Analītiķi: Krievija var okupēt Baltijas valstis 90 dienu laikā bez karaspēka ievešanas
Lietuvā bāzētais analītiskais centrs "Baltic Defense Initiative" (BDI), pamatojoties uz atklātajiem avotiem, piedāvā drūmu scenāriju: Krievijai izdotos okupēt Baltijas valstis, neievedot tajās nevienu karavīru.
Scenārijā, ko izstrādājusi BDI, līdz 2027. gadam NATO ievērojami novājinās.
Francija, pieņemot Marinas Lepēnas prezidentūru, izstājas no alianses kodolieroču aizsardzības sistēmas, Savienotās Valstis, iztukšotas pēc 18 mēnešus ilgā kara ar Irānu, daļēji samazina militāro klātbūtni Eiropā, savukārt Vācija uztur Lietuvā nepilnīgi apgādātu brigādi, demonstrējot vāju apņemšanos kolektīvai aizsardzībai. Krievija to izmanto: 22 mēnešu laikā tā uzkrāj ap 170 tūkstošiem uzbrukuma dronu, tērējot mazāk nekā 0,5% no IKP.
2027. gada 3. decembrī Maskava uzsāk operāciju pret Lietuvu. Ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tiek traucēta saziņa un navigācija, ar raķetēm un "Kinžaliem" tiek iznīcināta valsts vadība un pretgaisa aizsardzības sistēma, bet ar desmitiem tūkstošu bezpilota lidaparātu pakāpeniski tiek iznīcināta enerģētika, apkure, ūdensapgāde, degvielas krājumi un sakari.
Ziemas temperatūrās miljoniem cilvēku paliek bez pamata pakalpojumiem, militārās bāzes un pilsētas infrastruktūra tiek sistemātiski iznīcināta, Viļņa pārvēršas drupās, valsts de facto tiek iznīcināta, sākas masveida bēgļu plūsma.
NATO formāli aktivizē 5. pantu, taču politisko nesaskaņu dēļ aprobežojas ar paziņojumiem, sankcijām un netiešu atbalstu. 90. dienā Krievija izvirza Lietuvai, kā arī Latvijai un Igaunijai ultimātu: piekrist Krievijas "stabilizējošās administrācijas" ieviešanai uz nenoteiktu laiku vai saskarties ar dronu uzlidojumu.
BDI analītiķi uzsver, ka viņu aprakstītais scenārijs nav fantāzija, bet tiešs jau novērojamo tendenču turpinājums: kamikadzes dronu zemās cenas, enerģētiskās un citas kritiskās infrastruktūras ievainojamība, politiskā sašķeltība NATO iekšienē un ierobežotās rietumu ražošanas jaudas pretgaisa aizsardzības jomā.
Viņu vērtējumā galvenais risks Baltijai saistīts ne tik daudz ar iespējamu Krievijas tanku izrāvienu, bet gan ar masveida bezpilota lidaparātu un raķešu izmantošanu, kas spēj paralizēt valstis un piespiest tās kapitulēt bez sauszemes spēku ievešanas, raksta "Postimees.ee".
Analītiķu secinājums ir nepārprotams: ja netiks strauji palielināta pret-dronu aizsardzība, pastiprināta enerģētiskās sistēmas aizsardzība un atjaunota politiskā apņēmība atturēt, jau līdz desmitgades beigām Krievija var iegūt instrumentus šādai okupācijai bez iebrukuma.
Igaunijas izlūkdienests: Krievija šogad neplāno uzbrukumu NATO valstīm
Februārī Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Kaupo Rozins paziņoja, ka Krievija šogad neplāno militāru uzbrukumu Igaunijai vai jebkurai citai NATO valstij un, ļoti iespējams, ka tādu pašu secinājumu Ārējās izlūkošanas departaments izdarīs arī nākamgad.
Rozins uzsvēra, ka gan Igaunija, gan visa Eiropa ir veikušas soļus, kas liek Kremlim ļoti rūpīgi aprēķināt, vai vispār kaut ko darīt un ko tieši.
Vienlaikus Rozins brīdināja, ka militārā reforma Krievijā nākotnē palielinās tās militāro potenciālu, un, lai tam pretotos, Igaunijai un NATO jāturpina palielināt ieguldījumus aizsardzībā.
