Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
“Kāpēc omai, kas salasījusi odziņas mežā, tās tirgojot, vajadzētu vispār maksāt kādu nodokli?” vaicā deputāts Aldis Gobzems, nepasakot visu līdz galam. (Foto: LETA)

Vai jāmaksā nodoklis par ogu un sēņu lasīšanu? 6

Bizness un ekonomika
16. augustā 05:24 2019. gada 16. augustā 05:24
Edvīns
Rakickis
| "Likums un Taisnība"
“Šodien vēlos parunāt par to, kāpēc mūsu valsts ir nabadzīga Eiropas kontekstā,” atbilstoši nostādnei par Latviju kā neizdevušos valsti savu uzrunu sociālajos tīklos sāk Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Politiķis, kurš pērn izslēgts no advokatūras un šā gada sākumā no partijas KPV LV un tās Saeimas frakcijas, apgalvo, ka mūsu valsts aparāts “burtiski ienīst uzņēmēju” un to “jau startā uztver par noziedznieku”.

Turpinājumā Gobzems min piemērus, kas ilustrē to, cik neadekvāti valsts vēršas pret tiem, kuri izmēģina roku biznesā.

Kritizē nodokļu kāro valsti

Politiķis ieskicē vairākas, viņaprāt, neapmierinošas Latvijas nodokļu politikas nianses, taču jautājumus par korektumu un atbilstību realitātei liek uzdot jau pirmais piemērs par pensionāri, kuru valsts it kā žmiedzot par ogu lasīšanu.

“Kāpēc omai, kas salasījusi odziņas mežā, tās tirgojot, vajadzētu vispār maksāt kādu nodokli? Valsts no šādu omju tvarstīšanas faktiski iegūst tikai to, ka omai paliek mazāk pienam un maizei, mazāk pašpatēriņam. Piemēram, Polijā mazais uzņēmējs līdz zināmam apgrozījumam ir atbrīvots no nodokļu samaksas, jo vienkārši pats apēd visu, ko nopelnījis. Valstij no tā ir ieguvums, jo tā nauda nekur nepazūd, tiek iztērēta pašpatēriņam, un caur to tiek samaksāti nodokļi citās pozīcijās,” klāsta Gobzems.

Ministrija skaidro, kā ir patiesībā

Lai noskaidrotu, vai deputāta izklāsts atbilst patiesajai nodokļu politikai, Likums un Taisnība vērsās Finanšu ministrijā.

“Pirmām kārtām jānorāda, ka nav korekti likt vienlīdzības zīmi starp pensionāru ogotāju un mazo uzņēmēju, kas veic saimniecisko darbību. Arī likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir īpaša norma attiecībā uz ienākumiem no ogošanas, sēņošanas un citu dabas velšu vākšanas,” atgādina ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Šis likums paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek fiziskās personas ienākumus no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, arī vīngliemežu ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā.

Līdz šīs robežas sasniegšanai var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Tomēr personai, kura ievāktās dabas veltes tirgo, īpaši, ja to dara regulāri un lielākos apmēros, ir jānodrošina gūto ieņēmumu uzskaite brīvā formā, lai pati zinātu, kad sasniegta ienākumu robeža, no kuras jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ja pārdod lielākos apjomos

Tādējādi likums nodrošina, ka ar nodokli netiek aplikti ienākumi no pašu vajadzībām salasītām sēnēm un ogām un arī ienākumi no to pārdošanas nelielos apjomos.

“Savukārt, ja persona ogo un sēņo ne tikai pašu vajadzībām, bet lai ogas un sēnes pārdotu lielākos apjomos, piemēram, nododot salasītās meža veltes uzpirkšanas punktos, nav nozīmes, vai ienākuma guvējs ir pensionārs vai cita fiziskā persona, jo saskaņā ar taisnīgas nodokļu uzlikšanas principu līdzīga veida un apmēra ienākumi ar nodokli jāapliek līdzīgi,” skaidro Jarockis.

Ja fiziskā persona ievāktās ogas vai sēnes nodod uzpirkšanas punktos, ienākuma izmaksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 677 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem nosūta informāciju par fiziskajai personai izmaksāto ienākumu Valsts ieņēmumu dienestam.

“Tādējādi nodokļu administrācijas rīcībā nonāk informācija par visiem taksācijas gada laikā notikušajiem darījumiem – arī izmaksātajām summām –, neatkarīgi no tā, vai ienākumu izmaksātājs bijis viens un tas pats vai arī tie bijuši vairāki. Pārsniedzot 3000 eiro ienākumu robežu, fiziskajai personai iestājas pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pārsnieguma summas. Ja fiziskā persona deklarēšanas un nodokļa samaksas pienākumu nepilda, Valsts ieņēmumu dienestam ir iespēja šo faktu konstatēt datu pārbaudes un analīzes procesā,” piebilst Jarockis.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""

Pievienojies Likums un Taisnība Facebook lapai

Citi šobrīd lasa

No mīlas līdz naidam - skaļākie skandāli šovbiznesa zvaigžņu ģimenēs 1
Igaunijā pieaug bērnu saindēšanās ar zelējamo tabaku "Snus". Kā ir Latvijā? 5
"Viņš bija liels cilvēks, liela personība" - LNSO direktore Indra Lūkina dalās atmiņās par draugu Andreju Žagaru
Tēmas: Modernie meli
Skatīt visus komentārus

Звезда Playboy решила стать президентом Хорватии, чтобы легализовать проституцию

Близкие Анастасии Заворотнюк призвали помолиться за здоровье актрисы 1