Pazīstami Krievijas mūziķi un rakstnieki ir Ukrainas pusē un aicina neticēt Maskavas propagandai

Grupas "Akvarium" līderis Boriss Grebenščikovs savā "Facebook" profilā vērsies pie Krievijas varas iestādēm, aicinot problēmas ar Ukrainu risināt mierīgā ceļā. Viņš izteicis pārliecību, ka vienmēr ir iespējams atrast risinājumu, kas palīdzētu novērst cilvēku upurus.

Mūziķis vērsies "pie tiem, kuru rokās ir vara, un aicinājis neaizmirst tos, kuri viņiem šo varu deleģējuši". "Lai cik liela arī būtu jūsu vēlēšanās ieiet vēsturē, necentieties to panākt, upurējot cilvēkus, kuri jums uzticas. Nav problēmu, kuras nevar atrisināt mierīgā ceļā. (..) Esiet tālredzīgi, beidziet sarīdīt cilvēkus savā starpā, beidziet šķietamu šāsdienas ieguvumu dēļ melot savai tautai - jau rīt tas var izvērsties nesamērojami lielākos zaudējumos," viņš brīdinājis.

Pazīstamais satīriķis Mihails Žvaņeckis, kas pats dzimis Odesā un izpelnījies gan Krievijas, gan Ukrainas tautas mākslinieka titulu, ukraiņus nosaucis par "stipru nāciju, kurai izdevies gāzt zagļu valdīšanu". Krievijas iedzīvotājus viņš kritizējis par pasivitāti, savukārt ukraiņiem apliecinājis cieņu par to, ka viņi "varējuši, atļāvušies, nav klusējuši, nav apjukuši".

Kā uzskata leģendārās Krievijas rokgrupas "Mašina vremeņi" mūziķis Andrejs Makarevičs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šobrīd pieļauj drausmīgu kļūdu. Ja Krievija ar Ukrainu sāks karu, tas tiešām būs briesmīgs karš, kurā brālis nogalina brāli. Brīdī, kad tavā valstī iebrauc bruņutehnika, ļaudis kļūst par savas zemes patriotiem un ņem rokās ieročus. Mūsu uzdevums ir nekādā gadījumā to nepieļaut," mūziķis norādījis radiostacijas "Eho Moskvi" pārraidē.

Makarevičs kritizējis klajo propagandu, kas lasāma Krievijas medijos, un kopā ar savu grupas biedru Aleksandru Kutikovu parakstījis Krievijas vadībai un Krievijas un Ukrainas pilsoņiem adresētu petīciju vietnē "Change.org".

"Vairākas dienas ar satraukumu sekojot ziņām, mēs pamazām aptveram, ka Krimā notiekošais nav acu apmāns vai slikts sapnis. Sāk piepildīties viens no briesmīgākajiem Ukrainas notikumu scenārijiem," teikts petīcijā, atgādinot vārdus, ko par 1968.gada notikumiem Čehoslovākijā sacījis dziesminieks Aleksandrs Gaļičs - "atkal, atkal mūsu tanki svešā zemē...".

"Mēs pieprasām, lai Krievijas varas iestādes nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem (..) izved no Ukrainas teritorijas visus bruņotos formējumus. Mēs vēršamies pie līdzpilsoņiem - neticiet oficiālajai propagandai, neatbalstiet karu! "Interešu aizstāvība" ir tikai aizsegs politiskajai spēlei. (..) Mums jāparāda ukraiņiem, ka Krievijā bez varas iestāžu propagandas pastāv arī atšķirīgs viedoklis, ka bez tankiem pastāv arī citi argumenti. Šobrīd vairāk nekā jebkad ir svarīgi respektēt mūsu kaimiņu vēsturisko izvēli un pacensties nopelnīt viņu cieņu," teikts dokumentā.

Arī rokgrupas "DDT" līderis Jurijs Ševčuks brīdinājis, ka karš, ko varētu sākt Krievija, izraisīs milzīgus satricinājumus. "Mēs - Ukrainas un Krievijas cilvēki - esam radi, katram no mums vienkārši jādara viss iespējamais, lai nepieļautu brāļu karu, citādi uzvarēs necilvēcība," viņš raksta savā blogā "Eho Moskvi" vietnē.

Ševčuks izteicis pārliecību, ka Krievijas Valsts domes deputātiem būtu vajadzējis jau decembrī doties uz Kijevu, lai runātu ar kolēģiem Augstākajā Radā un ar tautu Neatkarības laukumā. "Kur tad ir politika?! Kur ir sarunvedējiem pilni vagoni?! Kur tautas diplomātija?! Kur vēstnieks?! Kādēļ mūsu "gudrie, drosmīgie, par krievu tautu degošie" deputāti nedevās uz Maidanu, uz Radu, neteica drosmīgas uzrunas, nedziedāja savas kuplejas?! Olimpiāde, jā? Un tagad, kā parasti, piesedza ar karaspēku, puišeļiem, asinīm!" neslēpj sašutumu mūziķis.

Autoritatīvais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis savā blogā atzīst, ka Krievijas prezidents un Federācijas Padome ar savu militarizēto demaršu panākuši "gribētajam gluži pretēju mērķi - ar Krievijas mediju "titušku" atbalstu rekordīsā laikā nodrošinājuši pilnīgu jaunās Ukrainas vadības leģitimāciju pasaules sabiedrības acīs".

"Nezinu, vai paši ukraiņi jums par to pateiks paldies, varbūt nokautrēsies, bet man gan nav žēl - paldies!" viņš raksta.

"Ukraina savu brīvību izkarojusi ciešanās, tur būs nemierīgi un neskaidri, bet viss beigsies labi, (..) savukārt Krievija pelnījusi savu smago likteni - valstī, kur varas vietā ir gangrēna, valdīs mūžīga krēsla," uzskata Troickis.

Rakstnieks Boriss Akuņins gan Putina kareivīgumā saskatījis blefošanu, tomēr izteicis pārliecību, ka pēdējās dienās Krievija no "plutokrātiskas autokrātijas pārgājusi uz policejisku valsti un diktatūru. "No vienas puses, Putins cer savā nometnē pārvilkt krievu nacionālistus - tagad galvenais krievu aizstāvis būšot viņš. Taču Ukrainas krieviem viņš neko nepalīdzēs, bet vienīgi kaitēs, saasinot jau tā sarežģītās attiecības ar ukraiņiem un Krimā arī ar tatāriem, toties protestētājus viņš uzdos par "piekto kolonnu, Krievijas un krievu ienaidniekiem"."

Akuņins domā, ka "Putina demarša" galvenā iekšpolitiskā jēga ir pieminētā pāreja uz diktatūru un policejisku valsti, tādēļ uzskata, ka Krievijas opozīcijai būtu jāpārtrauc protesta akcijas "līdz brīdim, kamēr ielās nebūs gatavi iziet simtiem tūkstoši cilvēku", jo pašlaik piketi un protesta akcijas pakļauj briesmām pašus aktīvākos un drosmīgākos opozīcijas pārstāvjus, atvieglojot darbu "ķerstīšanas un sodīšanas dienestiem".