Jauni fakti par oligarhu ietekmi „Dienā”

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka laikraksta „Diena” patiesie īpašnieki vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010. gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija politiķi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, atsaucoties uz informāciju, kuru tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Pērn „Dienas” pirkšanas darījums esot realizēts caur SIA „Rīgas tirdzniecības osta”, kas, kā ir pārliecināti KNAB izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. Koziols pārņemot laikrakstu „Dienu” oligarhu trijotnei esot solījis ievērot „sarkanās līnijas” – nodrošināt to, lai laikrakstā neparādītos viņiem nepatīkamas publikācijas, un divu līdz četru gadu laikā atdot naudu par akciju kontrolpaketi akciju sabiedrībā „Dienā”.

Pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Koziols kategoriski noliedza, ka „Dienas” akcijas būtu pircis kādas citas personas uzdevumā. Taču, kā liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā drošā informācija, kas iegūta no tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, Koziols savos skaidrojumos nav patiess.

Lai gan oficiāli skaitījās, ka Koziols jau 2010. gada augustā kļuva par 51% a/s „Diena” akciju īpašnieku. Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi rāda, ka vēl pagājušā gada oktobrī Koziols ir piedāvājis Šleseram vienošanos, lai visi trīs oligarhi uz viņa vārda pārrakstītu to īpašumā esošās „Dienas” daļas, pretī solot ievērot „sarkanās līnijas” un atdot naudu divu līdz četru gadu laikā, raksta pietiek.com.

12. oktobrī Koziols uzsvēra, ka viņam patlaban pieder 51% a/s „Diena” akciju, kuru iegādei daļēji ņemts aizņēmums, kas bija viņa personīgās saistības un neparedz nekādas citas vienošanās kā tikai aizdevuma atgriešanu. „Esmu brīvs no jebkādām citām saistībām kā tikai biznesa vienošanos par aizdevuma atgriešanu. Man nav nekādas ne rakstiskas, ne daļēji rakstiskas, ne mutiskas vienošanās, kuras varētu apdraudēt mūsu neatkarību vai pastāvēšanu,” apgalvoja Koziols, naudas aizdevēju laikraksta iegādei gan neatklājot.

Slepenās Šlesera sarunas

Tikmēr no KNAB uzsāktās tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem drošiem avotiem pietiek.com kļuvis zināms, ka vēl 2010. gada 14. oktobrī, tas ir divus mēnešus pēc Koziola paziņojuma, ka viņš iegādājies a/s „Diena” kontrolpaketi, šis par Šlesera menedžeri uzskatītais uzņēmējs centies pierunāt Šleseru un caur viņu arī abus pārējos oligarhus uzticēt saimniekošanu laikrakstā viņam - Koziolam.

Vairākas „oligarhu lietā” ietvertās epizodes parāda arī to, ka par laikraksta „Diena” likteni Šlesers vēlāk spriedis ar citiem saviem menedžeriem arī bez Koziola klātbūtnes, faktiski runājot no laikraksta patiesā īpašnieka pozīcijām.

2010. gada 14. oktobrī sarunā viesnīcas „Rīdzene” numuriņā Koziols piedāvājis Šleseram vienošanos, lai Šlesers, Šķēle un Lembergs uzticētu viņam laikraksta „Diena” saimniecisko vadīšanu, bet paši „nodarbotos ar politiku”. Koziols piedāvājis vienošanos, lai trīs faktiskie laikraksta „Diena” īpašnieki pārraksta savas daļas uz viņa vārda ar noteikumu, ka Koziols atdod naudu līdzko mediju bizness sāk nest peļņu.

Šlesers jautājis, cik lielu daļu Koziols vēlētos iegūt laikrakstā „Diena”, ja Lembergs piekristu pārdot savus 20%. Koziols atzinis, ka labprāt vēlētos iegūt „ekonomisko kontrolpaketi”, pretī apsolot ievērot „sarkanās līnijas”. Šlesers apsolījis Šķēli informēt, ka Koziola daļa laikrakstā „Diena” jāpalielina uz 40%.

Nedēļu vēlāk, 2010. gada 22. oktobrī sarunā ar SIA „Rīgas tirdzniecības osta” oficiālo līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu viesnīcas „Rīdzene” numuriņā Šlesers viņam izklāstījis nodomu pārdot Koziolam sev piederošās daļas laikrakstā „Diena” tā, lai Koziolam tajā piederētu 36%. Šlesera atstāstā arī Šķēle izteicies, ka viņam svarīgi, lai laikraksta „Diena” īpašnieku struktūrā būtu „pēc iespējas mazāks kolhozs”.

Vēl pēc divarpus nedēļām, 10. novembrī kārtējā sarunā ar Kļaviņu turpat „Rīdzenē” Šlesers apspriedis plānu, kā laikrakstu „Diena” izslēgt no SIA „Rīgas tirdzniecības osta” struktūras. Izskanējis priekšlikums šo darījumu paslēpt, noformējot kā aizdevumu īpašniekam – SIA „Piejūras investīcijas”, kas caur Šveicē reģistrēto „Zein Holding AG” formāli pieder Koziolam, bet faktiski, kā rāda „oligarhu lietā” gūtie fakti, Šleseram. Tālāk šis it kā Koziolam piederošais uzņēmums, iespējams, izveidojot meitasfirmu, tiktu proporcionāli sadalīts starp faktiskajiem laikraksta „Diena” īpašniekiem.

2010. gada 12. novembrī viesnīcas „Rīdzene” 301. numuriņā ierakstītā sarunā Šlesers izklāstījis Koziolam plānu, tuvākajās dienās tiekoties ar Lembergu, viņu informēt par vienošanos, ka Koziols kļūst par vienīgo laikraksta Diena „saimnieku”, bet Šlesera, Šķēles un Lemberga dalība paliek „vairāk politiska”. Koziols lūdzis Šleseram, lai viņš gaidāmajā sarunā ar Lembergu arī skartu jautājumu par nepieciešamajām investīcijām „Dienas” tipogrāfijai 2,8 miljonu eiro apmērā.

Šonedēļ Koziols gan apgalvoja, ka SIA „Rīgas tirdzniecības osta” nav izsniegusi nevienu aizdevumu a/s „Diena”. „Mēs neesam saņēmuši nekādus maksājumus, kas varētu apšaubīt mūsu redakcionālo neatkarību,” paziņoja Koziols. Viņa skaidrojums jaunajiem faktiem, ko tikko publiskojis pietiek.com nav zināms. Ir iespējams, ka līdz šim Koziols vēl nav nojautis, ka viņa un kompanjonu sarunas ir fiksētas augstāk izklāstītajā apjomā un tik ilgstošā laika posmā.

No KNAB noklausītajām sarunām, var secināt, ka šīs finanšu shēmas pamatā bijis fiktīvs aizdevums, ko no Šleseram piederošās firmas SIA „Avadel” it kā saņēmis Koziols. Pēc iecerētās shēmas Koziolam par šo aizdevumu Šleseram bija jāatdod sev it kā piederošā Šveices kompānija „Zein Holding AG”. Faktiski tā būtu tikai Šlesera īpašumtiesību legalizācija uz šo kompāniju.