Arheologi Ēģiptē no jūras izcēluši antīkās pasaules brīnumu. FOTO
Ēģiptē arheologi veikuši nozīmīgu atklājumu, kas no vēstures lappusēm atgriež vienu no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. No Aleksandrijas Austrumu ostas dzelmes virspusē izcelti 22 masīvi akmens bloki, kuru svars sasniedz līdz pat 80 tonnām un kuri ir daļa no leģendārās Aleksandrijas bākas.
Aleksandrijas bāka, kas gadsimtiem ilgi pastāvēja vien leģendās un vēsturiskos dokumentos, atdzimst, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un desmitgadēm ilgiem pētījumiem.
Plašas zemūdens operācijas laikā arheologi virspusē izcēluši ne tikai milzīgus akmens blokus, bet arī daudzas arhitektūras detaļas, piemēram, durvju stenderes un bruģakmeņus, kas sniedz priekšstatu par kādreizējo būves varenību.
Tomēr par aizraujošāko atradumu tiek uzskatīta iepriekš nezināma konstrukcija, kas līdzinās pilonam ar ēģiptiešu stilā veidotu durvju ailu. Šis atklājums liek pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par bākas ārējo izskatu.
"Tas liecina, ka bāka arhitektoniski varēja būt daudz sarežģītāka, nekā mēs iepriekš domājām, un tajā apvienojās gan ēģiptiešu, gan grieķu ietekme," skaidroja projekta vadošā arheoloģe Izabella Ēri.
Starptautiskā projekta "Fāross" mērķis ir izveidot īpaši precīzu bākas digitālo dvīni. Nesen izceltie akmeņi tiks rūpīgi skenēti un analizēti, lai izprastu tā laika būvniecības tehnoloģijas un radītu pēc iespējas ticamāku šīs kādreiz brīnumainās būves virtuālo rekonstrukciju.
Bojāeja un atdzimšana
Bāka, kas pazīstama kā Aleksandrijas Farosa bāka, tika uzcelta III gadsimtā p.m.ē. Ptolemaja II valdīšanas laikā un gadsimtiem ilgi bija viena no augstākajām celtnēm pasaulē — tās augstums pārsniedza 100 metrus.
Tomēr, sākot ar IV gadsimtu, reģionu skāra vairākas postošas zemestrīces, kas līdz XIV gadsimtam noveda pie bākas pilnīgas sabrukšanas. Tās atliekas kopā ar piekrastes līniju nogrima zem ūdens un tika aizmirstas uz gadsimtiem, vēsta "GB News".
Drupas tika no jauna atklātas pavisam nesen, kad vietējās varas iestādes uzsāka tuvumā esošās Kaitbejas citadeles konservācijas darbus. Zemūdens arheoloģiskā zona aizņem vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru lielu platību un tajā atrodas vairāk nekā 3000 seno artefaktu, tostarp statujas un metāla stiprinājumi.
Sistemātiski izrakumi tiek veikti kopš 1994. gada, un pēc vairāk nekā divu desmitgažu darba zinātnieki ir gatavi sākt seno pieminekļu daļēju atjaunošanu un to vēsturisko interpretāciju prezentēšanu. Šo ambiciozo projektu atbalsta Francijas un Ēģiptes zinātniskās institūcijas, cerot atkal parādīt pasaulei vienu no izcilākajiem arhitektūras sasniegumiem vēsturē.
Bāka tiks atjaunota 3D formātā
Zinātnieki, arhitekti un programmētāji veido leģendārās Aleksandrijas bākas digitālo rekonstrukciju no tūkstošiem detaļu, kas atrastas jūras dzelmē. Drīzumā tā ļaus ikvienam ieraudzīt, kā patiesībā izskatījās šī senā milzu celtne.
Projekts apvieno zemūdens arheoloģiju, vēsturisko analīzi un modernu 3D modelēšanu, lai virtuāli saliktu puzli, kuras daļas gadsimtiem ilgi gulējušas jūras dibenā pie Aleksandrijas ostas. Mērķis ir izveidot detalizētu interaktīvu bākas modeli, kas gan zinātniekiem, gan plašākai sabiedrībai ļaus ieraudzīt šo būvi tādu, kāda tā bija hellēnisma laikmetā.
Vēsturiskais varenums un bojāeja
Aleksandrijas bāka tika uzcelta III gadsimtā p.m.ē. Farosa salā un, sasniedzot aptuveni 140 metru augstumu, bija viena no augstākajām celtnēm senajā pasaulē, piekāpjoties vienīgi Gīzas piramīdai.
Tās trīspakāpju struktūra — taisnstūrveida pamatne, astoņstūra vidusdaļa un cilindriska virsotne — bija inženiermākslas meistardarbs. Uguns liesma virsotnē, ko pastiprināja sarežģīta spoguļu sistēma, rādīja kuģiem drošu ceļu uz ostu.
Gadsimtu gaitā celtni vairākkārt satricināja zemestrīces, līdz 1303. gada spēcīgā Krētas zemestrīce to galīgi nopostīja. Lielākā daļa drupu nogrima zem ūdens, bet daļa akmeņu vēlāk tika izmantota Kaitbejas cietokšņa būvniecībā tajā pašā vietā.
Mūsdienu tehnoloģijas atdzīvina vēsturi
Projekta "Fāross" komanda līdz šim digitāli noskenējusi gandrīz piecus tūkstošus detaļu, kas atrastas jūras dzelmē — no masīviem granīta blokiem līdz mazākiem arhitektūras elementiem. Katrs atradums tiek rūpīgi ievietots virtuālajā modelī, lai atjaunotu bākas sākotnējo formu un struktūru.
Tomēr darbs jūras dibenā kļūst arvien sarežģītāks ūdens kvalitātes pasliktināšanās dēļ. Tāpēc turpmāk zinātnieki plāno izmantot jaunu metodi: vērtīgākie atradumi uz laiku tiks izcelti virspusē, dokumentēti un noskenēti, pēc tam atkal nogremdēti jūrā, lai nodrošinātu to saglabāšanu.
Šis projekts ir ne tikai tehnoloģisks sasniegums, bet arī logs pagātnē, kas drīzumā ļaus mums virtuāli izstaigāt celtni, kura gadsimtiem ilgi bija pazīstama vien no leģendām.
