nākamajam centrālās bankas prezidentam ir jābūt plašam atbalstam," uzsvēra Zīle, piebilstot, ka viņš nepretendēts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps un Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.