Portāls: pēc ierobežojumu noteikšanas no "Krājbankas" varētu būt aizplūduši 50 miljoni latu
No maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") jau pēc 2011.gada 17.novembra, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteica ierobežojumus skaidras un bezskaidras naudas darījumiem virs 70 000 latu, aizplūduši vairāki desmiti miljonu latu, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Informāciju par liela apmēra darījumiem jau pēc ierobežojumu noteikšanas saņēmusi Saeimā izveidotā "Parlamentārās izmeklēšanas komisija par ''Latvijas Krājbankas'' uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu".
Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu atkārtota pieprasījuma informāciju par naudas plūsmu no "Krājbankas" kontiem sniegusi FKTK, ''Pietiek.com'' apstiprināja vairāki šīs komisijas deputāti, pie nosacījuma, ka netiks oficiāli citēti, jo informācija atzīta par konfidenciālu.
Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, vairāki avoti norādījuši, ka FKTK sniegtā informācija aptver laika posmu no 2011 gada 17.novembra, kad jau spēkā bija stājušies skaidras un bezskaidras naudas darījumu ierobežojumi. Tomēr turpinoties aktīva komunikācija ar FKTK, lai saņemtu pārskatu arī par darījumiem, kas notikuši jau 16.novembrī un iepriekš, kad publiskajā telpā jau bija izskanējusi informācija, ka Lietuvas valdība pārņem "Krājbankas" mātes banku "Snoras".
Aizdomas par aptuveni 50 miljonu latu aizplūšanu no "Krājbankas" vēstulē parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pauž arī bankas kreditori. Vairāki komisijas deputāti "Pietiek.com" apstiprinājuši, ka arī FKTK sniegtā informācija par naudas plūsmu no bankas kontiem ir vairāku desmitu miljonu apmērā.
Jau ziņots, ka FKTK 2011.gada 17.novembrī pieņēma lēmumu ar 18.novembri noteikt skaidras un bezskaidras naudas izmaksu ierobežojumu uz āru un bankas iekšienē vienam klientam 100 000 eiro (70 000 latu) apmērā. Ierobežojums attiecās tikai uz tiem naudas līdzekļiem, kas atradās klienta norēķinu vai depozītu kontos līdz 17.novembra dienas beigām.
Iepriekš, 16.novembrī, Lietuvas Centrālā banka paziņoja par "Snoras" bankas, kas bija "Krājbankas" lielākais akcionārs, darbības apturēšanu. Tobrīd "Krājbankas" vadība un Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V) paziņoja, ka uz mūsu valsts finanšu sistēmu un individuāliem noguldītājiem šīs problēmas nekādas sekas neatstās.
Neoficiāli tiek paustas aizdomas, ka "Krājbankai" uzliktos ierobežojumus izmantojušas politiķiem vai partiju sponsoriem pietuvinātas personas. FKTK pēc vairāku parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu teiktā pretojas vēlmei iegūt detalizētu informāciju ne tikai par naudas plūsmu apmēru, bet arī to, uz kādiem kontiem šī nauda pārskaitīta. Arī pašā komisijā neesot vienprātības par to, vai deputātiem ir pilnvaras šādu informāciju pieprasīt un vai tas ir lietderīgi. Šajā jautājumā daloties "Vienotības" un Zatlera reformu partijas deputātu pozīcija no vienas puses un nacionālās apvienības, Zaļo zemnieku savienības un "Saskaņas centra" pozīcija no otras.
Parlamentārajā komisijā "Krājbankas" kraha izmeklēšanai darbojas 11 Saeimas deputāti - Jānis Lāčplēsis (V), Jānis Reirs (V), Romāns Naudiņš (NA), Dāvis Stalts (NA), Kārlis Eņģelis (ZRP), Juris Viļums (ZRP), Andrejs Elksniņš (SC), Ivars Zariņš (SC), Iveta Grigule (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un pie frakcijām nepiederošā tā dēvētā "Olšteina sešinieka" deputāte Elīna Siliņa.
/
