Klimatologs skaidro, kāpēc daudziem šī ziema šķiet neordināra

Pēc Igaunijas Vides aģentūras galvenā speciālista Aina Kalisa teiktā, attiecībā uz laika apstākļiem cilvēkiem ir pārsteidzoši īsa atmiņa, un pietiek ar pieciem gadiem, lai iepriekšējā pieredze izbalētu.

Piemēram, cilvēki ļoti neskaidri atceras ziemu no 2010.–2011. gada, kad sniega bija salīdzinājumā ar pašreizējo neparasti daudz. Tā kā atmiņas izzūd, pašreizējā sniega sega un ilgais periods ar mīnus temperatūrām dažiem šķiet kaut kas neierasts.

Kaliss arī paskaidroja, ka to, ka cilvēki uzskata pašreizējos laika apstākļus par skarbiem, izraisa vējš. -14 grādi pēc Celsija ar vēju šķiet kā -20 grādi, raksta igauņu medijs "rus.err.ee".

Pēc klimatologa vārdiem, šī gada janvāris, pēc īpaši siltā decembra, patiešām ir bijis auksts. Tajā pašā laikā līdzīgas sūdzības izskan arī citās pasaules daļās. Laika apstākļi ir kļuvuši nestabilāki, bet cilvēki – pieraduši pie komforta.

Kur tad ir globālā sasilšana?

Salu periodos cilvēkiem bieži rodas jautājums: ja notiek globālā sasilšana, kāpēc tad ārā ir tik auksti?

Kaliss paskaidroja, ka klimatologi skatās uz tendencēm, vērtējot periodus, kas ilgst 30 gadus, jo atsevišķi gadi nav noteicoši. Ja laika posmā no 1901. līdz 1930. gadam vidējā gada temperatūra Igaunijā bija 4,7 grādi, tad periodā no 1991. līdz 2020. gadam tā pieauga līdz 6,3 grādiem. Šī gandrīz divu grādu atšķirība klimata nozīmē ir ļoti liela pārmaiņa.

Turklāt Baltijas jūras reģionam temperatūras svārstības ir raksturīgas. Ja 1987. gada janvārī Igaunijā tika fiksētas zemākās temperatūras visu novērojumu vēsturē, tad tikai divus gadus vēlāk, 1989. gadā, tika reģistrēts siltākais gads visu mērījumu vēsturē.

Tādējādi atsevišķi aukstāki gadi ir daļa no dabiskajām klimata svārstībām. Pat ja Igaunijā secīgi notiks trīs līdz piecas aukstākas un sniegotākas ziemas, tā būs tikai īslaicīga novirze.