Šķēle: lata koridora paplašināšana ļautu celt iekšējo patēriņu
Patlaban vairs neesot tās alternatīvas, kas bija 2008.gada beigās, - atbrīvot lata kursu, taču vēl arvien ir alternatīva paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro.
"Jo naudas masa latos būs lielāka. Ja izrādīsies, ka lats patiešām ir tik vērtīgs, kā to vērtē Latvijas Banka, tad jau lata kurss nenosvārstīsies. Ja lats ir pārvērtēts, tas nokritīs līdz tai zemākajai robežai, līdz kurai to pieļaus svārstību koridors. Ja to nedara, rodas jautājums - kā vārdā mēs dzīvojam ar neatbilstošu naudas vērtību? Baidos, ka spītības un finanšu lobiju vārdā tiek uzturēta šī nepareizā, īstenībai neatbilstošā lata vērtība, un tas tiek darīts uz tautas pieaugošas nabadzības rēķina," uzskata Šķēle.
Tomēr, pēc viņa domām, klasiska devalvācija, kad lats ir atsaistīts no eiro un tirgus nomēra lata vērtību brīvā kotējumā, šobrīd vairs nav vēlama, jo tā ir nokavēta.
Savukārt lata piesaistes koridora palielināšana ļautu stimulēt iekšējo patēriņu, bremzētu importu, veicinātu eksportu un dotu jaunas darba vietas.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" atzina: ja mainītu lata piesaisti, būtu apdraudēta stabilitāte, kas iestājusies Latvijas tautsaimniecībā.
Viņaprāt, tā būt slēpta devalvācija, cenas ietu uz augšu, pieaugtu ārējais parāds, un tas apgrūtinātu kredītņēmēju stāvokli.
Latvijas Banka izvēlējusies politiku, lai nodrošinātu cenu un valūtas kursa stabilitāti, akcentēja Rimšēvičs.
Kā atzina Rimšēvičs, žēl, ka viņš pats nevar pajautāt, bet viņam būtu interesanti uzzināt, kāpēc, pēc Šķēles domām, ir nokavēta lata devalvācija, kas ir mainījies, ka šobrīd to nevar darīt, bet pērn novembrī un decembrī vajadzēja devalvēt latu.
Kā uzskata Latvijas Bankas prezidents, "pats Šķēles kungs saprot, ka lata devalvācija būtu inde Latvijai un nestu tikai sliktu sabiedrībai".
LETA/Foto:LETA
