Pēc treknajiem gadiem Latvijā nēģus un zušus vairs neēd

Centrālās Statistikas pārvaldes dati vēsta arī par noteiktām tendencēm iedzīvotāju uztura paradumu maiņā. Samazinājies cūkgaļas, liellopu gaļas un pusfabrikātu patēriņš, bet uzturā vairāk lietojam mājputnu gaļu. Savukārt pilnpiena vietā daļa iedzīvotāju lieto pienu ar samazinātu tauku saturu. Daudz biežāk cilvēki galdā liek dārzeņus - svaigus kāpostus, gurķus, tomātus, kā arī ķirbjaugus, kabačus un pākšaugus. Sabiedrība lēnām atsakās arī no cukura.

Latvijas vadošie uztura speciālisti un dietologi portālam Kasjauns.lv stāsta, ka dažas sabiedrības grupas krīzes ietekmē noteikti ir sākušas ēst veselīgāk. Viens no pierādījumiem, ka krīzes gadi ir mainījuši sabiedrības ēšanas paradumus, ir fakts, ka Latvijas iedzīvotāji tērē mazāk naudas maltītēm ārpus mājas. Pieredzējusī dietoloģe Lolita Neimane stāsta, ka jaunais pusdienošanas paradums ir ņemt uz darbu veselīgu un paša gatavotu mājas ēdienu.

„Protams, gribas cerēt, ka krīze ir iemācījusi ļaudis ēst veselīgāk! Redzu, ka mani pacienti un studenti aizvien retāk ēd ārpus mājas. Cilvēki vairs nepērk sviestmaizes, bet gatavo paši un ņem ēdienu uz darbu līdzi, jo saprot, ka tas ir daudz lētāk, veselīgāk un interesantāk. No dietologa viedokļa tas ir ļoti labi, jo kafejnīcas mēdz gatavot dažādi, un nav noslēpums, ka bieži vien šie ēdieni ir diezgan trekni un satur daudz sāls,” stāsta Neimane.

Dietoloģe atzīst, ka uztura un diētu tematika pēdējā laikā ir kļuvusi par vienu no sāpīgākajām diskusiju tēmām. „Tas ir koks ar diviem galiem. Pēc krīzes vairs nevaram runāt par to, kādi augļi labāk jāēd vai kura siera šķirne ir labāka. Piena produkti ir kļuvuši dārgāki, un daudzi sieru vairs nevar atļauties. Tendences ir dažādas. Cilvēki ar zemiem ienākumiem rēķina un ļoti piedomā, ko iegādāties, vairāk pērk dažādu veidu dārzeņus. Tajā pašā laikā, joprojām ir sabiedrības grupas, kas nevar izvēlēties – dzert Šveices ūdeni vai vietējo.”

Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem dietoloģe iesaka kā galveno ēdienu uzturā lietot dažādus graudus un putras. „Tas ir pamatu pamats, jo enerģiju mēs gūstam no graudaugiem. Par laimi, putraimi šobrīd nav dārgi, un, pieliekot fantāziju, no putraimiem var pagatavot dažādus interesantus un garšīgus ēdienus,” iesaka Lolita Neimane.

Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis uzsver, ka nav nemaz tik vienkārši mainīt ēšanas paradumus vai radīt motivāciju ēst citādāk, un ar vienu krīzi vien nepietiek. „Ja kādam garšo čipsi, viņš tos pērk un ēd. Ja kādam garšo baltmaize, bet trūkst naudas, tad viņš nopirks pašu lētāko baltmaizi, nevis atteiksies no tās pavisam. Protams, krīzes ietekmē ir sarucis ekskluzīvo zušu un nēģu patēriņš,” paziņo Brēmanis.

Arī dietologs Atis Tupiņš atzīst, ka ekonomiskā krīze Latvijā nebija tik dramatiska, lai vidusmēra cilvēks sāktu pārtikt tikai no kartupeļiem, makaroniem un konserviem. „Cilvēkiem, protams, bija dažādas grūtības, bet traģiskas izmaiņas ēšanas paradumos es nepamanīju, pamatēdieni nav mainījušies. Protams, tagad ēdam daudz vienkāršāk. Piemēram, tām sabiedrības grupām, kas bija pieraduši ēst delikateses vai ekskluzīvus produktus, nācās pāriet uz ne tik izmeklētiem ēdieniem. Nav jau visu laiku jāpārtiek no nēģiem, zušiem, ikriem un šausmīgi dārgiem eksotiskiem augļiem!” ironizē dietologs Tupiņš.