Tramps veido "globālu miera padomi", kas faktiski apietu ANO. Uz Francijas atteikumu reaģē ar draudiem
Kā liecina mediju rīcībā nonākuši statūti, ASV prezidents Donalds Tramps, šķiet, ir pārskatījis savu lomu kā "pasaules miera nesējam", un grasās izveidot “globālu miera padomi”, kurai "paredzēta plaša starptautiska loma".
Runa iet par to pašu "Gazas miera padomi", kuras izveidi 2025. gada novembrī apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), un kuras darbība bija jānoslēdz 2027. gadā. Padomes sākotnējais mērķis bija koordinēt kara izpostītās Gazas joslas atjaunošanu un ekonomisko attīstību. Taču patreizējie padomes statūti, kas nonākuši mediju rīcībā, liecina, ka Trampa ambīcijas ir augušas, un viņš "Gazas miera padomi" grasās pārveidot par organizāciju, kas faktiski apietu ANO, ko Baltā nama saimnieks bieži kritizējis.
Biedriem par pastāvīgu vietu "padomē" būtu jāmaksā miljards dolāru
Jaunajā redzējumā padomes uzdevums nu būs "veicināt stabilitāti, atjaunot likumīgu pārvaldību un nodrošināt ilgstošu mieru konfliktu skartajos reģionos". Un Tramps aicinājis padomei pievienoties aptuveni 60 viņa izvēlētas valstis, tai skaitā Krieviju, Baltkrieviju, u.c.
Saskaņā ar publicētajiem statūtiem, Trampa vadītajā padomē neviens nevarētu izmantot veto tiesības. Galveno lēmumu pieņēmējs būtu pats Tramps, un kā viņš apgalvo, noteicošais lēmumu pieņemšanā būtu “veselais saprāts” un “pragmatisms”. Tikmēr biedriem, kas vēlētos pastāvīgu vietu padomē būtu jāsamaksā ASV viens miljards dolāru.
Jāpiemin, ka uz Trampa aicinājuma vēstuli, kuros pompozos toņos tika slavēta šī “vēsturiskā un brīnišķīgā” iniciatīva, atbildējis vien mazākums uzaicināto valstu - aptuveni 10, tai skaitā Ungārija, Argentīna un Baltkrievija.
Francijai par atteikšanos Tramps draud ar jauniem tarifiem
Saprotams, ka pēc Trampa draugiem pakļaut Grenlandi, daudzām Eiropas valstīm ir pamats šaubīties par Baltā nama saimnieka godprātību "panākot mieru pasaulē". Arī uzaicinājums padomei pievienoties Krieviju, kuras vadonim Vladimiram Putinam Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderi par kara noziegumiem Ukrainā, daudziem šķiet diskutabls.
Francija jau paziņojusi, ka negrasās pievienoties Trampa "miera padomei", uz ko Tramps reaģējis ar draudiem - noteikt muitas tarifus Francijas šampanietim un vīnam 200% apmērā. Francijas vadošie politiķi šādus draudus nosaukuši par nepieņemamiem.
Jautājums tika apspriests arī Eiropas Savienības vēstnieku sanāksmē, kurā izskanēja stipras šaubas par jauno padomi. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs norādījis, ka Kanāda padomei varētu pievienoties, bet minēto naudas summu negrasās maksāt.
Tikmēr Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paudis sašutumu, ka padomei pievienoties uzaicināta arī Turcija un Katara. Premjera birojs sestdien paziņoja, ka iniciatīva nav bijusi “saskaņota” ar Izraēlu.
Paredzēts, ka padomes izpildkomitejā darbosies bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, ASV valsts sekretārs Marko Rubio, Donalda Trampa znots Džareds Kušners un Pasaules Bankas vadītājs Ažajs Banga.
