Gandrīz pusē iznomāto zemju Rīgas brīvostā nenotiek saimnieciskā darbība; līgumus lauzt negrasās

Par vienu no lielākajiem Kudziņsalas nomniekiem pirms pāris gadiem kļuvis Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieks un atbalstītājs Ēriks Teilāns. Teilānam pastarpināti pieder SIA "Kundziņsalas Dienvidu projekts", kuram pirms pāris gadiem osta iznomāja 16 ha. Uzņēmuma vadītājs Dmitrijs Osipovs solīja 50 miljonu eiro (35 miljoni latu) investīcijas gaļas pārstrādes kompleksā.

"Kundziņsalas Dienvidu projekts" solīja, ka 2013.gada beigās tur būs piekrastes izbūves pirmā kārta. Patlaban nav ne pirmā, ne otrā, ne trešā kārta, bet aug krūmi un koki.

Osipovs ir Teilāna biznesa partneris apdrošināšanas kompānijā "Baltijas apdrošināšanas nams" un radaru firmā "Vitronic". Viņš vada arī SIA "Energeia Investments", kam īpašniekos ir Kipras ofšors. Osipova vadītajam SIA pieder puse no uzņēmuma "Nacionālais konteineru termināls", kuram osta līdz 2053.gadam iznomājusi 46 ha Kundziņsalā. Šis uzņēmums solīja konteineru gūzmas no Krievijas. Pagaidām ir tikai projekti un vīzijas. Otra puse "Nacionālajā konteineru terminālī" pieder bijušajam prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājam Ivaram Milleram. Konteineru termināls nestrādā, jo nav paveicies ar krievu investoru.

Citam Millera uzņēmumam "Kundziņsalas Ziemeļu projekts" iznomāti 59 ha. Arī šeit solītās 170 000 000 eiro (119 miljoni latu) investīcijas loģistikas parkā pagaidām ir tikai uz papīra. Zemes nomas līgums beidzas 2055.gadā.

Rīgas brīvosta 2008.gadā iznomāja 18 ha zemes SIA "JP Terminal" bioetanola rūpnīcai. No plānotajām investīcijām ieguldīta vien nepilna desmitā daļa. Esot nepietiekams valsts atbalsts. "JP terminal" pieder "Jaunā laika", ZZS un "Par labu Latviju" finanšu donoram, tagad biedrības "Latvijas attīstībai" dibinātājam Donātam Vaitaitim.

Mangaļsalā 2008.gadā 31 ha zemes izīrēts SIA "Energo SG". Nomas līgums ir spēkā līdz 2053.gadam. Uzņēmums bija pieteicies būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, tomēr jau piecus gadus izīrētajā nav ne investīciju, ne apgrozījumuma. "Energo SG" uz pusēm pieder Aināram Gulbim un Jurim Savickim. Savickis sarunā ar "Nekā personīga" sola risināt sarunas ar Polijas un Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa cēlājiem, no ostas prom neiešot.

Rekordists investīcijas plānu pagarināšanā ir Kundziņsalas uzņēmums "Frigo terminal". Brīvosta jau ceturto reizi atļāva plānu atlikt. Nomas līgums ar ostu noslēgts līdz 2041.gadam. Vēl šā gada sākumā uzņēmuma īpašnieku vidū bija ekspremjers Aigars Kalvītis.

Dīkā stāv potenciālais Kundziņsalas cementa krāvējs SIA "BSCT", kur neliela daļa ir ekspremjeram Valdim Birkavam. Līgums ir spēkā līdz 2055.gadam.

Eiroparlamentārietim un Nacionālās apvienības valdes loceklim Robertam Zīlem ir daļas maksātnespējīgajā uzņēmumā "Gaujas granulas". Jau no 2008.gada notiek uzņēmuma mantas izsole, un kamēr tā nav beigusies, granulas bezdarībā apsaimnieko trīs hektārus ostas zemes Mangaļsalā.

Pie Daugavas brīvu zemju vairs nav, un osta ir sākusi iznomāt ūdeni. Kāda firma pirms gada tikusi pie zemesgabala, kur ir purvs un ūdens. Tikusi pie nomas līguma, firma vērsās brīvostā ar lūgumu samazināt nomas maksu, jo ūdens darbību apgrūtinot.

Tas, ka šai teritorijā plānots uzskalot zemi, plašai publikai nebija zināms. Taču to zināja firma "Cargo Obrustag". Osta ir ieplānojusi, ka pa uzbērto zemi ripos vilcieni, paredzēts dzelzceļa atzars. Firma pieder Dainim Šulcam, bijušā brīvostas valdes locekļa Vadima Jerošenko biznesa partnerim un viņš lūdza ostai topošo uzbērumu iznomāt. Ostas valde piekrita un teritoriju Šulca uzņēmumam iznomāja uz 45 gadiem, lai arī iebildumus cēla brīvostas mārketinga un juridiskais departaments. Arī Jerošenko valdes sēdē balsojis par.

Mainīt zemju dalīšanu brīvostai ieteikusi Valsts kontrole. Ostas valde šovasar pieņēma jaunu kārtību. Tiem, kas veic darbus, būs jāmaksā 1,5% noma, bet tiem, kas vēl plāno – 5%. Pārvaldei būs rūpīgāk jākontrolē investīciju plāni. Taču, pirmkārt, jaunā kārtība daudz neatšķiras no vecās, otrkārt, tā ir vērsta tikai uz nākotni. Brīvosta jau ir iznomājusi visas labiekārtotās piestātnes un Daugavas krastos Rīgā brīvu zemju kraušanas darbiem praktiski nav.

Pēdējo desmit gadu laikā osta lauzusi tikai trīs nomas līgumus ar nelielām firmām. Divus par nomas maksas parādiem, vienu par nelikumīgāk muitas darbībām. Nevienai firmai ostas zeme par tās nelietderīgu izmantošanu vēl nav uzteikta.

Valsti pārstāvošie ostas valdes locekļi rosina vairs neslēgt garos 45 gadu nomas līgumus, bet sākumā pieprasīt darbību, tikai pēc tam parakstīt garo līgumu. Rīgas domes pārstāvji - Andris Ameriks (GKR) un Ušakovs - ostas valdē šādas izmaiņas neatbalsta. Garie nomas līgumi esot jāslēdz, lai nomnieki tiktu pie kredītiem.

Pasaules bankas eksperti Rīgas brīvostai iesaka zemes iznomāt konkursa kārtībā. Tas dotu lielāku priekšstatu, kāds ir pieprasījums. Šāda iespēja pagaidām netiekot apsvērta.