Vai ABLV kreditoru pārbaudes metodoloģiju varētu izmantot arī citu banku klientu vētīšanai?

Kamēr dokuments vēl tiek saskaņots, politiķi jau spriež par tā iespējamo izmantošanu arī citu kredītiestāžu klientu vētīšanai. Tas varētu būt svarīgs arguments organizācijas "Moneyval" norādīto trūkumu novēršanā, lai Latvija netiktu iekļauta “pelēkajā sarakstā” un valsts uzskatāmi parādītu, ka finanšu jomas sakārtošana tai ir prioritāte.  

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprina, ka EY izstrādātā metodoloģija šobrīd komisijā ir izskatīta un iesniegta izvērtēšanai Kontroles dienestam. Komisijas vadītājs Pēteris Putniņš intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" šonedēļ norādīja, ka šobrīd tiek gaidīts saskaņojums no Kontroles dienesta. Pēc tā saņemšanas FKTK Padome varētu lemt par tās apstiprināšanu. Jo ilgāka būšot kavēšanās, jo lielākas iespējas, ka kreditori vērsīsies pret valsti par zaudējumu piedziņu, jo metodoloģijas apspriešana notiek jau vairāk nekā pusgadu, savukārt kreditoru nauda iesaldēta jau gandrīz gadu.  

Ko paredz metodoloģija?

Ar metodoloģijā ietvertajām darbībām tiks uzsākta skrupuloza ABLV kreditoru pārbaude. Pārbaudes paredzētas vairākās pakāpēs, vērtējot veiktās transakcijas, ar klientiem saistītu dokumentāciju, starptautisko sankciju sarakstus, patiesos labuma guvējus un citu informāciju.

Nozares eksperti atzīst, ka tik detalizētas un plašas klientu pārbaudes Latvijas finanšu tirgū notiks pirmo reizi, jo izteiktas būtiskas aizdomas par daļu ABLV bankas klientu. Tikai pēc tam, kad katra konkrētā klienta pārbaude tiks pabeigta, kreditori pakāpeniski varēs saņemt savu jau kopš pērnā gada februāra bankā iesaldēto naudu. Pēc Putniņa teiktā, “viss ceļš līdz pēdējai izmaksai varētu ilgt dažus gadus.” Izmaksas un to apjomu apstiprināšot FKTK.

“Pirmkārt, uz izmaksām aiziet tie klienti, par kuriem nav šaubu. Protams, šīs izmaksas apstiprina FKTK.  Likvidatoru nolīgtā auditorkompānija "Ernst&Young" veic reālo pārbaudi, un tikai pēc tam, kad mēs dodam zaļo gaismu tam, ka nauda tiek izmaksāta. Par tiem, kuri iezīmējas kā aizdomīgi klienti, tiek ziņots Kontroles dienestam. Tas vēl nenozīmē, ka nauda jāiesaldē un darbs policijai. Aizdomīgs vēl nenozīmē pretlikumīgs. Kontroles dienests veic savas pārbaudes, un tur, kur ir slikti, tur ir arests, tur ir policija. Kur nonāk pie secinājuma, ka nav pamata tādai rīcībai, tas nonāk pie izmaksām. Tāda lielos vilcienos ir tā shēma,” "Neatkarīgajai" klāstīja Putniņš.

Iespēja metodoloģiju izmantot vairākkārt?

Parlamenta gaiteņos pirms trešdien, 9.janvārī, Saeimā notikušās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, izskanēja iecere par to, ka starptautisko ekspertu izstrādātā metodoloģija varētu tikt izmantota arī citu banku vērtēšanai. Tā varētu būt laba iespēja partneriem pierādīt, ka Latvijas mērķis ir patiesi sakārtot finanšu jomu un atgūt tās reputāciju. Šāds solis būtU īpaši svarīgi , jo Kontroles dienesta vadītāja publiski atzinusi, ka ir vismaz četras bankas, kam dienests pievērsis pastiprinātu uzmanību.

Saeimas komisijā trešdien tika apspriests darbības plāns "Moneyval" norādīto trūkumu novēršanai, kura virsuzraudzību uzņēmies Kontroles dienests. Kopumā plānā paredzēti vairāk nekā 100 uzdevumi un, kā atzina komisijas sēdes dalībnieki, galvenais ir īstenot praktiskus darbus, ne tikai uzlabot normatīvus. Tai skaitā būtiska būs ABLV kontrolētā likvidācija, pat neskatoties uz to, ka "Moneyval" darbības plānā tā parādās vien pāris uzdevumos un arī ziņojumā par Latviju banka pieminēta vien ar nelielu atsauci.

Vairāki Jauns.lv aptaujātie politiķi neoficiāli norādīja, ka ideja par metodoloģijas izmantošanu citu banku pārbaudēm tiek apspriesta jau ilgāku laiku. Iespējams, juridiski to varētu atrisināt, metodoloģijas principus iestrādājot FKTK saistošajos noteikumus, ko attiecīgi varētu piemērot visām Latvijā strādājošām kredītiestādēm.

Par "Moneyval", “pelēkais saraksts” un ABLV

Jauns.lv jau ziņoja, ka Latvija pērn saņēma kritisku Eiropas Padomes organizācijas "Moneyval" ziņojumu, kur norādīta virkne trūkumu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, kas virknē gadījumu netiek uzlaboti, salīdzinot pat ar 2012. gada vērtējumu. Vēl pirms pusotra gada "Moneyval" jau bija lēmis, ka uzraudzības statusu Latvijai varētu atcelt, taču 2017. gada rudenī sagatavotais ziņojums valstij bija kritisks. Pēc politiķu teiktā, tas var draudēt ar Latvijas iekļaušanu "Moneyval" “pelēkajā sarakstā”, kur šobrīd atrodas Serbija.

Amatpersonas un politiķi publiski uzsver, ka Latvija šādā gadījumā var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā pat ar kredītkaršu norēķinu problēmām. To gan neviena banka Jauns.lv neapstiprināja, vienlaikus norādot, ka  "Moneyval" atzinums ir svarīgs un “pelēkais saraksts” noteikti nav nekas pozitīvs. Jauns.lv, izpētot Serbijas vadošo banku mājaslapas, secina, ka kredītkaršu piedāvājumu tajās netrūkst. Tāpat finansējuma pieejamība Serbijā tiek vērtēta kā visnotaļ augsta, tomēr kā lielākā problēma minēta kvalitatīvi biznesa projekti, kā arī tas, ka vietējā kapitāla nauda ir dārgāka, salīdzinot ar ārvalstu institūciju finansējumu. Arī kopējā ekonomikas izaugsme Serbijā pēdējos gados bijusi vidēji augsta, bet milzu problēma, līdzīgi kā citās valstīs, norādīta - kvalitatīvu reformu trūkums, ko īpaši mudina īstenot starptautiskās organizācijas.

"Moneyval" organizācijas veidotais novērtējums par Latviju aktualizējās pērnā gada ziemā, kad 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrijas institūcija "FinCEN" nāca klajā ar paziņojumu par ABLV banku, vainojot to naudas atmazgāšanas atbalstīšanā un sankciju iespējamos pārkāpumos. Pēc "FinCEN" paziņojuma ABLV saskārās ar reputācijas krīzi, kā dēļ klienti lielos apjomos sāka izņemt no bankas tur uzkrātos līdzekļus. Lai gan ABLV apgalvoja, ka gatava turpināt darbu un savākusi aptuveni vienu miljardu eiro brīvo līdzekļu, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Vienotā noregulējuma valde lēma, ka banka jālikvidē. Atbilstoši Eiropas institūciju lēmumam ABLV pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, vienlaikus ECB lēmumu apstrīdot Eiropas Savienības tiesā.

ABLV savos komentāros un publiskos paziņojumos pēc notikušā pauda, ka "FinCEN" paziņojums bijis brīdinājums valstij par ilgstoši nepaveiktajiem mājasdarbiem finanšu uzraudzības un kontroles jomā, savukārt bankas gadījumā brīdinājums bijis par vēsturiski pieļautajām kļūdām. Papildu tam ABLV akcionāri publiski pārmeta Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ilgstošu nomelnošanu, kas arī ģeopolitisku notikumu dēļ varēja veicināt bankas likvidāciju. ABLV bankas vadība, paziņojot par bankas pašlikvidāciju, neslēpa, ka šis lēmums bijis smags, bet zināmā mērā pieņemts tostarp ar mērķi nepieļaut ABLV bankas vairāk nekā 2 miljardu lielo aktīvu izlaupīšanu no maksātnespējas administratoru puses piespiedu likvidācijas gadījumā.