Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ilustratīvs foto (Foto: Kirill Kukhmar/TASS)

Izpētīts, kas Latvijā noved cilvēkus nabadzībā un kas traucē dzīvot labāk viņu bērniem 78

Bizness un ekonomika
2018. gada 26. septembrī 14:57 2018. gada 26. septembrī 14:57
LETA
Nepietiekama vecāku izglītība ierobežo bērnu iespējas dzīvot labāk, secinājuši Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Mediju centrs veiktā pētījuma "Nevienlīdzības seja" autori.

Kā aģentūru LETA informēja pētījuma veicēju pārstāve Elīna Malašenko, no visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Bet, ja bērnus audzina tikai māte vai tēvs, nabadzības riskam pakļauta ir aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016.gada apsekojuma dati, uz kuriem balstās "SSE Riga" izveidotās darba grupas pētījums.

Pētījumā apzināts, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms risku mazināšanai. Pētījuma autori atzinuši, ka viens no galvenajiem problēmas cēloņiem ir nepietiekama vecāku izglītība.

Pētījumā teikts, ka iemesli, kāpēc cilvēki nonāk neapskaužamā finansiālajā situācijā, ir dažādi, tomēr vairumā gadījumu iespējams iezīmēt galveno problēmu loku - nepietiekama vecāku izglītība, kas noved pie ilgstoša bezdarba vai slikti atalgota darba, ierobežotas pieejamības veselības aprūpe un sociālo darbinieku trūkums darbam ar riska ģimenēm. Par šo problēmu loku vienisprātis ir gan pētījuma autori, gan pētījumā aptaujātie eksperti.

Pētījumā secināts, ka, izkrītot no vispārējās izglītības sistēmas, pastāv gandrīz 100% risks, ka nākotnē cilvēks saskarsies ar nopietnām problēmām, jo izglītībai ir milzīga ietekme uz indivīdu trajektorijām darba tirgū.

Aptaujātie eksperti uzsvēruši, ka izglītības nozīme ir vērtība, kas iegūstama ģimenē - ja vecākiem pašiem mācības nav bijusi vērtība un viņi laika vai intereses trūkuma dēļ neseko līdzi bērnu sasniegumiem skolā, kādā brīdī bērns sāk atpalikt no pārējiem klasesbiedriem un izvēlas vairs neiet uz skolu.

Pētnieki uzskata, ka arī neformālās izglītības pieejamība ir būtisks nevienlīdzības veicinātājs, jo nepietiekamas iespējas spēju un talantu attīstībai vērojamas ne tikai starp dažādām sabiedrības grupām, bet arī teritoriāli, jo bērniem lielajās pilsētās ir daudz vairāk subsidētu un pieejamu daudzveidīgu ārpusklases nodarbību nekā attālos lauku ciematos.

Vienlaikus pētījumā pausts, ka katrs sestais mājsaimniecībā ar zemiem ienākumiem dzīvojošais jeb 17,1% atzinuši, ka finansiālu vai citu iemeslu dēļ ir atteikušies no vizītes pie ārsta vai ārstēšanas. Šis īpatsvars ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). "SSE Riga" izveidotā darba grupa konstatējusi, ka 2015.gadā par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām ziņoja 8,4% Latvijas iedzīvotāju, un tas bija ceturtais augstākais rādītājs starp visām ES valstīm. Būtisks iemesls ir pacientu tiešo maksājumu īpatsvars, kas Latvijā ir viens no augstākajiem, tomēr tas ir arī izpratnes jautājums, kas korelē ar vispārējo izglītības līmeni, atzīst pētījuma autori un eksperti.

Ģimenēm ar bērniem, kas nonāk sociālo dienestu darbinieku redzeslokā, nereti vajadzīgs īpašs atbalsts - profesionāls sociālais darbinieks vai ģimenes asistents. Cilvēki aprod ar savu situāciju, iemācās izdzīvot un rast mazos dzīves priekus, nereti aizmirstot sev pajautāt, ko no tā iegūs bērns, tāpēc palīdzībai no ārpuses jāiet rokrokā ar sadarbību. Viņiem jādod iespēja turēties pašu spēkiem un mācīties dzīvot, un vairums šādu vecāku veiksmīgi mācās, sadarbojoties ar ieinteresētu sociālo darbinieku, secina eksperti, vienlaikus atzīstot, ka profesionālu sociālo darbinieku skaits Latvijā ir nepietiekams.

Kā iespējamos risinājumus sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ģimenēs ar bērniem aptaujātie eksperti iesaka samazināt pievienotās vērtības nodokli bērnu apģērbam, grāmatām un citām bērna labklājībai un attīstībai nozīmīgām lietām, kā arī nodrošināt valsts un pašvaldību subsidētus pirmsskolas un interešu izglītības pakalpojumus, piemēram, subsidētas, daudzveidīgas ārpusklases nodarbības un ikvienai ģimenei pieejamas vietas bērnudārzos.

Eksperti rekomendē izstrādāt arī elastīgu pieaugušo izglītības pasākumu grafiku, to apvienojot ar iespēju paralēli strādāt vismaz pagaidu darbu, bērnu pieskatīšanu un transporta izdevumu atlīdzināšanu, un pilnveidot otrās izglītības iespējas, tuvinot pieaugušo izglītības apmācību saturu vietējā darba tirgū pieprasītu kompetenču apguvei.

Viens no būtiskākajiem ekspertu ieteiktajiem risinājumiem ir arī nodokļu sloga samazinājums, kas būtu vairāk mērķēts tieši uz zemo algu saņēmējiem, un ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā maksimālā gada ienākuma paaugstināšana arī pēc 2020.gada, kā arī pacienta līdzmaksājuma daļas samazināšana un uzlabota pieejamība primārajā pamata veselības aprūpes līmenī.

Ziņojuma autori ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieciskās grupas locekles Anna Pļuta un Anna Zasova, Eiropas Parlamenta padomnieks juridiskajos, cilvēktiesību, justīcijas un iekšlietu jautājumos Aleksejs Dimitrovs, Transporta un sakaru institūta mācību prorektore, izglītības un sociālās politikas pētniece Liesma Ose, bijusī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece, eksperte veselības politikā Biruta Kleina, kā arī Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.

Citi šobrīd lasa

Melānijas Trampas "Fendi" mētelis dažiem izskatās pēc "ļoti dārga halātiņa" 3
Sākt ar alu un beigt ar vīnu? Paģiras tas neietekmē 22
FOTOREPORTĀŽA: tiem, kam pāri 18! Ķīpsalā iesoļo gada erotiskākā izstāde 61
Skatīt visus komentārus

Анастасия Волочкова призналась, что пыталась спасти Ксению Собчак от наркозависимости

Главный секрет Татьяны Васильевой: актриса изменяла мужьям с «мастером секса»