Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Automoto biedrības prezidents uzskata, ka jāmaina loģika "jo vairāk pārkāpēju, jo bagātāka valsts" 26

Bizness un ekonomika
2017. gada 28. oktobrī 14:27 2017. gada 28. oktobrī 14:27
LETA
Soda nauda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem mērķtiecīgi jāinvestē satiksmes drošības stiprināšanā, pavēstīja Latvijas automoto biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis.

Viņš norādīja, ka 2018.gadā valsts budžeta ieņēmumos no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ieplānoti 25 miljoni eiro, 2019.gadā jau gandrīz 29 miljoni, bet aizvadītajā 2016.gadā tika iekasēti vien 12,7 miljoni

"No šiem salīdzinājumiem autovadītājs var izdarīt vairākus fundamentālus secinājumus. Pirmkārt, valsts maka plānotāji un turētāji uzskata, ka pārkāpumu skaits tikai pieaugs, tātad netic satiksmes drošības situācijas uzlabojumiem vismaz tuvāko gadu laikā, jo budžetā ietvertie iekasēto soda naudu cipari ir dažas labas pašvaldības, piemēram, Kuldīgas 2017. gada budžeta apjomā. Var jau teikt, ka palielinās fotoradaru skaits, Latvija drīz darbu sāks 12 šovasar saņemtie pārvietojamie "ātrumķērāji", ir 40 netrafaretās policijas mašīnas, kas tvarsta agresīvos autovadītājus, nākamgad darbosies jau 100 ierastie stacionārie fotoradari un citi rīki, turklāt ne jau ātrums ir vienīgais soda naudu avots. Otrkārt, var secināt, ka autovadītājs, kurš neskrien gar fotoradariem, izvairās no netrafareto policijas auto ekipāžu pastiprinātas uzmanības un kopumā ir kārtīgs satiksmes dalībnieks, ir kā tāds neapzinīgs pilsonis, kuram nerūp valsts budžeta ieņēmumi," klāstīja Zvirbulis.

Pēc viņa teiktā, "jo vairāk pārkāpēju, jo bagātāka valsts" ir dīvaina loģika, kas var novest pie tiesiskā nihilisma un neticības valsts godaprātam. "Jau šobrīd esam vienā no zemākajām vietām Eiropas Savienībā, rēķinot bojā gājušo skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju, 2016. gadā - 80 cilvēki. Cita, progresīvāka un uz tautas attīstību vērsta loģika būtu, ja soda naudās iegūtos līdzekļus ieguldītu satiksmes drošības programmās, arī ceļu infrastruktūrā. Tādā gadījumā, ja ieņēmumi kļūst vairāk, situācija satiksmes drošības jomā pasliktinās, un tātad dažādu programmu nepieciešamība pieaug. Savukārt, ja ieņēmumi no soda naudām samazinās, satiksmes dalībnieku uzvedība uz ceļa uzlabojas un nepieciešamība pēc satiksmes drošības projektiem samazinās," skaidroja LAMB prezidents.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, domājot par racionālu līdzekļu ieguldīšanu satiksmes drošībā, ir svarīgi ņemt vērā citu valstu pieredzi, it īpaši to, kurās satiksmes drošības statistika ir būtiski labāka nekā Latvijā.

"Zviedrijā ir vairāk nekā 1700 stacionāro radaru, tomēr vienlaikus strādā tikai 5% no tiem. Jā, tā ir, jo īpašs algoritms ar datorprogrammas palīdzību nosaka, kuri radari darbojas kurā brīdi, bet autovadītāji to nezina. Arī Latvijā varētu ņemt vērā šo pieredzi, jo, piemēram, braucot no Rīgas uz Tērveti, pa ceļam autovadītājs nobrauc gar pieciem fotoradariem. Cits piemērs ir Jūrmalas šoseja, kur atrodas labi zināmais stacionārais fotoradars pie pagrieziena uz Piņķiem. Ir daļa autovadītāju, kuri braucot ievērojami pārsniedz ātrumu, tad pie radara piebremzē un drīz vien atkal iespiež pedāli grīdā. Ja uz šīs šosejas būtu, izvietotas vēl dažas iespējamās fotoradaru vietas, bet skrējējs nezinātu, kurš strādā, iespēja lidot būtu mazāka. Līdzīgas parašas ir arī citās stacionāro fotoradaru vietās uz Latvijas ceļiem. Zviedrijā aizvadītajā gadā uz vienu miljonu autovadītāju bojā gāja 26 satiksmes dalībnieki, kas ir trīs reizes mazāk nekā Latvijā. Tā nav veiksmīga sakritība, bet rūpīga darba rezultāts, jo Zviedrijā jau 1994. gadā valdība un vadošie uzņēmēji apvienojās, lai sāktu kopēju satiksmes drošības programmu "Vison zero". Tās mērķis ir panākt, lai uz Zviedrijas ceļiem satiksmes negadījumos neietu bojā neviens cilvēks," klāstīja Zvirbulis.

"Tātad svarīgi, lai soda nauda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem netiktu iesviesta kopējā budžeta maisā, bet mērķtiecīgi tiktu izmantota satiksmes drošības stiprināšanā - jāīsteno pašmāju satiksmes drošības programmas un jāmācās no labākajiem ārvalstu piemēriem," viņš piebilda.

LAMB ir sabiedriskā organizācija, kurai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē.

Citi šobrīd lasa

Vērtīgi padomi tiem, kas cieš no skābes atviļņa. Var iztikt pat bez zālēm! 2
Mākslas cilvēki, prominences un talanta cienītāji atvadās no spožās Džemmas Skulmes
Neuzmanība un bezrūpība laupa dzīvību 18 gadus vecai ukraiņu sporta zvaigznei 5
Skatīt visus komentārus

"Он очень хотел детей, прям хоть сразу": первое интервью жены Виталия Калоева, который убил авиадиспетчера 

"Принялась за старое!": голая Анастасия Волочкова снова снялась в купели