Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Eiro banknotes aploksnē. (Foto: LETA)

Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā sasniedza 24,2% 6

Bizness
15. maijā 10:07 2019. gada 15. maijā 10:07 | Papildināts, 15. maijā 10:36
Jauns.lv / LETA
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.

Tāpat pētnieks piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis, neskatoties uz to, ka ekonomikā bija izaugsme un uzlabojās kopējā situācija.

Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018.gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas - 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi - 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%.

Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars - no 6,5% 2017.gadā līdz 8,6% pērn. Sauka piebilda, ka lielākoties tie ir jauni un mazi uzņēmumi, lai gan arī atsevišķi lieli uzņēmumi pamanās strādāt nereģistrējušies.

Latvijā augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 35,9% - pērn joprojām bija būvniecībā, ar 24,8% seko mazumtirdzniecības nozare, ar 22,7% - pakalpojumu nozare, ar 19,6% - ražošanas nozare, bet vairumtirdzniecībā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 18,2%.

Vienlaikus reģionālā dalījumā Latvijā augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 26,1% - pagājušajā gadā bija Zemgalē, ar 24,3% seko Rīga, ar 21,6% - Latgale, ar 19,9% - Vidzeme, bet Kurzemē ēnu ekonomikas īpatsvars lēsts 19,1% apmērā.

Sauka atzina, ka uzņēmumi ar mazāku nodarbināto skaitu biežāk iesaistās ēnu ekonomikā nekā lielie uzņēmumi. Tāpat arī jaunāki uzņēmumi iesaistās ēnu ekonomikā vairāk nekā salīdzinoši vecāki uzņēmumi.

Pētījuma autors atzina, ka atbilstoši uzņēmēju aptaujas datiem iesaistīšanos ēnu ekonomikā visvairāk ietekmē neapmierinātība ar biznesa likumdošanu, ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, kā arī neapmierinātība ar nodokļu politiku un ar valdības atbalstu.

Pētījumā secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā pagājušajā gadā audzis no 18,2% līdz 18,7%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis no 18,2% līdz 16,7%.

Ēnu ekonomikas indeksa rezultāti liecina arī par to, ka Lietuva joprojām izceļas ar augstāko kukuļdošanas līmeni Baltijas valstīs, sevišķi attiecībā uz valsts pasūtījumiem. Atbilstoši pētījuma rezultātiem 2018.gadā Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 13,8% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, kamēr 2017.gadā šis rādītājs bija 10,1%. Savukārt Latvijā attiecīgais rādītājs pērn bija 5,3%, kas ir neliels pieaugums no 5,1% 2017.gadā, bet Igaunijā šis rādītājs bija 2,5%, kas ir samazinājums no 3,9% 2017.gadā.

Sauka atzina, ka gan Latvijā, gan arī Lietuvā pieaug vispārējais kukuļdošanas līmenis, proti, Latvijā šis rādītājs no kopējiem ieņēmumiem 2017.gadā veidoja 7,1%, bet pērn - 8,3%, savukārt Lietuvā pieaugums bijis attiecīgi no 8,4% līdz 9,9%. Vienlaikus Igaunijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2018.gadā veidoja 5%, kas ir samazinājums par 0,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2017.gadu.

Jau vēstīts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2017.gadā bija 22% no IKP, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā.

Citi šobrīd lasa

"Spice Girls" dalībniece Mela B nogādāta slimnīcā - viņa bažījas, ka pavisam zaudējusi redzi 4
Tūristu iecienītā vietā Ēģiptē nograndis sprādziens; ir cietušie 32
Daudzviet Latvijā pārspēts 19.maija karstuma rekords; nākamnedēļ laiks mainīsies 17
Skatīt visus komentārus

Олег Газманов рассказал, почему не спит с нынешней женой в одной спальне и как 25 лет помогал бывшей