Kuras Eiropas valstis līdz 2030. gadam būs visbagātākās? Prognožu topā arī Latvija
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam IKP uz vienu iedzīvotāju, pārrēķinot eiro, visā Eiropā būtiski pieaugs, taču valstu vietas pēc pirktspējas līmeņa ievērojami nemainīsies.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir viens no visbiežāk izmantotajiem rādītājiem ekonomiku salīdzināšanai, un daudzās Eiropas valstīs tā dinamika joprojām ir augšupejoša.
Tomēr šī rādītāja pieaugums ne vienmēr nozīmē, ka valsts izvirzās priekšā saviem konkurentiem: visām ekonomikām attīstoties vienlaikus, mainās arī pozīcijas reitingā. Tas, kādu vietu valsts ieņem tabulā, bieži vien pasaka vairāk nekā pats skaitlis.
Kuras Eiropas valstis, pēc prognozēm, līdz 2030. gadam būs līderes pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, un vai gaidāmas būtiskas izmaiņas?
"Euronews Business" izpētīja Starptautiskā Valūtas fonda Pasaules ekonomikas pārskata prognozes 2025. un 2030. gadam, kas ietver gan nominālo IKP uz vienu iedzīvotāju, gan rādītājus pēc pirktspējas paritātes (PPP), kuri koriģē statistiku, ņemot vērā cenu atšķirības starp valstīm.
Īrija apsteigs Luksemburgu pēc PPP
Starp 41 Eiropas valsti – ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, EBTA valstīm un Apvienoto Karalisti – prognozēts, ka līdz 2030. gadam Īrija ieņems pirmo vietu IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PPP, apsteidzot Luksemburgu, kas ir līdere 2025. gadā.
Tomēr šim iespaidīgajam rādītājam ir būtiska piebilde. Ir labi zināms, ka Īrijas IKP ievērojami kropļo nesamērīgi lielā starptautisko korporāciju klātbūtne. Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta direktors Alans Barets uzskata, ka nacionālais kopienākums (GNI) daudz precīzāk atspoguļo valsts ekonomikas patieso apjomu.
Ja ņemtu vērā Pasaules Bankas datus par GNI 2024. gadā, Īrija pat neiekļūtu pirmajā četriniekā.
Norvēģija, Šveice un Dānija, pēc prognozēm, noslēgs pirmo piecinieku; to pozīcijas starp 2025. un 2030. gadu saglabāsies stabilas.
No piecām lielākajām Eiropas ekonomikām visaugstāk atrodas Vācija, kas ieņem 12. vietu, tai seko Francija (15. vieta) un Apvienotā Karaliste (16. vieta). Itālija atrodas 18. pozīcijā, bet Spānija noslēdz piecinieku, ieņemot 22. vietu.
ES kandidātvalstis lielākoties atrodas reitinga beigās – ar vienu izņēmumu.
Pēdējās deviņas vietas galvenokārt ieņem ES kandidātvalstis; saraksta beigās ir Ukraina, Kosova un Moldova.
Turcija izceļas uz šī fona: līdz 2030. gadam tai prognozēta 29. vieta – augstāk nekā trim pilntiesīgām ES dalībvalstīm: Bulgārijai, Latvijai un Grieķijai.
Tiek prognozēts, ka piecpadsmit valstis saglabās savas pozīcijas no 2025. līdz 2030. gadam. Grieķija uzrāda vislielāko kritumu, noslīdot no 29. uz 32. vietu, savukārt Kipra demonstrē lielāko kāpumu, paceļoties no 16. uz 13. vietu.
Nevienai citai valstij netiek prognozētas pozīcijas izmaiņas par vairāk nekā trim vietām.
Atšķirība starp nominālajiem rādītājiem un PPP datiem arī ir zīmīga. Malta, Rumānija, Polija un Turcija pēc PPP ieņem ievērojami augstākas vietas nekā nominālajā izteiksmē eiro, kas norāda uz lielāku reālo pirktspēju, nekā varētu spriest pēc "neapstrādātajiem" skaitļiem.
Pretēja aina vērojama Igaunijā, Apvienotajā Karalistē, Islandē un Latvijā, kur pozīcijas pēc PPP ir ievērojami zemākas nekā nominālajā reitingā.
Reitinga augšgalā šī atšķirība ir īpaši liela. Īrija un Luksemburga būtiski izceļas no kopējās ainas, ar prognozēto IKP uz vienu iedzīvotāju attiecīgi 182 000 un 167 000 ASV dolāru apmērā (aptuveni 168 000 un 154 000 eiro), rēķinot starptautiskajos dolāros.
Tām seko Norvēģija un Šveice, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju līdz 2030. gadam, pēc prognozēm, pārsniegs 115 000 ASV dolāru (ap 106 000 eiro).
Pat ja izslēdz Īriju un Luksemburgu, plaisas ES iekšienē joprojām ir ļoti uzkrītošas. No pārējām valstīm līdere ir Dānija ar 100 000 ASV dolāru (aptuveni 92 000 eiro) uz vienu iedzīvotāju, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Grieķijā – 54 000 ASV dolāru (ap 50 000 eiro), kur rādītājs ir zemākais starp ES dalībvalstīm.
Starp lielākajām ekonomikām visaugstākā pirktspēja ir Vācijā: 86 000 ASV dolāru (aptuveni 79 000 eiro) uz vienu iedzīvotāju. Sliktāk izskatās Spānija – 66 000 ASV dolāru (ap 61 000 eiro), kas ir apmēram par 31% mazāk.
Ārpus ES aina ir vēl kontrastaināka. Gandrīz visām kandidātvalstīm, pēc aplēsēm, IKP uz vienu iedzīvotāju būs zem 50 000 ASV dolāru (ap 46 000 eiro), bet dažām tas noslīdēs zem 30 000 ASV dolāru (ap 28 000 eiro) – aptuveni divreiz mazāk nekā Grieķijas līmenis.
Attālums starp ES un valstīm, kas gaida pievienošanos, joprojām saglabājas ļoti liels.
Atšķirības, pārrēķinot eiro, tikai palielinās
Nominālajā izteiksmē eiro valūtā rādītāju izkliede ir vēl lielāka. Saskaņā ar SVF prognozēm līdz 2030. gadam IKP uz vienu iedzīvotāju 41 valstī svārstīsies no 7 276 eiro Ukrainā līdz 152 417 eiro Luksemburgā — plaisa, kas ievērojami pārsniedz atšķirības, kas redzamas PPP datos. Bulgārija noslēdz ES valstu sarakstu ar 28 086 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Un pat neskaitot Luksemburgu un Īriju (137 819 eiro), iekšējais ES dalībvalstu diapazons joprojām ir ievērojams. Dānija ieņem trešo vietu ES dalībvalstu vidū ar 84 128 eiro, tai seko Nīderlande (79 613 eiro), Zviedrija (73 104 eiro) un Austrija (67 406 eiro).
Vācija ar 65 924 eiro ieņem 10. vietu kopējā reitingā un ir vienīgā no piecām lielākajām Eiropas ekonomikām, kas iekļūst pirmajā desmitniekā. Apvienotā Karaliste seko uzreiz aiz tās 11. vietā ar 64 360 eiro.
Starp valstīm ārpus ES pirmajā pieciniekā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ir Šveice (127 846 eiro), Islande (108 366 eiro) un Norvēģija (93 046 eiro), kas ieņem vietas starp Luksemburgu un Īriju reitinga augšgalā.
Kopējā tendence saglabājas nemainīga: Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstis koncentrējas reitinga augšējā daļā, savukārt Austrumeiropa, īpaši ES kandidātvalstis, būtiski atpaliek.
