Būvniecībā krietni sarukusi ēnu ekonomika, liecina jaunākais pētījums

Salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto, kamēr 2017.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 32,1%.

Sauka pētījuma prezentācijā norādīja, ka aplokšņu algas vienmēr bijusi lielākā nozares problēma un tieši tās samazinās visbūtiskāk. "Pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās tām divu vai trīs gadu laikā būtu jāmazinās vēl būtiskāk," sacīja Sauka.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 27,1%, bet 2017.gadā šis rādītājs bija 26,7%.

Tāpat pieaugusi darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn sasniedzot 18,8% pretstatā 17,6% gadu iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis lai "nokārtotu lietas" jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 16,4%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2017.gadu ir pieaudzis, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 15,5%.

Sauka sacīja, ka patlaban vēl nevar atklāt kopējo ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, kas tiks prezentēts maijā, bet norādīja, ka arvien vairāk pieaug būvniecības nozares ietekme iekšzemes kopproduktā (IKP) un pie jūtamas ekonomikas izaugsmes būvniecības nozare joprojām ir viena no tām, kas dzen uz augšu Latvijas kopējo ēnu ekonomikas rādītāju.

Sauka sacīja, ka pērn būvniecības īpatsvars kopējā tautsaimniecība sasniedza jau 7,1% salīdzinājumā ar 6% 2017.gadā vai 5% 2010.gadā. Nodarbināto skaits būvniecības nozarē pērn sasniedza 58 338, bet 2017.gadā nozare nodarbināja 54 016 cilvēkus.

Sauka piebilda, ka pētījums norāda arī uz vairākiem izaicinājumiem, kur sava artava jādod tieši Latvijas politikas veidotājiem. "Starp tiem minama gudrāka un efektīvāka imigrācijas politika ļaujot legāli, un kad vajadzīgs Latvijā ieplūst (un no tās izplūst) darbaspēkam, pēc kā nozarē ir liels pieprasījums. Nozare cer uz veiksmīgu ģenerālvienošanās ieviešanu, jautājumu attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaities, tipveida līgumu ieviešanas un pāriešanas uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas publiskajos iepirkumos straujāku progresu. Tāpat būvnieki norāda uz nepieciešamību pēc lielākas noteiktības, mazākas birokrātijas un veiksmīgākas sadarbības ar kontrolējošajām institūcijām," skaidroja Sauka.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka ēnu ekonomikas samazināšanās nozarē notikusi ne tikai pateicoties valsts īstenotajiem kontroles pasākumiem, bet galvenokārt pateicoties uzņēmēju pašu vēlmei to samazināt.

"Viena no galvenajām nozares apņemšanām bija nozares ģenerālvienošanās. Daudzi neticēja, ka nozare to grib, bet tagad jau ir fakts, ka maija sākumā ģenerālvienošanās tiks publicēta un novembrī tā stāsies spēkā. Ar to darbs neapstāsies - jāpanāk arī efektīva elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS). Ģenerālvienošanās kopā ar EDLUS ir veids kā izskaust aplokšņu algas nozarē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāprot apstrādāt šos datus, lai neizspruktu negodīgie, un lai EDLUS nekļūtu par represīvu instrumentu valsts rokās," sacīja Fromane.

Tāpat partnerības vadītāja norādīja, ka Publisko iepirkumu likumā izdevies atteikties no zemākās cenas principa, taču dzīvē saimnieciskā izdevīguma princips ieviešas lēni, jo aizvien dominē zemākā cena un tas spiež uzņēmējus samazināt piedāvājumu cenas galvenokārt uz nodokļu rēķina.

"Pasūtītājiem beidzot ir jāsaprot, ka būvniecības izmaksas aug visā pasaulē, un, jo vairāk nozare ies ārā no ēnu ekonomikas, jo dārgāki būs piedāvājumi iepirkumos. Tāpat aizvien esam iestrēguši tipveida līgumu izstrādē, cerams, ka nākamgad tos izdosies ieviest. Jāpanāk arī grozījumi Būvniecības likumā, jo pagaidām būvprojektu saskaņošanas termiņi ir nesalīdzināmi garāki nekā pie kaimiņiem. Nozare izjūt arī darbaspēka trūkumu un izjutīs to arvien vairāk, tāpēc būvnieki aicina valdību tomēr pārskatīt noteikumus par īslaicīgu darbaspēka piesaisti no tuvējām valstīm," sacīja Fromane.

Sauka piebilda, ka viens no faktoriem, kas spiež būvniekus meklēt dažādus "optimizācijas risinājumus" ir ilgtermiņa saistības, piemēram, līgumi, kas noslēgti vēl 2017.gadā par tā laika cenām.

Fromane piebilda, ka lielākās problēmas ir nevis lielajos objektos un lielajos uzņēmumos, bet gan mazajos privātajos pasūtījumos un objektos.

"Piemēram, ir pietiekami daudz soda instrumentu, lai lielie būvnieki neriskētu ar nelegālo nodarbinātību. Cita situācija ir mazajos un privātajos objektos. Pārbaudīt tos visus nav iespējams, tāpēc drīzāk jādomā, kā ietekmēt pasūtītāju pusi, lai pasūtītājs visus maksājumus pieprasītu veikt oficiāli. Piemēram, Zviedrijā dzīvokļa remonta izdevumus var iekļaut neapliekamajos izdevumos un atgūt samaksātos nodokļus," stāstīja Fromane.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka ēnu ekonomikas fenomens parasti tiek piedēvēts jaunattīstības valstīm, vai valstīm, kuras ir tranzītā no vienas formācijas uz citu. "Mums šis tranzīts ir nepiedodami ilgi ievilcies, esam iestrēguši kaut kādā starpformācijā. No vienas puses lepojamies ar daudziem sasniegumiem, no otras- esam savā domāšanā un attieksmē iesprūduši kaut kur deviņdesmito gadu sākumā," skaidroja Jaunzeme.

Pētījums veikts 2019.gada martā sadarbībā ar kompāniju "Latvijas fakti". Pētījumā aptaujāti 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti. Pētījuma laikā veiktas arī lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāju ekspresintervijas.