ASV neparaksta kopīgu paziņojumu ar Eiropu un Kijivu par dalību miera uzturēšanas spēkos Ukrainā

Pēc tikšanās starp "apņēmīgo koalīciju" ar Amerikas pārstāvjiem un Ukrainas delegāciju, kas notika 6. janvārī Elizejas pilī Parīzē, Amerikas Savienotās Valstis neparakstīja kopīgu paziņojumu ar Eiropu un Ukrainu par dalību miera uzturēšanas spēkos, ziņo "Politico".

"Politico" ziņo, ka sarunās starp ASV pārstāvjiem (Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un ASV prezidenta znotu Džaredu Kušneru) un Ukrainas, kā arī Eiropas līderiem Parīzē netika parakstīts Amerikas Savienoto Valstu kopīgs paziņojums par drošības garantijām Ukrainai. 

Pārējie Parīzes sanāksmes dalībnieki parakstīja kopīgu paziņojumu, savukārt Ukraina, Apvienotā Karaliste un Francija papildus parakstīja trīspusēju nodomu deklarāciju, kas paredz miera uzturēšanas misijas izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc kara, ko veido Lielbritānijas un Francijas karaspēks. 

Paredzams, ka miera uzturētājiem pievienosies arī karaspēks no citām rietumvalstīm. Daži plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz iekšējās informācijas avotiem, apgalvo, ka miera uzturētāji tiks izvietoti Ukrainas rietumu reģionos un to skaits sasniegs 30 000. 

ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš vairākkārt ir paziņojis, ka Amerikas karaspēks tieši nepiedalīsies miera uzturēšanas misijā Ukrainā pēc kara, ja tiks panākta vienošanās par šo jautājumu. Tomēr Vašingtona ir gatava palīdzēt miera uzturētājiem ar izlūkošanu, loģistiku un gaisa atbalstu. 

6. janvārī Parīzē notikušajā "apņēmīgo koalīcijas" sanāksmē Amerikas Savienotās Valstis precizēja savu nostāju par drošības garantijām, ko Eiropa un Vašingtona sniegs Ukrainai pēc kara. Amerikas Savienotās Valstis tagad ir gatavas uzņemties galveno lomu Ukrainas drošības uzraudzībā. Stīvs Vitkofs 6. janvāra sarunas Parīzē vērtē pozitīvi. Pēc viņa teiktā, puses "lielākoties ir pabeigušas vienošanos par drošības protokoliem". Jāatzīmē, ka Krievijas pārstāvji nebija klāt "apņēmīgo koalīcijas" sanāksmē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ukrainu Elizejas pilī. Vai Kremlis piekritīs Parīzē panāktās vienošanās nosacījumiem? Iepriekš diktators Vladimirs Putins vairākkārt paziņoja, ka Rietumu miera uzturētāji it kā būtu leģitīms mērķis Krievijas okupācijas armijai. Kopš tā laika viņš savu nostāju nav mainījis.

Donalds Tramps Ukrainas sarunās paļaujas uz Putina vārdiem

ASV prezidents ir izstrādājis sarunu stratēģiju kara izbeigšanai, ņemot vērā informāciju, ko viņam sniedzis Krievijas diktators.

Pēc 6. janvāra sarunām Parīzē Džareds Kušners paskaidroja Donalda Trampa pieeju Ukrainas drošības garantijām, ziņo "Sky News". Viņš norādīja, ka ASV prezidents apsver ne tikai savu sabiedroto nostāju, bet arī informāciju, ko saņēmis no Krievijas diktatora Vladimira Putina. Kušners norādīja, ka Tramps ir pārliecināts par Vašingtonas izvēlēto taktiku tieši tāpēc, ka viņš situāciju vērtē, balstoties uz personīgajiem kontaktiem ar Krievijas prezidentu. 

Viņaprāt, iespējamajam nolīgumam starp Ukrainu un Krieviju jābūt strukturētam tā, lai abas puses būtu ieinteresētas deeskalācijā, nevis konflikta pagarināšanā. Pēc Kušnera teiktā, tas nav tikai deklarāciju jautājums, bet gan konkrētu uzraudzības un atturēšanas mehānismu jautājums. Tas ietver sistēmas izveidi vienošanos ievērošanas uzraudzībai, kā arī skaidras procedūras reaģēšanai uz pārkāpumiem, kuros ASV būs tieši iesaistītas. 

Trampa pārstāvis uzskata, ka šāda pieeja piedāvā reālu iespēju novērst kara atkārtošanos nākotnē. Kušners uzsvēra, ka Trampa galvenā ideja ir "miers caur spēku" kā vienīgā efektīvā metode. Šīs koncepcijas būtība ir izveidot uzticamu atturēšanas spēku, nodrošinot, ka neviena no pusēm neriskē atgriezties pie militāras eskalācijas.