Pasauli šokējušā nozieguma upure Žizele Peliko pārsteigusi ar jaunumiem
73 gadus vecā Francijas iedzīvotāja Žizele Peliko, kura 2024. gadā nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā kā cietusī prātam neaptveramas seksuālās vardarbības lietā, dalījusies ar jaunumiem, kas pārsteigs daudzus.
Pirms diviem gadiem viņa atteicās no anonimitātes Franciju šokējušajā tiesas prāvā pret viņas toreizējo vīru Dominiku Peliko, kurš viņu laulības laikā gandrīz desmit gadus regulāri nozāļoja un bezpalīdzīgā stāvoklī izvaroja ne vien pats, bet to ļāva darīt daudziem internetā speciāli sameklētajiem svešiniekiem.
Šaušalīgais noziegums tika atklāts nejauši 2020. gada septembrī, kad lielveikala apsargs pieķēra Dominiku Peliko mēģinājumos slepus fotografēt zem pircēju kleitām. Kratīšanas laikā viņa mājā atrada USB zibatmiņu ar vairāk nekā 20 000 neķītra satura fotogrāfiju un videoierakstu, tostarp tādi, kuros svešinieki no 2011. līdz 2020. gadam izvaroja viņa sievu, Dominikam to filmējot un publicējot internetā. Uz apsūdzēto sola kopā ar Dominiku nokļuva 50 vīrieši, bet pārējos vairākus desmitus ļaundaru tā arī neizdevās identificēt. 2024. gada decembrī visi apsūdzētie tika notiesāti, galvenajam vaininiekam saņemot maksimālo 20 gadu ieslodzījumu.
Pati sieviete, kura ar Dominiku apprecējās 1973. gadā, nemaz nenojauta, kādas briesmu lietas ar viņu pastrādā, bet miegazāļu dēļ viņai radušās nopietnas atmiņas problēmas. Viņu reizēm mēdza iemidzināt gandrīz līdz komai. Atmiņas problēmu dēļ bērni un citi radinieki uzskatīja, ka viņai ir Alcheimera slimība. Šausmīgo patiesību viņa uzzināja tikai tad, kad vīrs jau bija atmaskots.
Par spīti briesmīgajai fiziskai un emocionālajai traumai, Žizele Peliko, kura bija pārliecināta, ka vairs nekad nespēs uzticēties nevienam vīrietim — nu pārsteigusi sabiedrību ar atzīšanos, ka viņas dzīvē ir ienācis necerēts gaišums. “Nebiju domājusi, ka kaut kas tāds varētu notikt, īpaši manā vecumā. Pirmām kārtām, jau nemaz nevēlējos iemīlēties, bet dzīve nolēma citādi,” viņa atzina 23. maijā, viesojoties Velsā notiekošajā Hejas literatūras un mākslas festivālā.
“Mēs satikāmies, kādā brīdī mūsu dzīves ceļi krustojās, un es satiku šo 73 gadus jauno vīrieti… Lūk, iemīlēties var jebkurā vecumā. Tas notika ar mani, tas var notikt arī ar jums, par to esmu pārliecināta,” par jaunā dzīvesdrauga satikšanu sacīja Žizele Peliko, kura bija ieradusies uz šo pasākumu, lai apspriestu savus memuārus “Himna dzīvei”. “Es nebiju domājusi, ka vēl spēšu uzticēties vīrietim, bet tieši tas ar mani notika. Tātad redziet — dzīvē viss ir iespējams, nekad nezaudējiet cerību.”
Viņa sacīja, ka “sabiedrībai ir jāmostas” jautājumā par vardarbību pret sievietēm un šis šausminošais ļaunums var skart pilnīgi visus. “Es biju domājusi, ka mans stāsts attiecas tikai uz mani, bet sapratu, ka patiesībā tas bija tikai koks, kas aizsedza mežu,” uzsvēra sieviete, kura ir kļuvusi par globālo simbolu cīņā pret seksuālo vardarbību.
Par to, ka viņas drāma nebūt nav beigusies, liecina tas, ka šā gada aprīlī Francijas varasiestādes sāka izmeklēšanu, jo darbību bija atsākusi tīmekļa vietne, kuru Dominiks Peliko izmantoja sievas izvarotāju meklēšanai. Platforma “Coco” bija saistīta ar noziegumiem, tostarp bērnu seksuālu izmantošanu, izvarošanu un slepkavībām, bet ārpus Francijas reģistrētā vietne tika slēgta 2024. gada jūnijā, taču izrādījies, ka tā nomainījusi nosaukumu un atsākusi darbību. “Coco” dibinātājs un vadītājs Īzaks Steidls 2025. gada janvārī tika apsūdzēts līdzdalībā narkotiku tirdzniecībā, bērnu pornogrāfijas izplatīšanā, mazgadīgo pavešanā netiklībā un citos noziegumos, savu vainu viņš neatzina. Dominiks Peliko bija šajā platformā potenciālos izvarotājus uzrunājis tērzētavā ar nosaukumu “Bez viņa/viņas ziņas”, vēsta “Guardian”.
Situācijai papildu traģismu piešķir tas, ka pastāv aizdomas, ka Dominiks Peliko bija seksuāli izmantojis arī paša meitu, 46 gadus Karolīnu Dariānu, tā kā izmeklēšanas gaitā tika atklātas laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam uzņemtas divas fotogrāfijas, kurās meita redzama puskaila, svešā apakšveļā un nozāļota. Dominiks tās bija izdzēsis no mapes ar nosaukumu “Mana kailā meita”, bet speciālistiem izdevās tās atgūt. Kaut gan viņas tēvs tiesā kategoriski apgalvoja, ka “nekad nav pieskāries saviem bērniem vai mazbērniem”, viņš tā arī neatzinās, kādā nolūkā šādi fotografējis meitu.
Kaut gan Karolīna tiesas procesā bija kopā ar māti, vēlāk viņu attiecības sašķobījās, jo māte toreiz neesot līdz galam ticējusi meitas apgalvojumiem, ka arī viņu tēvs mēdzis nozāļot un izvarot. Savus pārdzīvojumus Karolīna aprakstīja 2022. gada memuāros “Es nekad viņu vairs nesaukšu par tēvu”. Pakāpeniski laika gaitā abu sieviešu attiecības sāka atjaunoties, kopīgi cenšoties pārvarēt pārdzīvoto traumu. Pēc tēva notiesāšanas Karolīna 2025. gada martā viņu apsūdzēja pašas nozāļošanā un seksuālā izmantošanā. Karolīna ir pārliecināta, ka viņas gadījumā taisnīgums nav uzvarējis. “Es nedzīvoju šaubās, es dzīvoju ar pārliecību: mans tēvs noteikti ir iemidzinājis savu meitu seksuāla uzbrukuma nolūkā. Vienīgā atšķirība no mātes gadījuma ir tā, ka nav pietiekamu lietisko pierādījumu, lai to pierādītu,” viņa sacīja šā gada intervijā “Time”.
Žizele Peliko Velsas forumā pauda cerību, ka meitai izdosies gūt taisnīgu rezultātu, lai varētu “atjaunot savu dzīvi”. Viņa atzinīgi novērtēja meitas izveidoto nevalstisko organizāciju “M’endors pas” (Neiemidzini mani), kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm, kuras novestas bezpalīdzības stāvoklī ar narkotiskiem, iemidzinošiem vai citiem ķīmiskiem līdzekļiem, izglītot sabiedrību par šādas akūtas problēmas pastāvēšanu un palīdzēt šādā vardarbībā cietušajām personām.
