Uzņēmumu reģistrs: Iespējas pārbaudīt uzņēmumu uzrādītā patiesā labuma guvēja īstumu ir ierobežotas

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. "Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji," paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. "Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt," sacīja Paidere.

Viņa gan arī atzīmēja, ka nepatiesas informācijas norādīšana uzņēmumam var atspēlēties caur citām institūcijām un iestādēm. "Ja es esmu melojis par uzņēmuma patieso labuma guvēju, bet pēcāk banka, notārs vai kāds cits savās pārbaudēs atklājis, ka patiesie labuma guvēji ir citi, tad ir iespējams atteikt darījumus, bloķēt kontus utt. Melošana var atspēlēties citur. Agrāk varēja vienkārši neatklāt patiesos labuma guvējus un teikt, ka šādas procedūras uz viņiem neattiecas. Jāsaprot, ka norādītie dati ir publiski pieejami, līdz ar to nepatiesas informācijas norādīšana būtu publiski meli. UR to nevar pārbaudīt, un mēs arī nebūsim izmeklētāji, kas ies cauri visām īpašnieku ķēdēm. Bet tā kā šie dati tiek publiski lietoti, tos izmanto citas organizācijas un iestādes, kurās notiek darījumi, tad, pieķerot kādu melos, sekas notiks caur tām," klāstīja galvenā valsts notāre un piebilda, ka var draudēt arī kriminālatbildība.

Pēc Paideres teiktā, līdz šim gan nav konstatēti nepatiesas informācijas norādīšanas gadījumi.

Paidere arī pastāstīja, ka Eiropas Savienības līmenī tiek strādāts pie vienotas sistēmas izstrādes, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. "Eiropas Savienības līmenī ir biznesa reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS). Latvijas UR jau tagad piegādā uz šo sistēmu datus. Tajā ir centrāls meklētājs e-tiesiskuma portālā, caur kuru var meklēt informāciju visu dalībvalstu reģistros. Ir paredzēts šo platformu paplašināt tā, lai dalībvalstis apmainītos arī ar informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Protams, tas nebūs ne šodien, ne rīt. Kamēr direktīvu ieviesīs un tiks atrisināti tehniskie jautājumi, paies kādi divi gadi. Taču notiek virzīšanās uz šādu informācijas apmaiņu starpvalstu līmenī," teica galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka konkrētais regulējums attieksies uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, attiecīgi problēmas varētu rasties ar tām valstīm, kas ir ārpus tās. "Tās var atteikties sadarboties. Ne velti tie, kas grib slēpties, izmanto ofšorus vai kādas trešās valstis," piebilda Paidere.

Savukārt, komentējot, kā uzņēmumu patieso labuma guvēju atklāšanas mērķi ietekmē tas, ka Latvijā akciju sabiedrībām šobrīd nav jāatklāj to akcionāri, viņa apliecināja, ka pie šī jautājuma tiek strādāts. "Jāņem vērā, ka mēs nevaram vienlaicīgi izdarīt visus uzdevumus. Nacionālajā risku izvērtējumā, kas tika veikts, gatavojoties "Moneyval" novērtējumam, kā riskantākās tika izvirzītas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). To ir ļoti daudz, kā arī ir pierādīti gadījumi, kad tās tikušas izmantotas dažādās shēmās. Tāpēc mēs šobrīd koncentrējamies uz SIA - lai tās atklāj patiesos labuma guvējus, kā arī izslēgtu no reģistra neaktīvās. Taču noteikti nonāksim arī līdz akciju sabiedrībām. Tieslietu ministrijā arī notiek darbs pie projekta, kurā tiek vērtēts, vai informācija par akcionāriem jāatklāj publiski, vai arī efektīvāk un ērtāk būtu to darīt caur "Nasdaq CSD" (iepriekš Latvijas Centrālais depozitārijs) vai UR. Vārdu sakot, ir runas par to, ka būtu jāatklāj arī akciju sabiedrību īpašnieki. Tas gan vēl ir tikai izstrādes stadijā," teica Paidere.

2017.gada 7.novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt to patiesos labuma guvējus Uzņēmumu reģistrā.

Laika periodā no 2019.gada 26.februāra līdz 1.martam kapitālsabiedrībām, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, nosūtīti elektroniski paziņojumi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no Uzņēmumu reģistra ar aicinājumu nekavējoties atklāt kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju.