“Skaidrs, ka kādā brīdī sarunām būs jānotiek arī ar Putinu”: Eiropas Komisija komentē aicinājumu Eiropai atjaunot dialogu ar Krieviju
Eiropas Komisija publiski pieļāvusi iespēju iesaistīties tiešās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā, vienlaikus brīdinot, ka Maskavas nerimstošā bombardēšanas kampaņa šobrīd šādu soli padara neiespējamu.
"Mēs ļoti, ļoti intensīvi strādājam pie miera Ukrainā," pirmdienas pēcpusdienā sacīja Eiropas Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Piņu. "Miers Ukrainā ir atkarīgs no viena cilvēka. Šis cilvēks, kā jūs ļoti labi zināt, ir prezidents Putins. Tāpēc ir skaidrs, ka kādā brīdī sarunām būs jānotiek arī ar prezidentu Putinu. Tikmēr tiek paveikts ļoti daudz darba," turpināja Piņu.
"Diemžēl mēs neredzam nekādas pazīmes, ka prezidents Putins būtu gatavs iesaistīties šādās sarunās, tāpēc mēs vēl neesam līdz tam nonākuši, taču kādā brīdī mēs patiešām ceram, ka šādas sarunas notiks un beidzot novedīs pie miera Ukrainā."
Jautāta, vai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai būtu jābūt tai, kura paceļ telefona klausuli, Piņu atteicās "spekulēt par to, kad, vai un kurš" un aicināja Putinu piekrist klātienes tikšanās reizei ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ko Krievijas līderis vairākkārt ir atteicies darīt.
"Tas nav prezidenta Zelenska dēļ, kurš ļoti bieži ir paudis gatavību šādai tikšanās reizei," sacīja Piņu. "Mēs vēl neesam līdz tam nonākuši," viņa atkārtoja. "Mēs vēlētos, lai mēs tur būtu."
Eiropas Komisijas paziņojums pirmdien izskanēja dažas dienas pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni atbalstīja dialoga atjaunošanu ar Maskavu.
Makrons pavēstīja, ka, pēc viņa domām, dialoga atjaunošana ar Putinu būtu jāīsteno "pēc iespējas drīzāk". Iepriekš Makrons bija uzsvēris, ka tiešas sarunas ar Putinu būtu "lietderīgas", lai izvairītos no atkarības no Savienotajām Valstīm, kas pašlaik darbojas kā vienīgais starpnieks.
Piektdien Makrona ierosinājumu atbalstīja arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni, sakot, ka Eiropas Savienībai būtu jāatjauno augsta līmeņa dialogs ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un jāieceļ īpašs sūtnis sarunu vešanai. "Es domāju, ka Eiropai pienācis laiks runāt ar Krieviju," paziņoja Meloni.
"Jo gadījumā, ja Eiropa nolems piedalīties šajā sarunu fāzē, runājot tikai ar vienu no iesaistītajām pusēm (..), pozitīvais ieguldījums, ko tā var dot, būs ierobežots," uzskata Itālijas premjere.
Tā kā ES un Krievijas kontakti kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī faktiski ir pārtraukti, Vašingtona ir uzņēmusies vadību sarunās par kara izbeigšanu.
Lai gan ideja par tiešām sarunām ar Putinu nav pilnīgi jauna, tā guvusi jaunu aktualitāti ASV virzīto sarunu kontekstā, kas brīžiem ir atstājušas Eiropas valstis malā, liekot tām steidzami meklēt vietu pie sarunu galda.
Pēdējo nedēļu laikā eiropieši ir pastiprinājuši sadarbību ar Vašingtonu, lai izstrādātu kopīgu drošības garantiju paketi Ukrainai pēckara periodā. Tomēr tieši Baltais nams joprojām uztur sarunas ar Kremli un saņem tā viedokli.
Vienīgie Eiropas Savienības līderi, kuri uztur atklātus saziņas kanālus ar Putinu, ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Slovākijas valdības vadītājs Roberts Fico – abi ir skaļi Eiropas palīdzības Ukrainai kritiķi.
