“NATO papīra tīģeris?” Igaunijas vēstnieks brīdina, kas patiesībā būtu bīstamākais scenārijs Eiropai

“Runājot par darba atmosfēru, es neteiktu, ka tā būtu īpaši mainījusies. Mācības joprojām tiek plānotas, plāni joprojām tiek izstrādāti, un, iespējams, pats svarīgākais — amerikāņu aiziešanas process no Eiropas pats par sevi ir sistemātisks un arī nepārtraukti tiek apspriests dažādās komitejās. Tāpēc varētu teikt, ka šeit, NATO galvenajā mītnē, cilvēki šo politisko spriedzi, iespējams, nejūt tik spēcīgi,” intervijā ERR sacīja Luiks.

Vienlaikus Luiks atzina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kuros NATO raksturota kā “papīra tīģeris”, ir zināma ietekme. Tomēr, pēc viņa teiktā, NATO atturēšanas spējas joprojām ir saglabājušās.

“Protams, tas ietekmē visus. Nav noslēpums, ka viens no NATO galvenajiem atturēšanas elementiem ir politiskā atturēšana. Un, protams, cik vien iespējams, no šādas retorikas vajadzētu izvairīties. Taču, no otras puses, es nekādā gadījumā neteiktu, ka NATO atturēšanas spējas būtu vājinājušās, ja, piemēram, paskatāmies uz Igauniju no cita skatpunkta. Šobrīd Igaunijā notiek mācības “Kevadtorm” jeb “Pavasara vētra”, kurās piedalās 16 valstis, visas NATO dalībvalstis. Tajās iesaistīti 12 000 karavīru, Lielbritānijas 4. brigāde, un amerikāņi joprojām ir klātesoši ar bataljonu. Tāpēc, ja skatāmies tieši uz Igauniju, nevienam nevajadzētu būt šaubām, ka gadījumā, ja Igaunijai uzbruktu, NATO iejauktos,” sacīja Luiks.

Runājot par 5000 ASV karavīru izvešanu no Vācijas, Luiks sacīja, ka tas nav tik būtiski kā ASV lēmums neizvietot Eiropā “Tomahawk” raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 1500 kilometrus. “Protams, šīs tālās darbības ugunsjaudas spējas, ko amerikāņi solīja vāciešiem, — ja tās netiek izvietotas, tās neapšaubāmi ir ļoti sliktas ziņas, jo tā ir tieša stratēģiska spēja,” sacīja Luiks.

Pēc Luika teiktā, sliktākais scenārijs būtu, ja amerikāņi no Eiropas izvestu ASV Eiropas pavēlniecības pārraudzībā esošās štābu un sakaru sistēmas.

“Amerikāņiem ir arī štāba struktūra, kas aptver visas ASV Gaisa spēku operācijas un tiek vadīta no Ramšteinas aviobāzes. Tai ir piesaistītas visu sabiedroto valstu operācijas. Ja šīs struktūras pazustu un ja pazustu arī loģistikas atbalsts — piemēram, stratēģiskie gaisa pārvadājumi vai spēja uzpildīt lidmašīnas gaisā —, tā būtu ļoti nopietna problēma, un, protams, mēs visi ceram, ka tas nenotiks,” sacīja Luiks.

Viņš atzina, ka ASV rīcībā ir vesela virkne militāro spēju, kuras Eiropa vienkārši nevar atkārtot. “Taču, ja skatāmies uz atturēšanu kopumā, kas ir atturēšana? Galu galā tas ir jautājums par to, vai pretinieks uzskata par ticamu, ka NATO iejauktos, ja tas uzbruktu kādai NATO valstij. Un šobrīd nav nekādu pazīmju, ka militārā atturēšana būtu cietusi,” piebilda Luiks.

Tomēr, pēc Luika teiktā, Eiropai ir jārīkojas. “Daudzējādā ziņā mums arī jādomā, kā varētu karot lētāk. Kā varētu vairāk izmantot dronus. Bet, iespējams, arī ļoti vienkāršus risinājumus. Piemēram, kājnieku mīnas, par kurām Eiropas kontekstā runā reti, jo visi runā par sarežģītām jaunām augsto tehnoloģiju sistēmām, taču patiesībā ir arī daži ļoti seni, bet uzticami risinājumi, par kuriem būtu jārunā,” sacīja Luiks.

ASV izstāšanos no NATO Luiks gan politiski, gan militāri uzskata par ārkārtīgi maz ticamu. “Liela daļa no tā, kas amerikāņiem ir Eiropā, ir nepieciešama pašiem amerikāņiem,” viņš piebilda.

Pēc Luika teiktā, Igaunija un Baltijas valstis ASV tiek vērtētas labvēlīgi.

“Aizsardzības ministra Hegseta gadījumā tas jau ir kļuvis par vienu no viņa runu galvenajiem elementiem — viņš saka, ka ir pilnīgi paraug-sabiedrotie, kā viņš mūs sauc, un tad tos uzskaita. Šī grupa ir diezgan maza, un Baltijas valstis tajā vienmēr tiek iekļautas. Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu rīcība ir nepārprotami pamanīta,” sacīja Luiks.

Runājot par norisēm pašā Krievijā, Luiks sacīja, ka tagad parādās neapmierinātības un protesta pazīmes, kas vairs nav saistītas ar tradicionālo opozīciju, bet gan ar cilvēkiem, kuri iepriekš bija neitrāli vai pat atbalstīja Putinu, taču tagad kļūst skeptiski.

“Es uzskatu, ka ļoti lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka ukraiņi ir kļuvuši ļoti efektīvi tālās darbības triecienos un viņu sasniedzamība tagad sniedzas ļoti tālu. Tāpēc Ukraina ir kļuvusi par spēcīgāko militāro spēku Eiropā, noteikti starp Eiropas valstīm,” sacīja Luiks.